Cēsu muzeja speciālisti ar sajūsmu pēta senos dokumentus un fotogrāfijas, atzīstot, ka ir necerēta veiksme ko tādu iegūt. Frics Vēbers, kurš tos atvedis, gan nav Zīversu asinsradinieks, taču viņa ģimene bijusi saistīta ar grāfu Andreju fon Zīversu.
„Pēdējais grāfs fon Zīverss – Andrejs – apprecēja manu tanti. Tā bija viņa otrā sieva, un tas notika 1958. gadā. Es esmu atbraucis kopā ar savu sievu un māsu. Mēs dzīvojam Francijā, netālu no Strasbūras. Tur dzīvoja arī grāfs fon Zīverss kopš 1958. gada līdz savai nāvei 1972. gadā,” stāsta Frics Vēbers.
Lai vēsturiskie dokumenti un fotogrāfijas neaizietu zudībā, nolemts tos vest uz Cēsīm, jo grāfam Andrejam pēcteču nav bijis, nav arī zināms, kas notika ar viņa māsu Katarīnu, ar kuru kopā viņi 1922. gadā atstāja Latviju.
„Kā mēs šodien vēl guvām apstiprinājumu, viņa tēvs Emanuels nebija atstājis testamentu. Andrejs ir kārtojis mantojumu lietas, bet beigu beigās pārdevis šo īpašumu - šeit šodien tika atvests arī dokuments par pārdošanas līgumu,” rāda Cēsu vēstures un mākslas muzeja direktore Dace Tabūne.
Dāvinājumā ir arī dažādi citi dokumenti - laulību līgumi, testamenti, arī vērtīgas fotogrāfijas un gravīras, kas kopumā aptver plašu laika periodu no 18.-19. gadsimta mijas līdz pat 20. gadsimta beigām.
„Tieši tādas interesantas lietas, kas saistās ar dzimtu, ar dzimtas īpašumiem, to būs iespējams tuvāk papētīt no šī jauniegūtā materiāla,” par jaunieguvumiem priecājas muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš.
Tagad muzeja speciālistiem jauniegūtais krājuma papildinājums jāinventarizē, jāapraksta, un tad jau tas būs pieejams pētniecībai.
