Sievietes īstais vārds nav Maija, bet viņai atcerēties notikušo nav patīkami, un ne visi zina, kas patiesībā noticis. Bet viņa sešus gadus cīnījās par savu brīvību pēc tam, kad bija pārdevusi to fiktīvās laulībās. Maija stāsta: "Iekrist šajā slazdā ir viegli. Tur var būt izvarošanas, fiziskas izrēķināšanas, morāli sagrauts cilvēks un arī man daudz no tā tika. Jo tie cilvēki - viņi māk apvārdot, pierunāt un mierināt. Bet - brīdis, kad ir par vēlu, tiešām ir par vēlu."
Juridiski laulība tagad ir šķirta, Maija nokārtojusi savu dzīvi un jūtas pasargāta, tomēr baisās atmiņas viņu pavada. Fiktīvās laulības ar trešo pasaules valstu pilsoni viņai licis izbaudīt audzināšanas un reliģijas atšķirības. "Lai gan es dzīvoju Latvijā, šķirot laulību, sešus gadus es saņēmu draudus, un es visu laiku dzīvoju bailēs, lai man vai manai ģimenei netiek nodarīts pāri."
Kopumā pagājušajā gadā 106 reizes biedrībā patvērums "Drošā māja" cilvēki pa telefonu vērsušies pēc palīdzības. Atpazīti 30 cilvēki, kas krituši par upuriem cilvēku tirdzniecībai: fiktīvām laulībām, piespiedu darbam vai seksuālai izmantošanai. Biedrības vadītāja Sandra Zalcmane skaidro, ka
cilvēku tirdzniecības organizatori kļūst rafinētāki un izmanto upuru neziņu.
Cilvēku tirdzniecības formas dažādojas. Ja, piemēram, cilvēks, kas iesaistīts prostitūcijā, tam vairs neder, viņu var izmantot piespiedu darbu veikšanai.
Cilvēku tirdzniecība ir tajās valstīs, kur ir nabadzība un sociālā nelabvēlība. Un Latvijā ir šobrīd cilvēki, kas nevar nomaksāt kredītus vai samaksāt par mācībām. Ir dažādi apstākļi, kuru dēļ pieņemt netradicionālu lēmumu.
Policijas statistika gan atšķiras. Pagājušogad uzsākti pieci kriminālprocesi par Latvijas pilsoņu izmantošanu, divi no tiem Grieķijā. Tas tāpēc, ka par cilvēku tirdzniecību kriminālprocesu var uzsākt, ja konstatēta arī vardarbība. Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes nodaļas priekšnieks Armands Lubarts norāda, ka tiesiski Latvijā upurus ir iespējams aizsargāt. "Mums ir pilnībā izskausta bērnu tirdzniecība, kas citur Eiropā plaukst. Mums ir speciāls pants par personām, kuras tiek nosūtītas ar abpusēju piekrišanu, kas palīdz izķert vervētājus, kas meklē sievietes darbam ārzemēs seksuālo pakalpojumu jomā," stāsta Lubarts. Viņš atzīst, ka grūti atktāt cilvēku tirdzniecības gadījumus, jo cilvēki nelabprāt stāsta par notikušo pat tuviniekiem, kur nu vēl svešiem.
Eksperti uzskata, liela loma ir preventīvām kampaņām. Svarīgi izglītot bērnus skolās, bet valstiski jādomā, kā sociālekonomisko situāciju uzlabot, lai cilvēki varētu atrast pieklājīgu darbu dzimtenē, nevis dzītos pēc apšaubāmiem piedāvājumiem ārvalstīs.
