Pirms diviem gadiem izstrādātais skolu tīkla reformas piedāvājums ir nepilnīgs, taču jau pēc mēneša Izglītības un zinātnes ministrija nāks klajā ar savu reformas variantu. Tā, iepazīstinot Saeimas Budžeta komisijas deputātus ar ministrijas šā gada budžeta projektu, sacīja Šuplinska.
„Visi dati ir balstīti tikai uz ekonomisko izdevīgumu. Tajā ir ņemti vērā tikai divi kritēriji – viens ir saistīts ar skolotāju atalgojumu, otrs ir loģistika, kas pastāv starp skolām.
Tāpēc esošais skolu optimizācijas plāns ir nepilnīgs, un līdz 29. martam Izglītības un zinātnes ministrija gaida pašvaldību redzējumu, lai analizētu konkrētajā pašvaldībā izstrādāto modeli un piedāvātu savu skatījumu,” norādīja ministre.
Stāstot par savu redzējumu, viņa pieļāva, ka daļa skolu, kurās patlaban mācās ļoti maz skolēnu, varētu tikt pārveidotas par jauna tipa skolām, proti, saimes skolām. Šāds skolu modelis darbojoties, piemēram, Somijā. Tas nozīmē, ka skolā, kurā mācās mazāk nekā 30 skolēni, uz pilnu slodzi strādā divi skolotāji, nevis astoņi vai desmit skolotāji strādā uz nepilnu slodzi. Ministrijas piedāvājums izglītības pārvaldēm tiks nosūtīts aprīļa vidū, sola Šuplinska:
„Mēs gaidām vispirms pašvaldību redzējumu, un pēc tam mēs modelēsim situāciju. Mūsu modelis, kāds varētu būt šim skolu tīklam, parādīsies aprīļa vidū – 17. aprīlī. Mums ir vienošanās, ka mēs prezentējam šo savu modeli izglītības pārvaldēm.”
Tieši ar vienošanos par skolu tīkla reformu ministre vēlas sasaistīt arī solījumus par skolotāju atalgojuma turpmāku paaugstināšanu. Tikmēr opozīcijā nonākušās Zaļo un zemnieku savienības politiķe Dana Reizniece-Ozola otrdien pauda pārliecību, ka naudu budžetā vajadzētu rezervēt jau tagad.
„Pašvaldības šogad, ņemot vērā, ka pagājušā gadā bija Saeimas vēlēšanas, aizpagājušajā – pašvaldību vēlēšanas, kas liedza pieņemt nepopulārus lēmumus. Šogad tiešām var redzēt, ka tās reformas un skolu tīkla sakārtošana notiek,” teica Reizniece-Ozola.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirmdien izteicās, ka par „atslēgas reformām” uzskata administratīvi teritoriālo, veselības un izglītības reformu.
