Neskatoties uz Zolitūdes traģēdiju pērnā gada nogalē, 2013. gada statistikas dati par nelaimes gadījumiem darbā ir uzlabojušies. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konferencē par darba drošību Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis pirmdien akcentēja, ka letālo nelaimes gadījumu skaits ir viens no zemākajiem pēdējo septiņu gadu laikā. Būvniecībā pērn bijuši divi letāli nelaimes gadījumu, bet 2012.gadā - 11. Tas liecina, ka efektīva ir bijusi gan īstenotā kampaņa, gan aizlieguma noteikšana veikt būvniecību, kamēr nav izpildītas izvirzītās prasības.
"Maximas" traģēdijas dēļ pērnā gadā pirmajā vietā pēc bojā gājušo skaita izvirzījās tirdzniecība - pieci no visiem 28 letālajiem gadījumiem 2013. gadā ir neraksturīgi daudz šai nozarei.
„Līdz ar to tā izraisījusi mūsu papildu interesi, un šogad mēs jau esam sākuši tematiskās pārbaudes un pastiprināti darīsim to līdz gada beigām," sacīja Lūsis. Viņš pastāstīja, ka pagājušā gadā speciālas tematiskās pārbaudes tieši būvniecības nozarē un informatīvi izglītojoši pasākumi ir ļāvuši piecas reizes samazināt letālo nelaimes gadījumu skaitu. Tas ir ārkārtīgi liels samazinājums tradicionāli ļoti bīstamajā nozarē.
Ne tik optimistisks par darba vietas nelaimes gadījumu tendencēm Latvijā ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba aizsardzības eksperts Ziedonis Antapsons. Normatīvo aktu saturs, viņa skatījumā, ir labāks nekā reālā dzīve. To zināšana, ieviešana un kontrole uzlabojusies līdz krīzes gadiem, kas devuši triecienu arī darba aizsardzības jomā - vieni no pirmajiem, ko darba devēji atlaida, bija darba aizsardzības speciālisti. Arī statistikai pilnībā uzticēties nevar, skaidro Antapsons:
„Daudzmaz precīza informācija ir par darbā bojāgājušajiem darbiniekiem un smagiem nelaimes gadījumiem. Kas attiecas uz kopējo negadījumu skaitu, Latvijā šis rādītājs uz vienu bojāgājušo ir pāri par 30 gadījumu, Igaunijā – ap 300, bet Eiropas vidējais rādītājs ir 600. tādas statistika iemesls – absolūtais vairums gadījumu tiek noslēpti, netiek noformēti atbilstoši noteikumiem – mums faktiski ir strausa politika.”
Šogad Starptautiskās darba aizsardzības dienā īpaša uzmanība tiek pievērsta ķīmiskām vielām un to maisījumiem kā nelaimes gadījumu cēlonim. Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone uzsver, ka ķīmisko vielu ietekmi uz veselību ne vienmēr var uzreiz pamanīt. Liela saskare ar ķīmiskajām vielām ir celtniecībā un metālapstrādē, taču arī friziera darbs šajā ziņā ir bīstams. 50-60 gadu vecumā frizieriem nereti parādās elpceļu veselības sūdzības un alerģijas.
Arodbiedrību savienība norāda, ka Labklājības ministrijai ir steidzami jāizstrādā darba aizsardzības stratēģija nākamajiem sešiem gadiem. Iepriekšējās darbība beidzās 2013. gadā. Savukārt Eiropas komisija līdz nākamam gadam grasās pārskatīt 30 darba aizsardzības direktīvas.
Lai netiktu samazinātas darbinieku tiesības, nepieciešama aktīva arodbiedrību pozīcija. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība konferencē uzsvēra, ka arī paši strādājošie ir līdzatbildīgi par drošību darbā.
28.aprīlī pasaulē atzīmē Starptautisko darba aizsardzības dienu.
