Katrs no pašreizējiem ST tiesnešiem „ir ļoti lielas personības ar profesionālām spējām vadīt tiesas darbu”, uzskata Jānis Pleps.
„Šajā gadījumā droši vien sanāca kā Vatikānā, kur nekad nevar prognozēt, kurš būs pāvests,” tā par ST priekšsēdētāja vēlēšanām saka Pleps.
Otrdien notikušais balsojums nav bijis pirmais gadījums, kad dalās tiesnešu balsis. Turklāt ST jau iepriekš nereti strādājusi nepilnā sastāvā gan saistībā ar tiesnešu neievēlēšanu, gan rotāciju. „Man liekas pāru skaitlis vairāk stimulē tiesnešus uz tādu kā konsensusu – meklēt vienošanos un atrast kopsaucējus, lai būtu izsvērtāks nolēmums,” norāda LU docents.
Arī „Providus” pētnieks Gatis Litvins kā cienījamu sauc jauno ST priekšsēdētāju Aldi Laviņu, jo viņam ir pieredze tiesas vadīšanā un viņš bijis ilgstoši tiesnesis. „Līdzšinējā Laviņa kunga darbība pierādījusi, ka viņš spēj gan vadīt tiesu, gan sastādīt argumentēti nolēmumus. Līdz ar to, manuprāt, viņš vērtējams, kā ļoti laba kandidatūra un ST priekšsēdētājs,” sacīja pētnieks.
Litvins arī norādīja, ka jaunajam ST priekšsēdētājam nebūs problēmu būt par Satversmes tiesas seju, jo viņš nav iepriekš vairījies runāt ar sabiedrības pārstāvjiem un piedalīties konferencēs.
Savukārt attiecībā uz ST priekšsēdētāja ievēlēšanas procesu, kas bija vairākos posmos, pētnieks pauda, ka no demokrātijas viedokļa tas bijis vērtīgs. „Notika diskusija, dažādu kandidātu vēlēšana. Un acīmredzot Laviņa kungs bija kompromiss starp visiem ST tiesas tiesnešiem. Un no tāda demokrātijas viedokļa man liekas, tur nekādas problēmas nevarētu būt,” skaidroja Litvins.
Jau ziņots, ka otrdien pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem ievēlēt Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju, balsīm sadaloties vienādi starp tiesnesi Uldi Ķini un bijušo Saeimas Juridiskā biroja vadītāju Gunāru Kusiņu, trešajā balošanas reizē tika izvirzīti divi kandidāti – Kusiņš un tiesnesis Aldis Laviņš. Par ST priekšsēdētāju ievēlēts Laviņš.
