Kā iemesls tiek minēts tas, ka aptuveni puse pedagoģijas studiju absolventu pēc diploma iegūšanas skolās nestrādā. Ideju kritizē augstskolas, kas sagatavo jaunos skolotājus, norādot, ka aptaujas ar studentiem uzrādot, ka pārliecinošs vairākums skolās sāk strādāt, vēl studijas nepabeiguši.
Šogad darbu savā profesijā sākusi mazāk nekā puse pedagoģijas studiju absolventu, secinājusi Izglītības un zinātnes ministrija, balstoties uz valsts izglītības informācijas sistēmas datu bāzi. Turklāt uz nelietderīgu naudas tērēšanu pirms diviem gadiem norādījusi Valsts kontrole, secinot, ka valsts sagatavo jaunos skolotājus, kas skolās nemaz nestrādā.
Tāpēc atbildīgā ministrija iecerējusi pakāpeniski samazināt budžeta vietu skaitu pedagoģijas programmās, līdz samazinājums sasniegs 20%. Šādu ideju kritizē augstskolas, kas sagatavo jaunos skolotājus.
Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskola veikusi pati savas aptaujas. Tās uzrādot, ka gandrīz visi studenti darba gaitas savā profesijā uzsāk vēl pirms diploma saņemšanas.
Pedagoģijas un vadības augstskolas rektores vietniece izglītības jautājumos Inese Freiberga stāsta, ka šie rādītāji katrai programmai ir specifiski, “bet pārsvarā, pēc mūsu aptaujas datiem, tie ir 96-98%, kas aiziet strādāt vai strādā jau pēdējā kursā”.
“Piemēram, mūzikas skolotājiem un deju skolotājiem tie ir vispār 100%, kas strādā profesijā. Tādi ir mūsu dati,” norāda Freiberga.
Ar studentiem gaidāmās izmaiņas vēl neesot pārrunātas, bet budžeta vietu skaita samazināšana varētu ietekmēt to jauniešu izvēli, kas nespētu maksāt. Līdzīgi domā arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāns Andris Grīnfelds.
“Pats sliktākais ir tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir paņēmusi tikai vienu izolētu kritēriju, ka, viņuprāt, pārāk maz cilvēku iet strādāt uz skolām. Saprotiet, ja vēl turpināsies šādi signāli, ka mēs samazinām finansēt skolotāju studijas, tad tas ir vienkārši signāls sabiedrībai, ka patiesībā skolotāju izglītība ministriju neinteresē,” uzskata Grīnfelds.
Kritiku noliedz Izglītības ministrijā. Tās pārstāvis Reinis Lasmanis stāsta, ka budžeta vietu skaits tiks samazināts pakāpeniski un tas neskars jau esošos studentus. Ietaupītā nauda tāpat palikšot studiju programmās, un to varēšot novirzīt labāku pasniedzēju algošanai vai mazāku studentu grupu veidošanai. Vēl Lasmanis iezīmē, ka izmaiņas skaršot ne visas pedagoģijas studiju programmas.
“Tās nebūs dabas zinātņu programmas vai sākumskolas skolotāju, vai logopēdu [programmas], vai pirmsskolas skolotāji. Ļoti rūpīgi tiek vērtēts, kuras ir tās vakances, kuras mums būs nepieciešamas, un kuras ir tās vakances, kur provizoriski rodas šī pārprodukcija,” skaidro Lasmanis.
Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce pozitīvi vērtē to, ka “tiek analizēts, ko dara absolventi pēc studijām, kāda ir viņu nodarbinātība un kādās jomās”.
Taču eksperte gan aicinātu ministriju domāt ne tikai par finanšu jautājumiem, bet strādāt pie tā, lai jaunajiem pedagogiem būtu motivācija strādāt izglītības iestādēs.
“Noteikti arī domāju, ka budžeta vietas nav vienīgais veids, kā motivēt pedagogus strādāt skolās. Būtu droši vien arī jādomā par to, kā palielināt konkursu uz pedagogu vietām augstskolās, pedagoģiskajās programmās, kā nodrošināt labāku atbalstu jaunajiem pedagogiem skolās,” uzskata Līce.
Budžeta vietu skaits varētu tikt samazināts jau vasarā, kad sāksies jauno studentu uzņemšana.
