Ministrijai būs jārod kompromiss par iecerētajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ar vismaz daļu no nozares.
Veselības ministrijas sagatavotie likuma grozījumi paredz vieglā alkohola - alus un vīna - reklamēšanu radio un televīzijā atļaut tikai nakts stundās – no desmitiem vakarā līdz sešiem rītā. Šādi ministrija cer samazināt alkohola patēriņu jauniešu vidū. Pret šo ieceri asi iebilst ne tikai paši dzērienu ražotāji, bet arī vairākas sporta nozares un Latvijas raidorganizāciju asociācija, kam ieņēmumi no grādīgo dzērienu reklāmām ir būtiska budžeta sastāvdaļa.
„Tomēr cilvēki klausās radio, tāpat bērni jaunieši mājās klausās radio, un pazīstot mūsu mediju nozari, mēs zinām, ja vienā vietā kaut ko aizliedz, tad tūlīt kaut kas ļoti atraktīvs būs otrā vietā, tāpēc, lai pasargātos no tā, ka arī radio parādās kādas ļoti pievilcīgas alkohola reklāmas, tika iekļauts šis te aizliegums arī radio,” saka Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.
Alkoholisko dzērienu ražotāji, skaidrojot savu nostāju, norādījuši uz citu valstu pieredzi, ka alus un vīna reklāmām nav ietekmes uz šo dzērienu patēriņa daudzumu, bet gan uz patērētāju izvēlēto zīmolu. Savukārt sporta nozares pārstāvji pauduši, ka iecerētais ierobežojums atstātu milzīgu ietekmi uz nozari, jo alus ražotāji ir viens no būtiskajiem sponsoriem.
Arī televīzija varētu izjust būtisku ietekmi, pazaudējot 1,5 miljonus eiro gadā, ja nāksies atteikties no alus un vīna reklāmām dienas laikā.
Veselības ministrijas lēmums alus un vīna reklāmu ierobežojumus noteikt arī radio izskanējis tikai pirms pāris dienām, tāpēc pagaidām nav aprēķināti zaudējumi, ko attiecīgie likuma grozījumi radītu šim medijam, bet Latvijas televīzijām tie tiek lēsti aptuveni pusotra miljona eiro apmērā viena gada laikā. „Tās ir sporta pārraides, tie ir sponsorēšanas izdevumi, kas saistīti arī ar šiem milzu pasākumiem, kuros alus industrija ir iesaistījusies. (..) mēs ļoti labi redzam, kādi ir reklāmu budžeti televīzijās, un tā ir milzīga summa,” klāsta Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka.
Ievērojams budžeta papildinājums alkoholisko dzērienu reklāmas ieņēmumi ir arī dažādām sporta nozarēm, īpaši, hokejam un basketbolam. „Situācijā, kad valsts pamatbudžeta bāzes finansējums sporta nozarei ir nemainīgi mazs jeb ļoti mazs pēdējos gadus, mēs esam gadu no gada meklējuši aplinkus ceļus, kur atrast papildu finansējumu, šādā situācijā mēs pazaudējam vēl vienu finanšu avotu, mums tas nav pieņemams,” norāda Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Edgars Šneps.
Paši alkohola ražotāji uzskata – grādīgo dzērienu reklāmas neietekmē kopējo alkohola patēriņu, tikai ļauj pircējiem izdarīt izvēli starp dažādiem zīmoliem. Aizstāvot vietējos alus ražotājus, pret reklāmas ierobežojumiem iebilst arī Zemkopības ministrija, un šobrīd iespējas rast kompromisu starp iesaistītajām pusēm šķiet pavisam nelielas.
„Veselības ministrija ir gatava atkāpties, bet tik tālu, cik mēs uzskatām, ka šis ir viens no kompleksajiem pasākumiem, kas tomēr samazina šo alkohola patēriņu mūsu sabiedrībā, kas ir viena no būtiskākajām arī mirstības cēloņiem. Tātad mums nav iemesla iet citu ceļu kā iet Lietuva un Igaunija, un arī kaimiņvalsts Krievija, kas tomēr ir izvēlējusies [ierobežot]. Mums sabiedrības veselības rādītāji ir sliktāki, nekā šīm valstīm, līdz ar to mums ir jādomā par to vēl nopietnāk. Mēs turpināsim sarunas, protams, es domāju, ka mēs pēc kāda laika atgriezīsimies un skatīsimies, kur mēs varam sadarboties un precizēt, protams, ar industriju kopā, bet zināms regulējums tam ir nepieciešams,” skaidroja Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece Egita Pole.
Stipro alkoholisko dzērienu reklāmas elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos šobrīd ir aizliegtas pavisam.
