„Komisijas sēdē salīdzinājām dažādus izmaksu modeļus septiņu gadu periodam. Pretēji NMPD secinātajam komisija konstatēja, ka veidot savu autobāzi Rīgas reģionā būtu izdevīgāk, nekā pirkt ārpakalpojumu. Septiņu gadu periodā tas ļautu valstij ietaupīt vismaz 7,5 miljonus eiro,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa.
Arī Pārresoru koordinācijas centra direktors Pēteris Vilks norādīja, ka pēc iestādes ekspertu aprēķiniem Rīgas reģionālajā centrā ir iespējams izveidot tādu operatīvā transporta nodrošinājuma modeli, kas ļautu ietaupīt vēl lielāku summu, informēja Saeimas Preses dienests.
„Uzskatu, ka NMPD nav korekti salīdzinājis ārpakalpojuma izmaksas ar summām, kas būtu nepieciešamas, nodrošinot pakalpojumu pašu spēkiem. Salīdzināti dažādi pakalpojumu apjomi, tādējādi gan valdībai, gan komisijas deputātiem radot maldīgu priekšstatu par ārpakalpojuma finansiālajām priekšrocībām,” uz konstatētajām nepilnībām norādīja Siliņa.
Izvērtējot sēdē sniegto informāciju, komisijas deputāti nolēma aicināt Veselības ministriju nekavējoties meklēt risinājumus ātrākai pārejai no ārpakalpojuma iegādes uz transporta nodrošināšanu pašu spēkiem.
„Šobrīd ir atbilstoši apstākļi, lai pāreja notiktu vienmērīgi un ar iespējami mazām izmaksām, jo, pirmkārt, dienesta rīcībā ir „ātrās palīdzības” automašīnas, kas tika izmantotas reģionos pirms 137 jaunu transportlīdzekļu iegādes. Otrkārt, Rīgas reģionālā centra rīcībā 2015.gadā būs 14 jaunas transporta vienības, kas iegādātas ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu. Treškārt, šobrīd notiek Eiropas Savienības fondu nākamā plānošanas perioda aktivitāšu plānošana, līdz ar to ir iespējams veikt pasākumus, lai autoparka izveide tiktu finansēta no Eiropas fondu līdzekļiem,” akcentēja komisijas priekšsēdētāja.
Tāpat deputātus izbrīnīja fakts, ka ārpakalpojumu sniedzējs AS „Rīgas sanitārā autobāze” nepilda šobrīd spēkā esošā līguma nosacījumus, jo vairāk nekā pusi no operatīvā medicīniskā transporta pakalpojumiem sniedz ar transportlīdzekļiem, kuru vecums pārsniedz septiņus gadus, informēja Saeimas Preses dienests.
Deputāti pauda sašutumu, ka dienesta vadība ir informēta par šādu līguma nosacījumu nepildi, bet nespēj vai negrib to ilgstoši novērst. Komisija nolēma aicināt Veselības ministriju izvērtēt NMPD amatpersonu atbildību par situāciju, kad ilgstoši netiek ievēroti ārpakalpojuma līguma nosacījumi.
Jau ziņots, ka, neraugoties uz šaubām par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ieceri arī turpmākos septiņus gadus, sākot no nākamā gada pavasara, operatīvo transportu Rīgas reģiona vajadzībām nomāt no privātiem komersantiem, valdība atļāva dienestam izsludināt attiecīgu iepirkumu. Atbilstoši valdībā lemtajam, septiņus gadus ilgā līguma kopējā summa nedrīkstēs pārsniegt 52,6 miljonus eiro.
