Nelielā vagoniņā bez gaismas, pustumsā pie sienas karājas roku dzelži, turpat malā gulta un pie sienas sarūsējušas lāpstas. Tepat arī metāla izlietne, mētājas vairāki sausā buljona iepakojumi. Šis ir vagoniņš, kurā mēdzot turēt cilvēku tirdzniecības upurus, skaidro organizācijas drošā māja brīvprātīgie Dainis un Iluta. Šis piemērs vēl ir cerīgs, bet citkārt tik nelielā telpā, kā šī, jādzīvo vairākiem cilvēkiem.
Bet ir reāli gadījumi, kad cilvēki tiek pieķēdēti, lai tīri fiziski liegtu aizbēgt. Ir arī spīdzināšanas veidi, lai cilvēkus iebiedētu... Izlietne te ir interjera objekts... Ļoti bieži trūkst higiēnas iespēju, tas ir iemesls slimībām, kas var beigties letāli," stāsta Iluta.
Cilvēku tirdzniecību sauca par mūsdienu verdzību. Tā saistīta ar to, ka cilvēki ir trūkumā vai ar sliktām zināšanām. Tā ir gan prostitūcija, gan piespiedu laulības, gan būvdarbi, ceļu remonts vai lauksaimniecība, tāpēc par upuriem krīt gan sievietes gan vīrieši. Kā uzsver tiesībsargs Juris Jansons, viens no risinājumiem ir gan soda apjoms, gan arī darbs ar sabiedrību, tai skaitā sociālās aizsardzības palielināšana.
„Pieaugot sociāli ekonomiskai spriedzei, mēs paredzam, ka cilvēku tirdzniecības upuru skaits pieaugs. Tādēļ šis ir pēdējais brīdis, lai aktīvi mēs ikviens – gan ierēdņi, gan politiķi, gan nevalstiskās organizācijas, gan ikviens sabiedrības indivīds – iesaistītos cilvēku tirdzniecības apkarošanā," saka Jansons.
Šogad organizācijas „Patvērums „Drošā māja"" sniegusi atbalstu 16 cilvēkiem, bet konsultācijas sniegtas ap 120 gadījumu, lielākoties tās ir fiktīvas laulības un piespiedu darbs. Organizācija uzsver, ka aizvien vairāk izplatās gadījumi, kad verdzībā krīt cilvēki ar garīgas attīstības traucējumiem.
Apkarošanas darbu būtiski atvieglotu tas, ja cilvēki zinātu, kā atpazīt cilvēku tirdzniecības gadījumus.
„Pirmais, ka tiek ierobežota brīva pārvietošanās, tiek atņemti dokumenti, liek veikt darbu kas nav atrunāts, pēdējā brīdi tiek mainīti nosacījumi un cilvēkam ir jāpieņem tā situācija, kas tajā brīdī ir izdevīga darba devējam. Cilvēkam būtu jāiebilst pret visām šīm ierobežojošam un vardarbīgām lietām, kas vērstas pret viņu," norāda organizācijas vadītāja Sandra Zalcmane.
Latvijā lielākoties pienāk ziņas par 9 Latvijas pilsētām: Rīgu, Liepāju, Dagdu, Viesīti, Gulbeni, Eleju, Daugavpili, Ludzu un Salacgrīvu.
Igaunijā tendences norādot, ka katru gadu cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits pieaug, jo Igaunija ir gan upuru izcelsmes, gan arī tranzīta valsts.
Lietuvā organizācijas šogad sniegušas palīdzību jau 55 cilvēkiem, nesakārtotā likumdošana šeit ļauj attīstīties bīstamajai rūpalai. Aizvien vairāk arī tiek izmantoti nepilngadīgie, kas iesaistīti kriminālās darbībās, tai skaitā zagšanā.
