Cik nopietni Latvijā izvērtē digitālās radio apraides ieviešanu?

Latvijā no jauna izskanējusi iecere par digitālās radio apraides ieviešanu, kas uzlabotu klausīšānās kvalitāti un atvērtu durvis lielākam radiostaciju piedāvājumam. Tiesa – ieviešana valstij izmaksātu miljonus un arī iedzīvotājiem būtu jāatver savi maciņi, lai nopirktu jaunākās paaudzes radioaparātus ar digitālā radio uztveršanas iespējām. Ne velti šāda ideja jau vairākkārt noraidīta un tikai dažās turīgās Eiropas valstīs digitālais radio ieviests. Cik nopietni Latvijā šo ideju izvērtē?

Cik nopietni Latvijā izvērtē digitālās radio apraides ieviešanu?
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Ideja ieviest digitālo radio nav jauna. 2016. gadā Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veica DAB+ testu, pēc kura par raidorganizācijām atbildīgā elektronisko mediju padome ieviešanu novērtēja kā pārāk dārgu un ieteica pie idejas atgriezties vēlāk.

Šobrīd valstī tiek veidota jauna elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģija nākamajiem četriem gadiem. Un darba grupā apspriež arī digitālā radio ieviešanu. No Latvijas Radio rīcībā esošajiem avotiem noprotams, ka idejas virzītājs ir LVRTC, kas pirms vairāk nekā 10 gadiem bija iesaistīts arī skandāliem apvītajā digitālās televīzijas ieviešanā.

Komentēt topošo stratēģiju un digitālā radio ideju LVRTC negrib. Klusē arī elektronisko mediju padome. Tikmēr nozarē komerciālās raidstacijas ideju neatbalsta, jo nevēlas lielāku konkurenci. 

“Mums ir piecas vai sešas reizes vairāk radiostaciju nekā, piemēram, Anglijā. Mūsu radio tirgus ir pārsātināts, līdz ar to tad ir jautājums, vai mums tiešām radio segmentā ir kāds iztrūkums, kuram būtu jābūt visaptverošam, vēl visaptverošākam, un tad jautājums par tiem ieguvumiem un zaudējumiem. Mēs tādus neredzam, mēs redzam, ka šo pašu informāciju līdz sabiedrībai var nodot daudz savādākā veidā, izmantojot citas modernas tehnoloģijas, uz kurām Latvija šobrīd iet, tajā skaitā 5G, platjoslas internets, šobrīd mēs tiešām neredzam nekādu pamatojumu šādam DAB+ attīstībai Latvijā,” stāsta Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš.

Viņu papildina arī viens no sazvanītajiem komercradio vadītājiem, radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics.

“Šajā gadījumā ne kā radio profesionālis, bet vienkārši kā Latvijas iedzīvotājs, gribu pateikt, ka neredzu pilnīgi nekādu jēgu šādam projektam,

jo iespaids ir tāds, ka Latvijā vienmēr atrodas kādi cilvēki, kas izmanto kaut kādu uzmanības novēršanu. Tas būtu tas pats, kad tagad piedāvāt – mums te tagad pasaulē ir moderns leduskapis, jums ir ledusskapis jau? Ā, saucās FM tīkls. Nu, mēs jums iedosim otru ledusskapi. Priekš kam ir vajadzīgs katrā dzīvoklī divi ledusskapji, ja ir jau viens, kurā mums pilnīgi pietiek, lai mūsu produktus būtu, kur uzglabāt. Šitas ir nevajadzīgs, bezjēdzīgs, aplams un Latvijai galīgi nepieņemams digitalizācijas piegājiens ar otro reizi," saka Jānis Šipkēvics.

Radio tirgū darbojas arī sabiedriskais medijs un kopā ar radio NABA tam kopumā ir sešas raidstacijas ar plašu apraidi. Tieši pie Latvijas Radio ar ideju par DAB+ bija vērsies LVRTC. Atšķirībā no komercradio striktu nē tas pagaidām nesaka.

“Tā ir LVRTC iniciatīva. Šobrīd nav konkrēta atbilde, ko mēs varētu teikt – vai mēs būtu par vai pret, jo mēs esam vienojušies par to, ka LVRTC mums sniegs precīzākus aprēķinus tam, cik šāda DAB ieviešana varētu arī izmaksāt Latvijas Radio, un

kamēr nav saņemts skaidrs finanšu piedāvājums un mēs nesaprotam, cik tas mums varētu maksāt, ko tas maina, mēs nekādu lēmumu nevaram šajā jautājumā pieņemt.

Te ir vairāk jāskatās no tā, nevis vai LVRTC tā ir interese, vai tā ir mūsu interese, vai komercnieku interese, te, manuprāt, visu nosaka tieši radio klausītājs, vai viņam tas ir aktuāli un vajadzīgs – vai tas ir vajadzīgs sabiedrībai," skaidro Latvijas Radio valdes locekle Mārīte Tukiša.

Bet sabiedrība vēl vienai digitalizācijai nav gatava. To Latvijas Radio teica sastaptie cilvēki Rīgas ielās.

“Es personīgi laikam nē, jo es radio vispār ļoti maz klausos, un arī televīziju neskatos pārāk daudz, es gandrīz visu daru uz vienu daiktu – uz šito telefonu, te ir internets, te ir wi-fi, te ir "Netflix", te ir "Skype", te ir "Messenger", it all works, it's all in here, un es vienu šito lietoju. Tas apmēram viss, un ar to man pietiek. Es domāju, ka es savā vecumā, vairs tādu aparātu neiegādātos.”

“Visticamāk, ka nē. Principā, vienīgais, kam es izmantoju radio, ir LR3 klausīšanai, un to pašlaik es varu darīt tāpat, nav nekas vajadzīgs papildus, un radio es pamatā neklausos citādi.”

“Uz nevienu pārmaiņu es neesmu gatava. Mēs tur nekā nesaprotam, man 75, viņai pie 90, mēs nezinām, kas tas ir.”

Arī Latvijas Radio anonīmi aptaujātie nozares tehniskie pārzinātāji neredz jēgu pāriet uz digitālo radio, lai arī tam, protams, ir arī savi plusi, piemēram, Norvēģijā vai Šveicē, kur reljefa dēļ parastā apraide nav efektīva, ar DAB+ iegūst labāku pārklājamību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt