Iesvētot svētbildi un atklājot altāri, beidz atjaunot Sv. Marijas Magadalēnas baznīcu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīcas draudze dienas garumā rīko dažādus pasākumus noslēdzot baznīcas restaurācijas darbus. Bez koncerta, jaunas svētbildes iesvētīšanas un altāra atklāšanas apmeklētāji varēs aplūkot arī kultūrvēsturiskos atklājumus. Ēku komplekss līdz ar saimnieku maiņu vairākkārt pārbūvēts, bet ievērojami izpētes darbi līdz šim netika veikti. Vairākas vietās baznīcas iekšpusē atsegti dažādu gadsimtu un konfesiju sienu gleznojumi, ēkas vēsturiskie mūri un citas vērtības.

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā noslēgušies divu gadu restaurācijas darbi un draudzes prāvests Andris Kravalis stāsta ka projektā bijuši vairāki atklājumi, kas liek nojaust par sākotnējo baznīcas laiku - 13. gadsimtu. Viens no lielākajiem atklājumiem restaurācijas laikā ir 14. gadsimta kapenes pagraba līmenī, kuras bijušas aizmūrētas. Tā ir neliela pazemes mūra telpa zem viena no baznīcas sānu jomiem. Prāvests stāsta, ka turpmāk šeit būšot lūgšanu telpa.

Te ir baznīcas apbedījumi, tā dēvētā krita, kur bijuši apbedīti klostera ļaudis, garīdznieki. Un šī vieta bija nepieejama, mēs šeit nostiprinām pamatus, atjaunojam grīdu un patlaban tiek ievilkta arī elektrība un šeit būs lūgšanu telpa. Apakšā kur ir svaigs mūrējums redzams tur ir apbedījumi, kas laika gaita bija daudz cietuši, bet visi atrastie kauli tika konservēti un salikti šajās nišās,” klāsta Kravalis.

Pēc remonta altāra labajā pusē kādā telpā atstāts lielāks vēsturiskās ēkas ārējā mūra fragments ar nišu, kas atklāj to cik ļoti kultūrvēsturiskais slānis virs zemes ir audzis kopš baznīcas pirmsākumiem.

“Uz sienas ir arī atsegumi, kur atklājām nišas par kuru eksistenci nemaz nezinājām, tāpat atklājās durvis uz otro stāvu un tagad varam droši teikt ka tās bijušas no iekšpuses un mēs nojaušam arī tagad to baznīcas pirmo līmeni. Šeit visu laiku bija pielīmētas un apmestas svētbildes līdz šim un siena nebija pieejama,” skaidro Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas prāvests.

Baznīca, kas sākumā bijusi cisterciešu mūķeņu klostera kapela, gadu gaitā piedzīvojusi dažādu konfesiju iemitināšanos, līdz ar to arī gleznojumu maiņu. Restaurācijas gaitā jau iepriekš pie ērģelēm tika atklāti arī senie 14. gadsimta baznīcas zīmējumi uz mūra ķieģeļiem, kur atainots dzirnaviņu motīvs un būs apskatāms arī šodien svētku dalībniekiem. “Tiek daudz darīts pie hidroregulācijas. Darām arī iekšdarbus, fasādes darbus (..),” norāda Kravalis.

Līdz ar arhitektonisko izpēti restaurācijas projekta gaitā Magdalēnas baznīcā iegūta arī augstvērtīga akmens grīda, restaurēti 18. gadsimta logi ar metāla kalumiem, ielikti jauni baznīcas soli un paveikti daudzi citi darbi. Baznīcā tuvākajā laikā cer ķerties klāt arī pie iespaidīgo griestu gleznojumu restaurācijas un izpētes, ja izdosies atkal piesaistīt Eiropas finansējumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti