Ķirurģijas rezidents, rīdzinieks Ernests Kasparsons Alūksnes slimnīcā sāka strādāt pirms gada. Topošais mediķis atzīst – valda uzskats, ka reģionu slimnīcās nav izaugsmes iespēju, prestiži strādāt ir tikai Rīgā, tomēr viņš vērtē – tie ir tikai stereotipi un paša izvēle bijusi pareiza.
Rīgā jau ir pietiekama cilvēku plūsma, kas strādā, kas ko dara. Ja tu gribi nevis tikai tādas zināšanas ņemt, bet praktiski darboties, tad šeit ir lielāka iespēja pašam darīt,” saka Kasparsons.
Tiesa, pašvaldībām būtu vairāk jādomā, kā piesaistīt jaunos speciālistus. Alūksnes piedāvātā stipendija medicīnas studentam ir būtisks atbalsts. „Vienīgais veids, kā tiešām piesaistīt, ir tas, ko varētu pašvaldības piedāvāt. Darba iespējas vai dzīvoklis, vai stipendijas. Mans iemesls bija tas, ka mācības jāturpina, un konkurence ir sīva, mazāk vietas paliek budžetā,” klāsta jaunais ārsts.
Alūksnes slimnīcas ķirurgs Valdis Skulte stāsta – pēdējo gadu laikā jauni ārsti slimnīcā nav ienākuši.
Ir medmāsiņas, kas ir te dzīvojušas, izglītību ieguvušas galvaspilsētā un arī atgriežas. Jo nav tikai slimnīca, bet ir arī poliklīnika, ģimenes ārstu privātprakses un dažāda profila mediķi strādā,” saka Skulte.
Mediķis vērtē – ar laiku tomēr nāksies atgriezties pie lietām, kas mūsdienās reformētas vai atzītas par novecojušām - piemēram, valsts noteikta jauno ārstu sadale. Daudzās Latvijas slimnīcās ļoti jūtams ausu kakla deguna ārstu jeb loru trūkums, jo jauno speciālistu ir maz un tie paši paliek strādāt galvaspilsētā. „Lori jā, tā ir problēma. Iznāk reizēm pacientu, kad vajadzīga konkrēta palīdzība, transportēt pietiekami lielā attālumā, lai viņš saņemtu šī speciālista palīdzību,” norāda Skulte.
Alūksnes pašvaldības stipendijas piešķīrusi ar nosacījumu, ka pēc rezidentūras pabeigšanas jaunie mediķi šajā slimnīcā nostrādā vismaz piecus gadus.
