Gobzems: Patiesībā Latvija ir ļoti bagāta valsts, vienīgi pārāk daudz naudas tiek nozagts

Gluži kā pirms četriem gadiem, arī tagad Latvijas Radio (LR) ir intervējis visu partiju, kas piedalās 13.Saeimas vēlēšanās, līderus, lai saprastu viņu pozīciju virknē, mūsuprāt, svarīgu jautājumu. Starp uzdotajiem jautājumiem ir tādi, kas skar gan pensiju sistēmas nākotni, gan to, kur ņemsim jau tagad trūkstošo darbaspēku un kā partijas gatavas apkarot ēnu ekonomiku, kuras apmērs pērn diemžēl ir audzis.  

ĪSUMĀ:

• Dažādos Latvijas reģionos būs dažādas nodokļu likmes.
• Beidziet baidīties no tās krievu valodas.
• KNAB ir nodarbojies ar šoviem uz Saeimas trepēm.
• Vispirms Latvija jāsakārto tāda, kuru cilvēki vēlētos aizsargāt.
• Mēs šobrīd nesolām lielākas pensijas, nesolām lielākas algas.
• Paskatieties, kas Rīgā notiek - viss jau sen ir atvērts.
• Latvijā gandrīz puse no pašvaldībām neatbilst likumam par pašvaldībām.

 Nodokļu sistēma tiks kardināli mainīta

Jūsu programmā minēts, ka esat gatavi izstrādāt jaunu, efektīvāku nodokļu sistēmu, kas būtu saprotamāka un taisnīgāka ikvienam nodokļu maksātājam. Kādu nodokļu sistēmu plānojat?

Pirmkārt, ir jāpasaka ļoti vienkārša tēze – mūsu nodokļu sistēma ir pārņemta no Padomju Savienības, tikai nedaudz kaut kas ir uzlabots. Mums nav ne anglosakšu nodokļu sistēma, kur ir zemi nodokļi un zemas sociālās garantijas, ne īsti skandināvu tipa nodokļu sistēma – kur ir augsti nodokļi un augstas sociālās garantijas. Pie mums ir augsti nodokļi un zemas sociālās garantijas.

Faktiski nodokļu izmaiņas trīs gados ir bijušas vairāk nekā 56 reizes, tas liecina par to, ka mums ir nepārskatāma un neprognozējama nodokļu sistēma. Mēs sakām, ka ir jāpārskata pilnīgi visi nodokļi.

Bija jau nodokļu reforma. Vai uzskatāt, ka tā nav izdevusies?

Nodokļu reforma, kurā iedzīvotāji faktiski nespēj samaksāt nodokļus, ir absolūta izgāšanās.

Mums Latvijā stāsta, ka mums ir stabila attīstība un ka mums nodokļi nav lieli. Bet paņemsim vienu statistiskas rādītāju, kas ir pats būtiskākais – kādi mums ir nodokļi tā saucamajām mazajām algām, cilvēkiem ar maziem ienākumiem.

Mazās algas Eiropas izpratnē ir algas līdz 1000 eiro. Vienkārši salīdzinājumam – Zviedrijā neapliekamais minimums jau pirms vairākiem gadiem bija 1700 eiro, Somijā, Īrijā, vienalga, kur skatāmies, ir milzīgi neapliekamie minimumi. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mums nodokļi mazām algām, un to saka arī Eiropas institūcijas, ir nesamērīgi augsti. Tas nozīmē arī to, ka, piemēram, darbaspēka nodokļi Latvijā ir nesamērīgi augsti tieši mazajām algām. Lai samaksātu 1000 eiro uz rokas, darba devējam tas izmaksā 1750 eiro.

Ko jūs mainīsiet?

Mēs sakām ļoti vienkārši, ka nodokļu sistēmai ir jābūt samērīgai.

Prioritāri skatāmies, lai tiktu samazinātu darbaspēka nodokļi mazajām algām, lai radītu vidi, kur darba devējs var samaksāt šos 1000 eiro, kur viņam tas fiziski nav vienkārši neiespējami. Tas ir tas slieksnis, pie kura viena daļa cilvēku arī sāktu atgriezties Latvijā.

Otrkārt, jāizstrādā jauna nodokļu politika, kura būtu prognozējama. Jo tas nav pieņemami, ka trīs gadu laikā nodokļi tiek grozīti 56 reizes. Nodokļi ir jāgroza tā, lai jūs kā uzņēmējs zinātu, ka jums konkrēts nodoklis tiks mainīts pēc gada vai pēc pusotra gada, vai diviem gadiem, ka jūs varat prognozēt savu uzņēmējdarbību. Tādai ir jābūt nodokļu sistēmai.

Tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka ir nevis jārunā par kaut kādiem atsevišķiem nodokļu uzlabojumiem, bet ir jāizlabo pilnīga visa nodokļu sistēma. Lai to izdarītu, tas ir iespējams komplektā ar būtisku Valsts ieņēmuma dienesta (VID) reformu.

Tas ir arī mūsu programmas punkts - mēs uzskatām, ka Latvijā ir būtiski jāreformē VID.

Bet VID jau nenosaka nodokļu likmes.

Jā, bet tur ir daudz argumentu, kāpēc tas ir  kompleksi skatāms jautājums. Proti, mēs Latvijā runājam par to, ka ir jāiekasē nodokļi. Tā ir visa filozofija, ka no cilvēkiem vajag izspiest pēdējo santīmu, ka tā būs tā kvalitatīvā nodokļu iekasēšana. Bet tā ir nepareiza filozofija. Filozofija, ar kuru jānodarbojas valdībai un ar kuru jānodarbojas VID, ir tāda, ka šīm institūcijām ir jāpalīdz cilvēkiem, jāpalīdz uzņēmējiem izdomāt, kā nopelnīt vairāk.

Tieši ļaujot un palīdzot cilvēkiem nopelnīt vairāk, arī mūsu nodokļu ieņēmumi palielināsies. Tas ir pamatuzdevums, kas ir jādara VID. Un es nosaukšu tikai vienu piemēru - Igaunijā, kā mēs zinām, ir par pusmiljonu vai pat par 600 tūkstošiem mazāk cilvēku, Igaunijas ieņēmumu dienestā strādā divas reizes mazāk darbinieku, Igaunijā ir kopumā zemākas nodokļu likmes, tai skaitā arī zemākas darbaspēka nodokļu likmes, vienlaikus Igaunijā nodokļos tiek iekasēts par miljardu eiro vairāk nekā Latvijā.

Tas ir klasisks pierādījums tam, cik neefektīvi šobrīd strādā Latvijas Republikas VID, un tam nav sakara ar to, ka mēs nemākam no cilvēkiem iekasēt nodokļus. Tam ir sakars ar to, ka šī brīža valdība nemāk palīdzēt cilvēkiem nopelnīt vairāk.

Vai jūs programmā jau esat domājuši, ko darīt ar sociālo nodokli - palielināt vai samazināt, PVN – palielināt vai samazināt? Vai arī tas ir tikai konceptuāls jautājums - kad nonāksiet pie varas, tad arī lemsiet?

Pirmā tēze – citas partijas, kuras tagad saka, kurus konkrētus nodokļus tās gatavas pamainīt un kādā veidā izmainīt nodokļu sistēmu konkrētās pozīcijās, tas viss ir populisms, jo nevienai partijai, kas nav reāli, fiziski pie varas, nav pieejami visi objektīvie rādītāji, lai saprastu, kādā stāvoklī vispār valsts atrodas.

Un savukārt tās partijas, kuras ir pie varas, loģiski, ka izskaistina šos rādītājus, jo tām pie varas ir jānoturas. Tāpēc, nonākot pie varas un izvērtējot faktisko valsts situāciju, ir iespējams arī pieņemt kādus konkrētus lēmumus.

Attiecībā uz nodokļiem, mēs esam arī jau publiski pateikuši, ka nodokļu izmaiņas, proti, jauna nodokļu sistēma ir ieviešama, cieši sadarbojoties ar labākajiem Latvijas nodokļu speciālistiem. Konsultējoties, vispirms izanalizējot visu, un tad jau nākamais solis – brīdī, kad, visticamāk, "KPV LV" vadīs valsti, Latvijā nebūs identiskas nodokļu likmes visiem un visās vietās. Jo, piekritīsiet, ka Krāslavai tādas pašas nodokļu likmes kā Rīgai ir negodīgi.

Vai, piemēram, Dagdā tādas pašas nodokļu likmes kā Rīgā - ir negodīgi. Mēs sakām, ka mums nav jābaidās – dažādos Latvijas reģionos būs dažādas nodokļu likmes.

Jūs pieļaujat, ka varētu būt pašvaldību nodokļi vai kas tamlīdzīgs?

Es ne tikai pieļauju, es esmu pārliecināts, ka Latvijas teritorijā – un tas nav jauns divritenis... Šveicē ir 26 kantoni un katrā kantonā ir pavisam citādas nodokļu likmes. Latvijā būs tieši tāpat. Latvijā, īpaši atbalstāmos reģionos, mēs zinām, ka Latgale no šīs 28 gadu valdīšanas cietusi visvairāk, būs citādākas nodokļu likmes, jo mums ir jāpaceļ visa valsts konkurētspēja.

Mēs nevaram runāt tikai par to, ka mums ir viena Rīga un pārējie ir salīdzinoši nekonkurētspējīgas pilsētas un novadi.

Ja salīdzinām ar Lietuvu – uzreiz varam uzskaitīt vairākas vienlīdz konkurētspējīgas pilsētas. Ja paskatāmies uz Igauniju – mēs atkal varam redzēt vairākas vienlīdz konkurētspējīgas pilsētas. To mēs arī vēlamies panākt, ka mums nav tikai viena Rīga un pārējais perifērija. To var izmainīt, tikai un vienīgi ieviešot dažādas nodokļu likmes dažādos reģionos, proti, īpaši atbalstāmos reģionos tās ir zemākas, mazāk atbalstāmos reģionos tās ir augstākas.

Bet katru nodokļu pozīciju ir iespējams pateikt, kad tu fiziski tiec pie visiem papīriem, kurus objektīvi šobrīd, īpaši priekšvēlēšanu laikā izvērtēt nav iespējams, jo, no vienas puses, valdība tos izskaistina, no otras puses, ticēt statistikai nav nekāda pamata. Piemēram, valdība saka, ka mums ceļas iekšzemes kopprodukts (IKP) un mēs atkal atgriežamies pie stabilas attīstības, bet cilvēkiem ir jāpasaka, kas tad ir IKP? IKP ir virtuāls skaitlis, kurš palielinās situācijā, ja palielinās elektrības cena. Vai tajā brīdī, kad palielinās elektrības cena, jūsu maciņā naudas kļūst vairāk? Tieši otrādi – jūsu maciņā naudas kļūst mazāk.

Vēl viena lieta, kāpēc mēs objektīvi neticam šiem izskaistinātajiem rādītājiem – tas ir vienkārši pasaules ekonomikas fenomens, ka mums konstanti ir labākie IKP rādītāji, bet vienlaicīgi esam viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā.

Jūsu programmā rakstīts, ka sakārtosiet likumdošanu ātro kredītu reklamēšanai un saņemšanai, lai apturētu cilvēku grimšanu parādos. Saeimā jau runāja, ka tiks ierobežotas procentlikmes. Vai ar to nepietiek?

Protams, nepietiek. Mēs varam salīdzināt ar Civillikumu. Tur pateikts, ka procenti var uzaugt līdz 100%. Nevis gadā līdz 100%, bet vispār līdz 100%.

Ātrie kredīti ir nelaime Latvijas sabiedrībai.

Tad varbūt tas bizness vispār ir jāslēdz?

Protams, mēs uzskatām, ka ir jālobē krājaizdevumsabiedrību attīstīšana valstī. Ātrie kredīti nekādu labumu Latvijas sabiedrībai nedod.

Ātrie kredīti dod labumu Andrim Amerikam, kurš var saņemt dividendes. Iedomājieties – ir politiķis, kas saņem dividendes no ātrajiem kredītiem un kurš objektīvi nav ieinteresēts, lai sabiedrība būtu turīga, jo turīgai sabiedrībai nevajag ātros kredītus. Viņš ir ieinteresēts, lai sabiedrība būtu nabadzīga, lai būtu, kas ņem šos ātros kredītus.

Faktiski šī situācija ir radikāli jāmaina. Ātrajiem kredītiem pie mūsu valdīšanas var draudēt gan nodokļu celšana, gan televīzijas reklāmu aizliegšana pilnībā, līdzīgi kā cigaretēm un alkoholam, gan komisijas maksu, gan procentmaksājumu radikāla ierobežošana, atbilstoši Civillikumā noteiktajiem apmēriem.

Latvijā izglītība nav vērsta uz kvalitāti

Jūsu programmā minēts, ka nepieciešams apvienot valsts augstskolas vienā Latvijas nacionālā universitātē, novēršot programmu pārklāšanos un resursu neefektīvu izmantošanu. Vai varētu palikt arī kādas reģionālās filiāles? Vai arī, piemēram, tiek slēgta Daugavpils Universitāte?

Cilvēki ir nepareizi izpratuši šo punktu. Nekas netiks slēgts. Latvijas valsts nacionālā universitāte nozīmē to, ka tā nav viena māja Rīgas centrā. Tas nozīmē – daudzas mājas, dažādos reģionos ar filiālēm, fakultātēm. Līdzīgi kā tagad Latvijas Universitātei ir juristu, mediķu, datorzinātņu, ģeogrāfu, ķīmiķu, mācītāju fakultāte.

Problēma, kas ir Latvijā, ir tā, ka Latvijas izglītība nav vērsta uz izglītības kvalitāti. Mēs esam līderi augstskolu skaita ziņā, bet mūsu labākā augstskola pēc kvalitātes ir knapi 800-nieka beigās. Tā problēma ir saistīta ar to, ka mūsu izglītības sistēma ir vērsta uz jaunu studiju programmu izveidi. Nosaukšu piemēru – Latvijā ir kādas 16 dizaina studiju programmas.

Priekš kam 16 šādas programmas Latvijā? Latvijā ir kādas padsmit pedagoģijas programmas doktorantūrā, ja nemaldos. Un tā mēs varam turpināt.

Mums ir aptuveni 900. vieta pasaules izglītības kvalitātē un aptuveni 900 izglītības programmu, jo caur izglītības programmām administrācijas saņem maksājumus. Faktiski universitāte šobrīd cīnās par studentiem, lai būtu programmas, un nevis cīnās par kvalitāti, jo programmas ir nauda. 

Tikai salīdzinošs piemērs – Boloņas Universitāte ir daudz augstākā vietā, 200-nieks ar aptuveni 200 studiju programmām. Es tā ļoti aptuveni saku. Mums vajag mazāk studiju programmu, kas pārklājas, kas ir identiskas, mums nevajag 56 rektorus, kuram katram ir desmit tūkstoši alga un tamlīdzīgi. Mēs varētu iztikt arī ar vienu rektoru. Ja salīdzinām ar Boloņu, Latvijā ir aptuveni 80 tūkstoši studentu. Boloņas Universitātē, kas ir viena pilsētiņa Itālijā, arī ir 80 tūkstoši studentu.

Mēs sakām, ka beidzot Latvijā ir jāsāk konkurēt nevis Rīgai ar Jelgavu, Ventspilij ar Liepāju, Rēzeknei ar Daugavpili, bet Rīgai jāsāk konkurēt vismaz ar Tartu, ar Berlīni, ar Boloņu, ar Londonu.

Mēs nevaram to izdarīt mazu nekonkurētspējīgu augstskolu ietvarā. Mums vajag izveidot lielu, konkurētspējīgu augstskolu, kuras ietvarā varam noīsināt dublējošās studiju programmas. Mums to ir pārāk daudz.

Vai jūs ķeraties klāt arī privātajām augstskolām?

Nē, mēs runājam par valsts apmaksātu izglītību. Jums ir jāsaprot – kāpēc ir būtiski reformēt izglītības nozari. Izglītība ir valsts drošības jautājums. Izglītība ir vēsture, patriotisms, valoda, konkurētspēja un viss pārējais. Latvijā 28 gadu laikā nav veikta neviena izglītības reforma.

Tā nav veikta tieši tā iemesla dēļ, ka ir bijis nepareizs pārvaldības modelis. Absolūti nepareizs pārvaldības modelis gan vidusskolas, gan pamatskolas izglītībā, gan nepareizs pārvaldības modelis pirmsskolas izglītībā un nepareizs pārvaldības modelis arī augstākajā izglītībā. Rezultātā mūsu izglītības sistēma ir vērsta uz to, ka mūsu izglītības diplomi daudz kur pasaulē nav derīgi. Tas pirmkārt.

Otrkārt, tas ir arī emigrācijas jautājums. Loģiski, ka jauni cilvēki vēlas būt izcili katrs savā jomā un viņi brauc studēt citās valstīs, citās universitātēs un viņi neatgriežas. Šī emigrācijas sadaļa ir sliktās, vājās izglītības sistēmas rezultāts. Tātad, mūsu vājā izglītības sistēma veicina arī emigrāciju.

Ja mums nebūs radikālu izmaiņu izglītības sistēmas uzlabošanā, emigrācija turpināsies un jauni, gudri, spējīgi cilvēki brauks studēt citu valstu universitātēs un nevis paliks studēt Latvijā.

Ja jūs nonākat pie varas, ko jūs dariet ar Augstskolu likumu grozījumiem, kas ierobežo ārvalstu valodu lietošanu apmācība?

Mēs to, protams, atcelsim. Tas ir populistiski. Ja cilvēkam ar pašapziņu viss ir kārtībā… Es varu kā piemēru minēt sevi: tas, ka es – pieaudzis vīrietis - ar kādu sarunājos citā valodā, tas nekādi nekaitē manai latvietībai, tas nekādi neaizskar manu ģimeni, tas nekādi neaizskar manu intelektu vai vēl kaut ko citu. Tas tikai mani var attīstīt, atvērt man jaunas robežas.

Neviens man nekad neiestāstīs, ka pieauguši cilvēki, kas ir pabeiguši skolas latviešu valodā un saņēmuši diplomus latviešu vidusskolās, nokļūstot augstskolas solos, nedrīkstētu studēt angļu, franču, arī – krievu valodā.

Jo vairāk valodu latviešu jaunieši zinās, jo viņi būs konkurētspējīgāki.

Ar tādiem ierobežojumiem mēs padarām mūsu izglītības sistēmu vēl nekonkurētspējīgāku, mēs padarām savus jaunos cilvēkus vēl dumjākus. Tas mums vienreiz ir jāizbeidz. Mums vajag gudrus, spējīgus, jaunus cilvēkus. Beigu galā – izglītības sistēma ir eksporta prece, kur mēs vēl varam pelnīt naudu. Piemēram, kā Anglija dara – Anglijas universitāšu pārstāvji brauc uz Latvijas vidusskolām un cenšas pierunāt daudzus jaunus cilvēkus studēt Anglijas augstskolās.

Šajā gadījumā jau vairāk runa ir par mācībām krievu valodā.

Beidziet baidīties no tās krievu valodas. Kurš ir kļuvis, es atvainojos, par krievu, ja viņam ar pašapziņu viss ir kārtībā. Mums ir iedzītas kaut kādas bailes.

Mums beidzot jāpasaka – mēs esam spēcīga nācija, mēs nebaidāmies no tā, ka varam būt inteliģenti, izglītoti, zināt valodas. Tas neatņems nevienam mūsu latvietību. Latvietība nav saistīta ar valodas zināšanām. Latvietība ir saistīta ar mūsu pašapziņas jautājumu.

Ko darām ar bērniem, ar bērnudārziem, ar skolām? Šobrīd ir gan krievu, gan latviešu plūsma. Pārejam visur uz latviešu valodu vai tomēr saglabājas bilingvālā sistēma, kas ir tagad?

Ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas Satversmē ir pateikts, ka mums ir viena valsts valoda, tad par valsts izglītību ir pilnīgi skaidrs - valsts apmaksātos bērnudārzos un valsts skolās mācības notiek valsts valodā.

Taču mūsu partija uzskata, ka gan bērnudārziem, gan pamatskolas un vidusskolas izglītība ir 122 saimnieku rokās. Tās ir pašvaldības, izglītības ministrija, satura centrs un tā tālāk. Mēs sakām, ka tas ir absolūti nepareizi.

Tāpēc mums arī neviena reforma nenotiek. Tur, kur ir 122 saimnieki, nav iespējams vienoties. Mēs sakām, ka valsts izglītības sistēmai ir jābūt vienās rokās, jo tas ir valsts drošības jautājums. Un šis viens saimnieks ir valsts.

Tad jūs pašvaldībām atņemat skolas?

Protams. Piemēram, mums iedzīvotāju skaits samazinās, bet rindas uz bērnudārziem joprojām ir. Pašvaldības ar šo funkciju netiek galā, un šī funkcija pašvaldībām tiks atņemta. Tas ir pilnīgi skaidrs. Un valsts atrisinās šo jautājumu.

Kur jūs ņemsiet tam visam naudu?

Pirmkārt, tā nauda, kas ir bijusi novirzīta pašvaldībām bērnudārzu un skolu uzturēšanai, tiks paņemta atpakaļ no pašvaldībām. Tur nekādi papildu līdzekļi nebūs vajadzīgi. Bet otra lieta – tikai valsts, kas rūpējas par katru bērnu, ir spējīga attīstīties. Tā ir pirmā pazīme.

Es zināju, ka jūs uzdosiet šo jautājumu. Lai ko teiktu mani oponenti, es atbildēšu tā – pat ja mums pietrūks naudas, mēs piecietīsim jebko citu, bet attiecībā pret bērniem, ja vajadzēs, mēs arī aizņemsimies. Mēs katram bērnam aizbrauksim pakaļ uz viņa mājām un aizvedīsim uz skolu, mēs katru bērnu pabarosim, ja tas būs nepieciešams, jo bērni ir Latvijas nākotne.

Tikai tā valsts, kas rūpējas par bērniem, ir spējīga attīstīties. Tas ir prioritārākais uzdevums, kas vispār valstij ir jādara.

Šobrīd bērni ir atstāti novārtā… mēs pieaugušie varam pieciest kaut kādas grūtības, bet attīstība sākas tieši no tā, vai mēs palaižam veikalā sievieti ar bērnu priekšā rindā, ja bērns nevarēs nopirkt mācību grāmatas, valsts nopirks tās mācību grāmatas.

Tagad jau pērk.

Es vienkārši saku kā piemērus. Es saku, ka tas ir uzdevumu virsuzdevums nodrošināt katram bērnam kvalitatīvu izglītību. Tā kā pašvaldības ar to nav tikušas galā, tur vairs nav ko diskutēt - viennozīmīgi pašvaldībām šī funkcija ir jāatņem. Valsts viņu nodrošinās un, ja vajadzēs, bērnu dēļ mēs aizņemsimies naudu un atradīsim veidu kā to iekasēt no OIK, PVN shēmām un kontrabandas.

KNAB tiks nekavējoties reorganizēts

Pēdējā laikā vairākiem jūsu partijas biedriem ir bijušas saķeršanās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kāds ir jūsu uzskats – vai tāda iestāde Latvijā vajadzīga un vai vajag to stiprināt?

Man ar humoru jāsaka, ka mūsu partijā nav neviena vadītāja, kuram KNAB nebūtu ierosinājis kriminālprocesu vai arī pēc tā ierosinājuma. Artusam Kaimiņam, šķiet, ir jau vairāki, visiem līdzpriekšsēdētājiem ir kriminālprocesi priekšvēlēšanu laikā. KNAB ir parādījis sevi kā nespējīgu, politiski angažētu organizāciju, kas politisku motīvu vadīta ir veikusi izrādes uz Saeimas trepēm.

KNAB, tad kad mēs nāksim pie varas, tiks nekavējoties reorganizēts.

Bet iestāde, kas cīnās ar korupciju Latvijā būs?

Protams, ka būs. KNAB tāds, kāds ir šobrīd, ar esošo vadību, protams, tiks reorganizēts. Tur būs ļoti asa rīcība.

Vai tas neizskatīsies pēc izrēķināšanās?

Nē. To saprot visa sabiedrība – KNAB nav spējis atrisināt nevienu nopietnu korupcijas gadījumu Rīgas domē, KNAB nav ticis galā ne ar kādu korupcijas gadījumu tieslietu sistēmā, KNAB nav ticis galā ar korupciju iepirkumos, kas ir valstī. KNAB ir nodarbojies ar šoviem uz Saeimas trepēm!

Pēc KNAB lūguma šobrīd ir ierosināta krimināllieta politiķei Lindai Liepiņai par to, ka viņa ir atklājusi informāciju no Artusa Kaimiņa krimināllietas materiāliem, kurus viņa vispār nav redzējusi. Kā viņa vispār varēja tos materiālus atklāt?

KNAB ir pierādījis sevi kā nespējīgu organizāciju, kas  neprot cīnīties ar korupciju un nespēj tik galā ar milzīgo korupciju, kas ir Latvijā. KNAB tiks reorganizēts, un tam nav nekāda sakara, ka ir šie kriminālprocesi tieši pret maniem partijas biedriem. Tāds viedoklis man būtu, ja tas būtu pret citu partiju biedriem. Tas ir skarbi.

Tad jūs veidojat no jauna organizāciju, kas karo ar korupciju?

Es domāju, ka tas būs līdzīgi kā ar VID, ka būs jāveido faktiski no jauna,  esošajā ietvarā tas faktiski nav iespējams. Tas, ko daudzi uzņēmēji saka – mums šeit daudzas lietas ir vieglāk izveidot no jauna…

Es uzreiz gribu pateikt valsts pārvaldē strādājošajiem, tai skaitā arī VID strādājošajiem – cilvēkiem, kas godprātīgi pilda savu darbu un kas labi strādā, jums noteikti nevajag baidīties par to, ka jūs pazaudēsiet darbu. Mūsu ''KPV LV'' mērķis nav atlaist visus Latvijas ierēdņus. Mūsu mērķis ir izveidot kvalitatīvu sistēmu, kur labākie strādā un saņem par to labu atalgojumu. Tie, kas ir korumpanti, vai tie, kas ir sliņķi, protams, tiek atbrīvoti. Šādā veidā mēs strādāsim.

Pabeidzot KNAB tēmu. Mēs zinām kāda korupcija ir Rīgas domē. Nu ko KNAB ir izdarījis Rīgas domē? Kāpēc Andris Ameriks tur joprojām ir vicemērs? Kāpēc tur joprojām ir tādi stāsti, kādus apkārt esam dzirdējuši? Tā ir atbilde. KNAB nemāk, neprot un nevēlas tikt galā ar korupciju Latvijas Republikā, un tāpēc KNAB tiks reorganizēts.

Eiropas armijas veidošana nav prioritāte

Jūlijā Briselē bija NATO samits, kur Trampa kungs uzstāja jau uz 4% no IKP, lai dod dalībvalstis NATO. Pēdējā laikā ir aktualizējušās runas arī par Eiropas armijas izveidošanu. Kāda ir jūsu partijas attieksme pret Eiropas spēku veidošanu, un vai Latvijā būtu nepieciešams obligātais militārais dienests?

Pirmkārt, tas ko Tramps norādīja par 4%, faktiski bija vērsts bagāto Eiropas valstu virzienā, kas nepilda NATO [prasības], kurām nav aizsardzības budžets NATO 2%. Mēs esam pirmrindnieki šajā ziņā, mums nekādus uzlabojumus nevajag. Mums ir jābeidz arī visu laiku klanīties priekšā Eiropai un kā pirmrindniekiem izpildīt to, ko Eiropa vēl nav ieviesusi.

Mums ir jārīkojas savās interesēs. Mūsu interesēs ir pateikt, ka visas saistības esam izpildījuši, lai citas Eiropas valstis izpilda savas.

Tas ir pirmkārt. Un šajā kontekstā jau tā Trampa vēsts arī bija – nevis tas, ka mums vajag 4%, bet tas, ka - Vācija, beidzot samaksājiet 2% mūsu Eiropas aizsardzībai!

Otrkārt, ja runājam par obligātu militāru dienestu, tad principā mans personiskais viedoklis ir tāds, ka katram Latvijas vīrietim vismaz skolas līmenī ir jāiziet kurss, piemēram, vidusskolas ietvarā par pašaizsardzību, par valsts aizsardzību, par ģimenes aizsardzību. Tas ir tikai normāli. Skaidrs, ka arī meitenes var šādu kursu iziet, bet tas būtu jādara šādā formātā, kad tas ir obligāts studiju kurss vidusskolā. Tas vairāk būtu saistīts ar valsts patriotismu.

Taču karavīru iesaukšana, dienēšana…

Domāju, ka nē. Tas ir vispārējās izglītības jautājums.

Ko darīt ar Eiropas armiju, vai vajag veidot pašiem savus spēkus, vai tomēr paļauties uz NATO?

Domāju, ka tas šobrīd Latvijā nav pats aktuālākais jautājums. Šobrīd daudz aktuālāki ir iekšpolitiskie jautājumi, kas saistīti ar valsts attīstības sakārtošanu. Kā viens slavens cilvēks savulaik teica – vispirms uztaisiet ekonomiku, kuru būtu, ko aizsargāt un pēc tam runājiet par aizsardzību.

Tā ir mūsu filozofija – vispirms mums Latvija jāsakārto tāda, kuru cilvēki vēlētos aizsargāt. Kuru vēlētos aizsargāt tā iemesla dēļ, ka tā būtu bagāta, attīstīta valsts. Un mēs varam būt bagāti. Patiesībā Latvija ir ļoti bagāta valsts, vienīgi tas, ka pārāk daudz naudas tiek nozagts dažādās iepirkuma shēmās, OIK un tā tālāk, netiek iekasētas kontrabandas, PVN shēmu piesegšanā, jo PVN shēmas ir salīdzinoši vienkārši atklāt.

Pensiju palielinājumu nesola

Mēs veicām pētījumu par pensiju sistēmu. Šī sistēma šobrīd ražo nabagus, un arī nākotnē tā, visdrīzāk, to turpinās darīt. Vai būtu nepieciešams mainīt pensiju sistēmu? Vai arī jūs uzskatāt, ka tā ir laba un nekas nav jāmaina? 

Pirmā būtiskā lieta, kas jāpasaka – šobrīd ir priekšvēlēšanu laiks un daudzas partijas sola piena upes un ķīseļa krastus…

Arī pensiju palielinājumus.

Sola visu pēc kārtas. Ar cilvēkiem ir jārunā atklāta valoda  un tā ir tāda, ka tas, ka sola palielināt pensijas un vēl kaut ko, tas viss ir populisms.

Lai palielinātu algas, lai palielinātu pensijas, vispirms ir jāizdara priekšdarbi, un šie priekšdarbi ir valsts pamatu sakārtošana. Tas ir ļoti skarbi. Tāpēc mēs šobrīd nesolām lielākas pensijas, nesolām lielākas algas.

Taču tas, ar ko varam palīdzēt pensionāram vai mazturīgām grupām, ir, piemēram, - mēs uzskatām, ka ir jābūt sistēmai – pensionāru pāriem, ja viens no viņiem ir devies tai saulē, otram, kas palicis ar mums, ir tiesības izvēlēties lielāko pensiju no abām. Tas valstij neko nemaksā vispār. To var ieviest ļoti ātri.

Nevis mantošana uz gada, bet šāda izvēle.

Nē, nē, tas uz visiem laikiem, viņš var izvēlēties – kura lielāka pensija, to arī saņem. Tā ir viena lieta.

Otra lieta - ir skaidrs, ka pensionāri kā neaizsargātā grupa, ir steidzami atbrīvojama no nekustamā īpašuma nodokļa vienīgajam mājoklim. Protams, ne Aivars Lembergs un tādi pensionāri, kas saņem seši tūkstoši lielu pensiju un dzīvo pilīs, bet visas maznodrošinātās pensionāru grupas. Te nav nekādu šaubu, un tas bija jāizdara jau aizvakar.

Trešā sadaļa – mēs zinām, kā samazināt medikamentu cenas. Latvijā ir ļoti dārgi medikamenti. Latvijā viena „Ibumetīna” paciņa maksā ap 1,80 eiro. Lielbritānijā, kas ir daudz dārgāka zeme, tādu pašu paciņa var nopirkt par 25 centiem. Mēs zinām, kuros likumos ir ielobētas šīs medikamentu cenas dažiem izredzētajiem par labu. Mēs šos ielobētos likuma pantus izmainīsim.

Piemēram, Farmācijas likuma 36.pantā ir noteikts, kā var atvērt aptieku. Mēs ar jums šodien sarunājoties nevaram izdomāt, ka rīt atvērsim aptieku, jo mums nav šo attiecīgo priekšnosacījumu, mēs neietilpstam to izredzēto cilvēku grupā, kas varētu atvērt aptieku.

Mēs sakām, ka bezrecepšu medikamenti līdzīgi kā visā pasaulē ir tirgojami jebkurā mazumtirdzniecības ķēdē. Visā attīstītā pasaulē – ieej lielveikalā un tur ir bezrecepšu medikamenti. Tas veicina konkurenci un samazina cenas. OECD arī saka, ka Latvijā aptuveni 30% no tā saucamā veselības patēriņa groza mēs patērējam farmācijai, kas ir nenormāli augsts skaitlis. Norvēģijā tie ir aptuveni 7,6%.

Precizējot par pensijām – tad pašreizējā trīs līmeņu sistēma Latvijā ir laba, ir vienkārši jāveic šādas izmaiņas, ko teicāt?

Jā, tās ir prioritāri izdarāmās izmaiņas, lai cilvēki uzreiz, īstermiņā justu kādus uzlabojumus. Ja runājam par ilgtermiņa jautājumiem, tad mēs nevaram runāt par pensiju sistēmu vai algu sistēmu, ja nesamazinām valsts pārvaldi, ja nereformējam esošo ministriju modeli, kur ministrijas katru gadu iztērē naudas līdzekļus, lai nākamgad saņemtu tikpat. 

Mēs zinām, kā decembrī ministrijas tērē līdzekļus, lai tikai iztērētu to budžetu. Ja nereformējam VID, ja nereformējam izglītība sistēmu… un nevajag baidīties no tām reformām.

Igaunija to izdarīja drosmīgi pirms daudziem gadiem, un Igaunija mums ir priekšā. Neizdarot šīs pamatlietas… Tas tāpat kā ar māju – nav jēga nomainīt aizkarus mājā, ja pamati nav nostiprināti.

Darbaspēku ievest nevajadzēs

Kā risināt darbaspēka problēmu Latvijā? Darbaspēks sāk trūkt. Ja gribam tālāk attīstīties, šis resurss mums ir nepieciešams.

Latvijas cilvēki atgriezīsies, ja mēs atrisināsim elementāru jautājumu – darbaspēka nodokļi mazajām algām. Mazās algas – līdz 1000 eiro. Vairāk nekā 60% Latvijas cilvēku saņem ap 500 eiro. Tas ir tas iemesls, kāpēc cilvēki brauc prom. Kāpēc viņi saņem ap 500 eiro – tāpēc ka, lai viņš varētu saņemt šos 500 eiro, darba devējam jāiztērē gandrīz 1000 eiro. Tas ir tas, ko arī visas Eiropas institūcijas saka – jums ir pārāk augsti darbaspēka nodokļi un pārāk lieli nodokļi mazo ienākumu saņēmējiem.

Bet vai jūs pieļaujat, ka Latvija varētu plašāk atvērt imigrācijas vārtus trešo valstu pilsoņiem, kas varētu šeit braukt un strādāt?

Es jums gribu pateikt godīgi, ko varbūt citi politiķi jums nesaka – paskatieties, kas Rīgā notiek. Viss jau sen ir atvērts. Mums vairs nav, ko atvērt. Rīgas mājas tiek aizpildītas ar cilvēkiem no Pakistānas un tamlīdzīgi. Tā kā tas ir atkal, lai aizmēlētu acis, ka nekas nav atvērts. Viss jau notiek. Mēs sakām, lai mūsu cilvēkus dabūtu atpakaļ, darbaspēka nodokļi un nodokļi mazajiem ienākumiem.

Ja tiek atrisināts šis jautājums, tad mums jautājums par darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm atrisinās pats par sevi. Tad mūsu cilvēki paši sāk braukt atpakaļ. Šī iespējamība saņemt algu ir ne tik daudz saistīta ar darbavietu, ka nav darbavietas, bet gan ar to, ka darba devējs fiziski nevar samaksāt šo algu, tāpēc, ka ir nenormāli augstas nodokļu likmes mazajām algām.

Pētnieki lēš, ka pērn Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars atkal audzis. Vai jums ir plāns, kā apkarot ēnu ekonomiku?

Jā, plāns ir – es jau atbildēju uz šo jautājumu – radikāla VID reforma. Es domāju, ka katrs uzņēmējs ir saskāries ar to, ka, paliekot valstij parādā vienu eiro vai pat pārdesmit eiro centus, saņem no VID nekavējošu brīdinājumu, ka nav samaksāts nodoklis.

Taču tai pašā laikā nekad nav sniegta atbilde, kā tas ir iespējams, ka mums ir tā saucamie lielie nodokļu nemaksātāji, kuriem nav kaut kādas ražojošas rūpnīcas, bet viņi ir šādi nodokļu nemaksātāji. Vienkārši salīdzinājumam – pirms pāris gadiem Latvijai bija lielākā skārienjūtīgo telefonu eksportētājvalsts pasaulē. Mēs viņus neražojam. To taču VID redz savās datu bāzēs. Jautājums – kāpēc nebija nekādas reakcijas?

Droši vien nav tāda profesionalitāte vadībai vai nav gribēšanas. Ir skaidrs, ka VID visus šos gadus ir strādājušas tādas personas kā Bunkus. Mēs visi zinām kā tika spiests no uzņēmējiem līdzekļi ārā, saistībā ar šo noslepkavoto brāli Bunkus. Tās lietas jau uzņēmēju vidū ir zināmas. Nozarē strādājošie – justīcijas nozarē strādājošie ļoti labi pārzina, kuras ir tās atslēgas figūras, kurām diemžēl būs jāpamet darbs VID.

Pašvaldību skaits jāsamazina

Šobrīd Latvijā ir 119 pašvaldības, cilvēku skaits samazinās. Vai mums vajag tik daudz pašvaldību, vai arī radikāli visu maināt?

Mēs esam par radikālām pārmaiņām, jo tikai tā var uzlabot dzīvi valstī.  Mans piemērs ir ļoti vienkāršs Latvijā gandrīz puse no pašvaldībām neatbilst likumam par pašvaldībām. Tajās nav nemaz tik daudz iedzīvotāju, lai tās atbilstu pašvaldību statusam. Tātad mums būtībā ir jau pretlikumīga situācija pēc likuma. Īpaši tas attiecas uz daudziem reģioniem Latgalē, kur cilvēki ir cietuši visvairāk, visvairāk ir aizbraukuši. Pilnīgi skaidrs, ka mums ir pārāk liels pašvaldību skaits.

Un - lai sabiedrība saprastu - šis lielais pašvaldību skaits ir bijis nepieciešams, nevis lai kvalitatīvāk pārvaldītu Latviju un Latvijas reģionus, bet tas ir bijis nepieciešams konkrētai varas partijai – ZZS, jo tas ir tiešs ZZS elektorāts.

Tad ko jūs darīsiet – apvienosiet pašvaldības?

Tas ir komplekss jautājums. Skaidrs, ka pašvaldību skaitam ir būtiski jāsamazinās. Ja mēs salīdzinām ar Igauniju un Lietuvu, tad tur ir stipri, stipri mazāk pašvaldību, kaut Lietuva, piemēram, ir lielāka pēc teritorijas. Bet šis jautājums ir jāskatās kompleksi. Tā nav tikai tehniski pašvaldību skaita samazināšana, tas ir komplekss jautājums, kas iet kopā ar daudziem administratīvi teritoriāliem jautājumiem, ar nodokļu jautājumiem un tamlīdzīgi. Es nosaukšu vēl vienu piemēru – paņemsim policiju un ātro palīdzību.

Policijai un ātrajai palīdzībai bieži vien nesakrīt teritorijas, kurās ir jāsniedz palīdzība. Piemēram, katrā Somijas nostūrī ir zināms – kas brauks pakaļ, ja tur kāds būs cietis, uz kurieni vedīs, ar kādu mašīnu vedīs un tamlīdzīgi. Mums šīs teritorijas ir sajauktas un nepārklājas, nav identiskas, kā tam vajadzētu jābūt.

Vēl viens jautājums – Aivars Lembergs saka, ka viņš ir tāds smalks kungs, kurš tik labi pārvalda Ventspili. Taču varbūt Aivaram Lembergam būtu jāpārvalda viss Ventspils novads, ja jau viņš ir tik smalks. Lai viņš visiem pārējiem cilvēkiem parāda, kā viņš prot tos labumus ieviest. Es ar garantiju jums saku, ka viņam tur nekas nesanāks. Šis piemērs parāda, cik absurda ir tā lieta - ka ir viena nosacīti bagāta pilsēta, kurā ir viens ķeizars un kuram faktiski neinteresē tas, kas notiek aiz pilsētas robežām. Tas ir absolūti nepareizi.

Nevar būt tāda situācija, ka Valdemārpilij ir tādi paši pienākumi pret saviem iedzīvotājiem kādi ir Rīgai vai Liepājai.

Mums tomēr ir jāskatās objektīvi, ko var piedāvāt katra konkrētā pašvaldība. Tāpēc es saku, ka esošais pašvaldību modelis ir pēdējais salmiņš, pēdējais instruments ZZS rokās, lai noturētu savu elektorātu.

Es saprotu – jūs nākat pie varas, analizējat situāciju un maināt?

Mums jāpasaka arī tas, lai cilvēkiem nevajadzētu baidīties – tas nav tā, atnākt vienā dienā, visu sapostīt. Mēs jau esam izstrādājuši savu vīziju par reģionālo reformu un mēs tuvākajā laikā arī prezentēsim sabiedrībai [saruna notiek augusta sākumā, red.].

Viens no iemesliem, kāpēc lauki paliek tukšāki, ir arī tas, ka veidojas intensīva lauksaimniecība, ir lielas saimniecības. Ko darīt – vai mums turpināt palīdzēt attīstīties šīm lielajām saimniecībām, lai tās kļūst vēl konkurētspējīgas ar Eiropas zemniekiem, vai tomēr iet atpakaļ uz to, ka mums ir daudz nelielu saimniecību laukos?

Vienas intervijas ietvaros es neizstāstīšu visas šīs lietas, bet pēdējā žurnāla „AgroTops” bija intervija ar zemnieku Andri Paulu Pāvulu, kur ļoti precīzi tika aprakstīta esošā situācija, un tā šobrīd ir salīdzināma ar tādu koloniālu politiku. Mēs mūsu zemē atstājam tikai pesticīdus un visu labumu eksportējam ārā. Tā ir tipiska koloniāla domāšana. Mēs sakropļojam savu zemi, un labums tiek citiem. Šāda pieeja ir nepareiza. Mazie un vidējie zemnieki ir atbalstāmi vairāk un nevis tikai lielsaimniecības, ja runājam par konceptuālu virzienu. Mazie un vidējie zemnieki tieši ir tā prioritāte, ko mūsu partija ir ierakstījusi savā dienaskārtībā.