“De facto” sociālais eksperiments sākās darba dienas rītā, pulksten 7:00 Vienības gatvē, kur virzienā no Jelgavas Rīgā iebrauc automašīnas. Visvairāk cilvēku vienā automašīnā bija ap pulksten 7:20. Daudz pasažieru – bērnu. Visticamākais iemesls – viņus laikus jānogādā bērnudārzos un skolās. Otra tendence – strādnieki, kuri kopā dodas uz būvlaukumiem. Vēlāk pasažieru skaits strauji saruka. Divu stundu laikā šajā vietā galvaspilsētā iebrauca 2 660 vieglo automašīnu, kurās bija 4 379 cilvēki. Vidēji – 1,65.
“De facto” novēroja, ka 54% spēkratu ir tikai viens cilvēks. 33% - bez autovadītāja bija vēl viens pasažieris. Savukārt tikai 13% gadījumu transportlīdzeklī atradās vairāk nekā trīs personas.
Izpētot maršrutā Jelgava – Rīga – Jelgava kopā braukt gribētāju sludinājumus sociālajos tīklos un portālā „braucamkopa.com”, var secināt, ka cilvēki visbiežāk vēlas braukt no Jelgavas centra, autoostas tuvuma, bet galapunkti galvaspilsētā ir visdažādākie.
Uz “De facto” ievietoto sludinājumu atsaucās vien trīs iespējamie līdzbraucēji, kuri būtu gatavi braukt katru darbadienas rītu. Viņi gatavi maksāt apmēram 1,4 eiro, kas ir lētāk nekā vilciena biļete šajā pašā virzienā, kura maksā 2,05 eiro. Autovadītājam tas būtu izdevīgi, jo viņa degvielas izdevumi, piesaistot četrus līdzbraucējus, būtu pilnībā nosegti. Taču šādi piemēri nav izplatīti.
Ienākumu ziņā uz vienu cilvēku Latvija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm, taču “de facto” izpētītais liecina, ka tajā pašā laikā pārvietošanās paradumi ir līdzvērtīgi bagātākajām dalībvalstīm. Piemēram Austrijā vidēji vienā automašīnā ir tikai 1,2 braucēji, Čehijā – 1,5. Līdzīgi rādītāji ir arī Lielbritānijā, Dānijā, Nīderlandē un Dienvideiropas valstīs.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa izpētījusi, ka ,,transports ir viena no būtiskākajām ģimenes izdevumu sastāvdaļām uzreiz aiz mājokļa un pārtikas izmaksām”.
„Jebkurš ietaupījums šajā sadaļā dod būtisku atspaidu ģimenei. Ja mēs modelējam situāciju, ka ir ģimene, kurā abi pieaugušie katru darba dienu mēro ceļu no Jelgavas uz Rīgu un atpakaļ, mēnesī viņi degvielā iztērē ap 200 eiro. Ja viņi varētu piesaistīt līdzbraucēju, tad ģimene mēnesī ietaupītu aptuveni 100 eiro, kas ir vērā ņemams ietaupījums,” skaidro Kropa.
Zināms uzstādījums izskanējis arī no Eiropas Komisijas. Latvijai paveicamie uzdevumi – samazināt transportlīdzekļu izmešu daudzumu un mazināt atkarību no importētajiem energoresursiem. Taču šajā ziņā valsts politika ir vērsta nevis uz to, lai divi autovadītāji katrs no savas mašīnas sasēstos vienā, bet gan veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu. Līdzbraucēju piesaistīšana atbildīgās ministrijas amatpersonām radot bažas par nelegālo pārvadātāju skaita palielināšanos. Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns novērojis, ka ,,personīgā transporta daudzums lielo pilsētu ielās ir visas pasaules problēma”.
Rīgā šī problēma vēl neesot tik izteikta, bet pasaulē tāda ir, un cīnās ar to ļoti dažādi, gan ar dažādiem aizliegumiem, izmantot automašīnas ar pāra, nepāra numuriem konkrētās dienās, gan ar citiem ierobežojumiem u.tml.
„Arī mums Latvijā, konkrēti Rīgas gadījumā, ir tam jāgatavojas, bet šeit ārkārtīgi svarīgs ir šis te “burkāna princips”. Respektīvi, nevar cilvēku piespiest, radīt kaut kādus ierobežojumus – tev nebūs braukt, vai maksāt papildu maksas tikmēr, kamēr nav izveidota pietiekami efektīvi strādājoša, iespējami lēta, pieejama sabiedriskā transporta sistēma,” atzīst Lubāns.
Piemēram, šobrīd mēnešbiļete vilcienam maršrutā Jelgava – Rīga – Jelgava vienam cilvēkam maksā 58 eiro. Ja ģimenē ir divi pieaugušie, viņu ikmēneša tēriņi par sabiedrisko transportu aizvien vairāk pietuvojas izmaksām par degvielu. Turklāt bieži vien ar auto galamērķi sasniegt ir ātrāk. Tieši ātrums un līdzīgās izmaksas esot galvenie iemesli tam, ka latvieši, visticamāk, vēl labu laiku turpinās bagāto Eiropas valstu autovadītāju praksi.
