Šī sausa un karsta vasara nāca ar daudziem plašiem meža ugunsgrēkiem un izaicinājumiem atbildīgajiem dienestiem, jo daudzviet ugunsgrēka vietām bija grūti piekļūt.
Lai veiksmīgāk cīnītos ar meža ugunsgrēkiem, ugunsdzēsējiem nepieciešami kvadricikli, visurgājēji un traktortehnika. Arī dzēšanas darbiem pielāgoto helikopteru vajadzētu būt vairāk, atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji. Tāpat arī jāuzlabo dienestu savstarpējā sadarbība.
Lielākie mežu un purvu ugunsgrēki šogad bijuši Mazsalacā, Gaujas Nacionālajā parkā, Valdgalē, Ādažos un Plakanciemā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Jānis Grīnbergs secināja, ka lielākie izaicinājumi bijuši ar infrastruktūru, jo piekļuve degšanas vietām ir īpaši apgrūtināta neapsaimniekotos mežos. Tāpat arī sliktas kvalitātes sakaru pārklājums neapdzīvotās teritorijās - dziļāk purvos un mežos - kavēja ugunsdzēsēju darbu.
Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš stāstīja, ka šogad no visu meža ugunsgrēku teritorijas 83% atradās vietās, kur liegta saimnieciskā darbībā, bet arī tur būtu jāuzlabo ugunsdrošības infrastruktūra, jo piekļuve šīm vietām bija apgrūtināta.
To varētu risināt normatīvo aktu izmaiņas, paredzot, ka ugunsdrošības infrastruktūras prasības vienādi atteiktos uz visām teritorijām, un šādu priekšlikumu dienesti varētu iesniegt parlamentam.
Tikmēr Vides ministrijas pārstāvji Saeimas komisijai norādīja, ka jau patlaban nekādi noteikumi neierobežo stigu tīrīšanas iespējas neatkarīgi no teritorijas.
Savukārt VUGD pārstāvji informēja, ka problēmas sagādāja arī specifiskas informācijas saņemšana par laika apstākļiem, jo Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas dienests šīs ziņas sniedz par maksu, bet VUGD tam nepietiek naudas.
Meža dienests norādīja arī uz virkni problēmām ar resursiem – darbinieku trūkums un zems mežziņu atalgojums, trūkstot arī kvalificētu speciālistu, kas strādātu ar tehniku. Lai nodrošinātu uguns novērošanas torņu dežurantus, nepieciešami aptuveni 180 darbinieki.
Nepieciešamo 600 sezonas darbinieku vietā dienests var atļauties algot vien 300. Algas – no 470 eiro mēnesī torņa dežurantam līdz 600 eiro ugunsdzēsības stacijas vadītājam.
“Pēc šī gada daudzi ir izteikuši viedokli, ka tādos apstākļos, kā šogad, par tādu algu viņi nemūžam vairāk nestrādās. Nākamā sezona, es saskatu, ka būs ļoti problemātiska,” prognozēja Krēsliņš.
Risinājums būtu dežurantus aizstāt ar speciālām novērošanas kamerām. Tad uz desmit torņiem būtu vajadzīgs tikai viens dežurants. Bet tas varētu sākt darboties tikai 2020.gadā. Komisija lēma valdībai prasīt naudu Valsts meža dienesta vajadzībām.
Tikmēr brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vadītājs Vijārs Griķis dienestam pārmeta brīvprātīgo resursu nepietiekamu iesaisti un asi kritizēja sadarbību.
Ņemot vērā šis vasaras pieredzi ar mežu ugunsgrēkiem VUGD vēl plāno rīkot mācības kopā ar Bruņotajiem spēkiem un Meža dienestu par to, kā labāk koordinēt ugunsgrēku dzēšanu, lai uzlabotu savstarpējo sadarbību. Dienesti arī secināja, ka jāuzlabo iedzīvotāju brīdināšanas un informēšanas sistēma par lieliem mežu ugunsgrēkiem un pareizu rīcību.
Savukārt Ādažu militārā poligona tuvumā jāierīko ugunsdzēsēju depo, secināja Aizsardzības komisijas deputāti, kas lūgs valdību vajadzīgo naudu depo ierīkošanai iekļaut nākamā gada valsts budžetā.
Ugunsdzēsēju klātbūtni Ādažos vēlas Nacionālie bruņotie spēki, ņemot vērā apjomīgo ugunsgrēku militārajā poligonā jūnija sākumā. Toreiz izdega aptuveni 770 hektāru mežu un purvu. Ugunsgrēku izraisīja karavīri šaušanas mācību laikā.
“Tas ir viens no lielākajiem riskiem un trūkumiem, mūsuprāt, ka mums Ādažu tuvumā nav neviena ugunsdzēsēju depo, kur strādā profesionāļi, kas spējīgi vadīt ugunsdzēšanas darbus. Tas ir arī saistīts ar lielu taktisko spēku izvietošanu Ādažos. Mums šobrīd notiek šīs sarunas, bet tās ir procesā. Visas ugunsdzēsēju brigādes ir spiestas braukt no citiem rajoniem, lai atbalstītu ugunsgrēku dzēšanu,” atzina NBS Apvienotā štāba priekšnieks, brigādes ģenerālis Ivo Mogiļnijs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests depo ierīkošanu Ādažos atbalsta, jo novadā dzīvo pietiekami daudz iedzīvotāju. Taču dienestam jaunas struktūrvienības izveidei trūkst resursu, tādēļ depo ierīkošana būs atkarīga no tā, vai valsts budžetā šim mērķim pietiks naudas.
