Panorāma

Darba inspekcija nekonstatē strādājošo vainu

Panorāma

Imantas pedofils nav noķerts, iedzīvotāji turpina ziņot

Vāc parakstus Kopdzīves likuma atbalstam

Inteliģences pārstāvji aicina atbalstīt Kopdzīves likumu

Mēs gribam dzīvot valstī, kas ciena katra cilvēka individuālo ceļu uz laimi un kur valsts likumi to nedrīkst ierobežot; tiem jāmainās līdzi laikam un sabiedrībai - ar šādiem uzsaukumiem vairāk nekā simt Latvijas inteliģences pārstāvju aicina atbalstīt Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Portālā manabalss.lv kopš pirmdienas savākti teju divi tūkstoši parakstu idejas atbalstam.

Pašlaik divi nelaulāti cilvēki, pat ja dzīvo kopā daudzus gadus, likuma priekšā viens otram nav nekas. Ņemot vērā, ka mūsdienu Latvijā ļoti liela daļa pāru izvēlējušies šādu ģimenes modeli, valstij jānāk pretī un jārada iespēja vienkāršā veidā reģistrēt savas attiecības, uzskata Kopdzīves likuma iniciatori. Likuma projekts paredz, ka, reģistrējot attiecības pie notāra, pāris un viņu bērni saņems valsts aizsardzību, kāda patlaban viņiem nav pieejama.

„Gan attiecībā uz tīri cilvēcīgām lietām – apmeklējuma tiesības slimnīcās, tiesības pieņemt medicīniskos lēmumus, tiesības mantot vai attiecību pārtraukšanas gadījumā kopīgo mantu sadalīt atbilstoši - tās visas ir tiesības, kas šobrīd ir noteiktas atšķirīgi laulātajiem un nelaulātajiem pāriem.  Nav neviena objektīva iemesla, kāpēc tas ir nepieciešams,” skaidro Kopdzīves likuma iniciatoru pārstāvis Juris Pūce („Latvijas attīstībai”).

Daudziem likuma kritiķiem pirmais uz mēles ir jautājums: kāda starpība – doties pie notāra un reģistrēt attiecības vai tikai liecinieku klātbūtnē oficiāli salaulāties īsajā versijā piecu minūšu laikā? Vai tiešām vajadzīgs atsevišķs likums? Pūce skaidro Kopdzīves likuma nepieciešamību: „Laulība ir vēsturiska institūcija, kuru valsts nav radījusi. Tā ir institūcija ar diezgan nozīmīgu kultūras bagāžu. Tas paredz arī zināmus rituālus un nosacījumus saistībā ar laulībām, kas, iespējams, cilvēkiem nav pieņemami un tāpēc viņi to nevēlas darīt. Bez tam Latvijas Republikas Satversme vienai daļai pāru aizliedz laulāties. Proti, viendzimuma pāriem laulība nav pieejama.”

Pret šādu kopdzīves sakārtošanu vienmēr iebildusi Nacionālā apvienība, uzskatot – arī šobrīd pāris pie notāra var noslēgt dažādus attiecības regulējošus līgumus. „Tie ir apmēram 90% no visām tiesībām, kuras šobrīd ir laulātajiem, bet mēs nedrīkstam degradēt laulības institūtu kā tādu. Partnerattiecību legalizēšana ir kāja durvīs uz viendzimuma laulību un tālāk uz viendzimuma laulībā īstenotu bērnu adopciju. To Latvija nedrīkst pieļaut!” pauž tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).

„Man ir skumji, ka ar šo visu ir tik daudz spekulāciju un ka politiskie spēki, kuriem vajadzētu izglītoties tolerances, līdztiesības jautājumos, vienkārši to ļoti vulgāri izmanto savā politiskajā retorikā,” saka dzejniece Liāna Langa. Viņa ir to simt sabiedrībā zināmu cilvēku vidū, kuri parakstījuši aicinājumu ikvienam sabiedrības pārstāvim atbalstīt Kopdzīves likumu. Šajā sarakstā ir mākslinieki, politologi, juristi, uzņēmēji, augstskolu mācībspēki.

Jau ziņots, ka portālā manabalss.lv sākta parakstu vākšana par Kopdzīves likumu. Komentējot šo ieceri, zvērināts advokāts Lauris Liepa norādīja, ka likumdevējam ir jārēķinās ar realitāti, un cilvēkiem, kuri izvēlējušies attiecības bez laulības, jānodrošina  līdzīgu tiesību aizsardzība.

Iepriekš Saeimas Juridiskajai komisijai tika iesniegts Vieko Spolīša priekšlikums, kas paredz ieviest jaunu civiltiesisku institūtu - "partnerību". Taču Saeimas komisijā tika noraidīta šī iecere.

Par partnerattiecību likumu diskusiju no jauna rosināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība). „Mūsu valstij ir jārada tiesisks regulējums visu veidu partnerattiecībām, cīnīšos par to,” tā pēc sava paziņojuma par homoseksuālo orientāciju savā mikrobloga vietnē uzsvēra Rinkēvičs.

Igaunijas parlaments pērn galīgajā lasījumā tikai ar divu balsu pārsvaru apstiprināja sabiedrībā neviennozīmīgi vērtēto partnerattiecību likumu, kas ļaus reģistrēt attiecības arī viendzimuma pāriem.

Kopdzīves likumam līdzīgi regulējumi pieņemti lielākajā daļā Eiropas valstu, pērn – arī Igaunijā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti