Piektdien, 2.oktobrī, Latvijas skolās valdīja svētku gaisotne, jo skolēni sveica un dažādi pārsteidza savus skolotājus viņu profesionālajos svētkos - Skolotāju dienā, ko oficiāli gan atzīmēs svētdien, 4.otobrī. Skolotāji un audzēkņi piektdien, visticamāk, pārrunāja konfliktu Rīgas 47. vidusskolā, kur ieradās kādas skolnieces tēvs un iekaustījis viņas pāridarītāju. Šim gadījumam tagad pievērsta pastiprināta uzmanība, taču skaidrs, ka šī skola nav vienīgā, kurā ir šādi konflikti.
Pēc "Panorāmas" rīcībā esošās informācijas, konflikts šajā galvaspilsētas skolā turpina attīstīties. Meitenei, kuras tēvs lietojis fizisku spēku, viņu aizstāvot no vienaudžu apvainojumiem, draudēts, un piektdien skolā viņa piedzīvojusi arī fizisku uzbrukumu. Skolasbiedri meiteni mēģinājuši nogrūst pa kāpnēm, ziņo LETA. Konflikta risināšanā iesaistījušies arī policijas darbinieki.
"Ziniet, es neteikšu, ka tā ir masveidīga parādība," tā par emocionālo vardarbību starp pusaudžiem saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane. Viņa gan atzīst – tieši ilgstošs mobings bijis par iemeslu konfliktam 47. vidusskolā, un skola ar to nav tikusi galā.
"Ir skolas, kas par to ziņo un sauc palīgā, lūdz krīzes brigādes un departamenta palīdzību, bet es šaubos, ka visas skolas ziņo un lūdz palīdzību no malas. Ja skolai izdodas situāciju novērst pašai, tas ir vislabākais variants. Bet ja skola redz, ka neizdodas un mēģina to notušēt, tas ir.. nepiedodami," saka Aldermane.
Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa"), kurš nesen rosinājis mācību līdzekļu pārbaudi Rīgas skolās, lai noskaidrotu to atbilstību tikumības standartiem, pārbaudīt emocionālās vardarbības līmeni pašvaldības izglītības iestādēs nesola.
"Man grūti teikt, bet man ir sajūta, ka nav nekas vairāk, nekā ir bijis, kad es biju skolēns. Es domāju, ka mēs krietni vairāk varam uzzināt, jo cilvēkiem ir telefoni ar videokamerām, ar fotoaparātiem un tas viss tiek iemūžināts. Kad mēs bijām pusaudži, mēs arī mēdzām kauties un abižot viens otru. Nu kā, bērni ir bērni, vienkārši mums nebija iespējas to visu nofilmēt un ielikt tviterī vai instagramā," saka Ušakovs.
Pētījumu, kas izgaismotu vardarbības pret bērniem, tostarp emocionālās vardarbības līmeni pusaudžu vidū, tikko noslēdzis Tiesībsarga birojs. Rezultāti gaidāmi decembrī, bet vecāku zvani un sarunas ar pedagogiem liecina – problēma ir. Nekontrolējama izvērtusies emocionālā vardarbība sociālajos tīklos.
"Pieaugušie vēl īsti nesaprot, ko ar to visu darīt, to mēs redzējām arī tajā pašā konferencē. (..) Es redzu, ombudi ir ļoti pieredzējuši, viņi saprot tiesību normas un aktus, bet, ko darīt ar šiem sociālajiem medijiem, tur bija redzams, ka tas ir kaut kas pilnīgi jauns," saka Tiesībsarga biroja pārstāve Rūta Siliņa.
Tā tēva rīcību , kurš fiziski aizskāris meitas pāridarītāju, Tiesībsarga birojā stingri nosoda, tāpat arī Bērnu tiesību aizsardzības centrā.
"Viena pazemojuma vietā mums ir divi," vērtē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa.
Tikmēr sociālajos tīklos redzams – daļa sabiedrības tēva rīcību atbalsta. VBTAI norāda – iespējams, jo paši skolas laikā saskārušies ar emocionālu vardarbību.
"Kādreiz, runājot ar pieaugušiem cilvēkiem, kuriem ir sen jau aiz muguras skolas vecums, kad viņi atceras skolā piedzīvoto, viņi runā un viņu acīs ir asaras. (..) Situācija ir krietni mainījusies. Ja pirms gadiem 7-8 skolas lielākoties centās to noklusēt, slēpt, mudināja vecākus neziņot policijai, tad šobrīd šī pati aptauja liecina, ka šobrīd policija daudz biežāk tiek iesaistīta konfliktu risināšanā, tieši tāpēc tā statistika, kas ir policijas rīcībā, liecina, ka ir ievērojami pieaugusi vardarbība," saka Rieksta-Riekstiņa.
Viņa arī uzsver – priekšstats, ka emocionālā vardarbība sociālajos tīklos nav kontrolējama, ir stereotips, kas attur pieaugušos no iejaukšanās konflikta risināšanā. Nereti pāridarītājs ir zināms un vecākiem nevajadzētu kavēties vērsties policijā.
