ĪSUMĀ:
- Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) informācijas ieguvē par Latviju aktīvi izmanto:
robežas šķērsošanas procedūru; valsts un pašvaldības iestāžu sadarbību ar Krieviju; kontrabandistus; starptautisku noziedzīgu organizāciju locekļus; prokremliskos aktīvistus - Lielākais FDD vervēšanas risks pastāv:
kontrabandistiem, koruptīvās darbībās iesaistītām personām; valsts un pašvaldību amatpersonām vai darbiniekiem; personām, kurām ir pieeja valsts nozīmes datu bāzēm un informācijas sistēmām vai citādai sensitīvai informācijai - Krievijas interesi par Latviju šogad veicinās: Latvijas simtgades pasākumi; Saeimas vēlēšanas 2018.gada oktobrī; NATO spēku kontingenta atrašanās Latvijā
Savā darbības pārskatā par 2017.gadu DP norāda, ka Krievijas specdienestu vervēšanai visvairāk pakļauti kontrabandisti, valsts un pašvaldību amatpersonas vai darbinieki, personas, kurām ir pieeja valsts nozīmes datu bāzēm un informācijas sistēmām vai citādai sensitīvai informācijai, tajā skaitā personas datiem. Tomēr informācijas ieguvē kaimiņvalsts specdienestus interesē ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš iebrauc un uzturas Krievijas teritorijā.
No Krievijas specdienestiem lielāko izlūkošanas darbu pret Latviju veic Federālais drošības dienests (FDD). Aizvadītajā gadā FDD savās interesēs turpināja aktīvi izmantot robežas šķērsošanas procedūru: dokumentu pārbaudes, intervijas robežas šķērsošanas laikā, muitas un migrācijas procesu kontroli. Šo pasākumu piesegā tiek iegūta informācija par notiekošo Latvijā un sabiedrības reakciju uz Krievijai būtiskiem procesiem, kā arī vākta personiska rakstura informācija par personām, kuras potenciāli iesaistīt slepenajā sadarbībā, norāda DP.
DP zināma prakse, ka, izmantojot šķietamas nepilnības ceļošanas dokumentācijā vai pārkāpumus robežšķērsošanas procedūrā, Latvijas iedzīvotāji tiek “pieķerti” administratīvos vai kriminālos pārkāpumos.
Izdarot psiholoģisku spiedienu, cilvēki tādējādi tiek mudināti iesaistīties izlūkošanā pret Latviju.
Latvijas austrumu pierobežas teritorijā pretizlūkošanas riskus radīja arī FDD atbalsts kontrabandai uz “zaļās robežas”. DP iegūtā informācija apstiprināja citu Baltijas valstu drošības dienestu ziņas, ka FDD nodrošina kontroli pār pierobežas teritorijā aktīvām kontrabandistu grupām. Šīs grupas tiek izmantotas informācijas iegūšanai par Latvijas Valsts robežsardzes personālsastāvu un ekipējumu, procedūrām robežas šķērsošanas laikā, konkurējošiem kontrabandistu grupējumiem, kā arī drošības infrastruktūru Vidzemes un Latgales reģionā.
Krievijas specdienesti pērn turpināja meklēt iespējas iegūt izlūkziņas, izmantojot starptautiski aktīvus Krievijas organizētās noziedzības grupējumus. Šī riska mazināšanai pērn diviem šādiem cilvēkiem tika anulēta uzturēšanās atļauja, kā arī viņi iekļauti to ārvalstnieku sarakstā, kam iebraukšana un uzturēšanās Latvijā ir liegta, vēsta DP.
Kaimiņvalsts specdienestu redzeslokā atradās arī prokremliskie aktīvisti, kuri īsteno Kremļa humanitārās ietekmes pasākumus Latvijā – tautiešu politiku, Krievijai labvēlīgas vēsturisko notikumu izpratnes veicināšanu un propagandas kampaņu izvēršanu.
Savukārt viena no humanitāro pasākumu prioritātēm 2017. gadā aizvien bija tā dēvēto prokremlisko aktīvistu jaunās paaudzes audzināšana. Šā iemesla dēļ pretizlūkošanas riskiem bija pakļauti jaunieši, kas izvēlējās studēt Krievijas augstskolās vai izceļoja uz šo valsti, lai piedalītos jauniešiem domātās nometnēs, konferencēs un semināros.
Aizvadītajā gadā Krievijā norisinājās viens no dalībnieku skaita ziņā vislielākajiem šāda veida pasākumiem - XIX Vispasaules jaunatnes un studentu festivāls, kurā piedalījās arī Latvijas delegācija. Tā kā Krievijas ietekmes pasākumu pret Latviju ilgtspēja ir tieši atkarīga no jaunas prokremlisko aktīvistu paaudzes izveidošanas.
Joprojām aktuālas ir arī vairākas tā dēvētās “sistēmiskās ievainojamības”, kas var atvieglot Krievijas specdienestiem dibināt kontaktu ar Latvijas iedzīvotājiem. Aizvadītajā gadā DP novēroja, ka akadēmiskās un zinātniskās vides profesionāļi, tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki un pašvaldību amatpersonas iesaistījās pārrobežu sadarbības projektos ar Krieviju, pietiekami neizvērtējot nereti niecīgos ieguvumus salīdzinājumā ar augstajiem pretizlūkošanas riskiem.
Latvija Krievijai ir interesanta ne tikai kā kaimiņvalsts, bet arī kā NATO un Eiropas Savienības robežvalsts. Krievijas specdienestu uzmanību nosaka Kremļa ārpolitikas pamatmērķis - Krievijas starptautiskās ietekmes atjaunošana.
Papildus NATO pastiprinātās klātbūtnes politikai, Latvijas aizsardzības politikai, nacionālās drošības jautājumiem, sociāli politiskiem un ekonomiskiem procesiem Krievijas specdienestu interešu lokā nozīmīgu vietu ieņēma no aizvadītā gada 14. līdz 20.septembrim notikušās militārās mācības “Zapad 2017”. Lai gan Krievijas specdienesti nemēģināja iegūt klasificētu informāciju, tie bija ieinteresēti Latvijas valsts amatpersonu un sabiedrības reakcijā uz šīm mācībām, kas izpaudās gan kā pastiprināta atklāto informācijas avotu izpēte, gan šo jautājumu iekļaušana intervijās ar Latvijas valstspiederīgajiem Krievijas robežas šķērsošanas laikā.
Paredzams, ka arī tuvākajā nākotnē Krievijas specdienestu aktivitātēs pret NATO valstīm arvien plašāk tiks izmantotas netradicionālas darbības metodes un ietekmes kanāli, kuru mērķis ne vienmēr ir informācijas ieguve, bet drīzāk priekšnoteikumu radīšana Krievijas ārpolitisko interešu īstenošanai.
Tāpat DP prognozē, ka Krievijas specdienesti var izrādīt pastiprinātu aktivitāti saistībā ar 2018. gada Saeimas vēlēšanām un Latvijas simtgades norises pasākumiem, lai diskreditētu šos procesus un labvēlīgu apstākļu gadījumā ietekmētu to norisi atbilstoši Krievijas ārpolitiskajām interesēm.
NATO partnervalstu kontingenta ilgtermiņa klātbūtne Baltijas valstīs padara šo reģionu par prioritāti Krievijas militārajai izlūkošanai, kuras visaptverošā pieeja izlūkinformācijas ieguvei var skart arī nozares, kuras pilda atbalsta funkcijas aizsardzības sektoram – tiesībsargājošās iestādes, kā arī loģistikas un būvniecības uzņēmumus.
