Dažādas akcijas – gan par, gan pret iestāšanos ES sākās vairākus gadus pirms paša referenduma. Biedrība, kuru dibinājuši vides aizsardzības aktīvisti, jau 1997.gadā iepretim Eiropas Komisijas pārstāvniecībai Rīgā teica - nē Latvijas dalībai ES.
"Mēs gribam, lai ir vēl viens viedoklis, lai viss nav vienos vārtos," toreiz (25.11.1997) teica Vides aizsardzības kluba biedrs Arvīds Ulme. Protesta akcija gan tolaik sarīkota par pašas ES naudu.
Ulme joprojām ES salīdzina ar ābeli, kas nenes augļus, tāpēc tā būtu jāzāģē nost. Nostāju "pret" viņš nav mainījis joprojām, sakot – lielākā daļa bažu piepildījušās. Vairākas nozares iznīkušas, piemēram, cukura ražošana. Arī Eiropas Savienības līdzekļi netiek dalīti vienlīdzīgi visām valstīm.
"Ja tā iedziļinās, mēs redzam, kāpēc tas tiek darīts. Viņi ir ieinteresēti, lai nav konkurences, kaut kādas fabrikas, kas konkurētu viņu ražotnes. Veselas nozares nav, cilvēki brauc prom, tur viņiem 10 eiro minimālā alga palīgstrādniekam stundā, šeit mēs to dienā nevaram nopelnīt," tagad saka Ulme.
Pirms desmit gadiem tik izteikti eiroskeptiķi kā Ulme bija mazākumā. Sociologs Arnis Kaktiņš, pētot tā laika sabiedrisko domu, secinājis, ka visi, kas balsoja "par" jā vārdu neteica tāpēc, ka būtu eiroentuziasti. Vairākumam – gan toreiz, gan tagad - nebija skaidras nostājas.
Pēdējie dati ir tādi, ka katrs piektais aptuveni saka, ka ES ir laba lieta, virs 20% saka, ka tā ir slikta lieta, bet visvairāk, teju puse iedzīvotāju saka, ka nav ne laba, ne slikta. Kāda ir, tāda ir, tādā dzīvojam," jaunākos datus Latvijas Televīzijai atklāj Kaktiņš.
Taujāts, vai tagad sabiedrība nobalsotu "par" vai "pret" dalību, Arnis Kaktiņš pārliecinošu atbildi sniegt nevar, jo šāds pētījums nav veikts.
"Tā ir ļoti laba ideja, ja kādam tas viss rūpētu, tad tās lietas vajadzētu pamonitorēt. Padziļināta interese no mūsu elites nav. Domā, ja reiz esam iestājušies, acīmredzot, tas viss ir neatgriezeniski. Ja skatāmies vēsturi, ko mums tā māca, ka nekas nav neatgriezenisks," norāda sociologs.
Par taustāmajiem ieguvumiem no ES 30% SKDS aptaujāto nosauc infrastruktūras uzlabojumus, arī pārējie ieguvumi saistīti ar dažādiem ES projektiem. Savukārt gandrīz puse – 47% aptaujāto nekādu labumu no ES neesot izjutuši. Vairums "Panorāmas" aptaujāto iedzīvotāju, "par" iestāšanos ES balsotu atkārtoti.
