Bruknas muižā tagad valda īsta pirmssvētku rosība - vēl pēdējie sagatavošanās darbi, lai ceturtdien, 24.decembrī, topošās baznīcas priekšā varētu sākt darboties “Dzīvā Betlēme”, kas gaidīs ciemiņus ik dienu līdz pat Jaunajam gadam.
Betlēmes personāžu lomās iejutīsies muižā iekārtotās kopienas locekļi - cilvēki, kas apņēmušies atbrīvoties no atkarību važām un dara to, priestera Andreja Mediņa vērīgās acs uzraudzīti.
“Tie būs kopienas personāls, kas paši gatavo scenāriju, gatavo silto azaidu, rotaļas, izjādes bērniem ar ēzelīti Pančo,” pastāstīja Mediņš.
“Šī mums arī ir tāda liela kopienas dāvana. Pančo ļoti patīk bērni, tikai viņam ir viens netikums - kā jau mums katram kāds mazs netikums ir – viņu nedrīkst laist uz ceļa. Tikko kā viņš uzies uz ceļa, viņš uzreiz apgāzīsies. Viņam patīk asfalts, tāpēc, ja ir izjādes ar bērniem vai pieaugušajiem, tad galvenais mēs piesakām – nejājiet uz ceļa, tad viņš tūlīt nokritīs vienkārši. Tad viņš ir jānones ar nešanu no ceļa nost,” atklāja mācītājs.
Betlēmes viesus sagaidīs gan Jāzeps un Marija, gan – velns un eņģelis, kuru lomās iejutušies Ivars un Arnis.
Lai radītu Ziemassvētku noskaņu, kopienas pārstāvji uzcēla dzīvo Betlēmi, būs teātris, būs dejas, varbūt arī kāda ģitāra ieskanēsies, stāstīja kopienas dalībnieks Ivars.
“Parasti Ziemassvētki man asociējas ar baltu sniegu. Tagad nav tas ideālākais laiks, bet mēs darīsim tā, lai būtu ideāli,” piebilda Arnis.
“Viņiem tas ir ļoti svarīgi – atgūt identitāti, pašapziņu, ka es spēju iepriecināt, es spēju atgūt drosmi sevī un dot drosmi arī citiem. Un es to ļauju. Es vienkārši piekrītu, lai viņi darbojas,” skaidroja mācītājs.
Un šīs darbošanās rezultātā top ne tikai svētku pasākumi, bet tiek atjaunota Bruknas muiža un tai blakus – pašu rokām top baznīca.
Cilvēkus uz Bruknas muižu aicina, jo “šeit ceļas baznīca, šeit ir uztaisīta dzīvā Betlēme, šeit mēs atrodam paši sevi, kas mēs esam, ārpus šejienes mēs to nevarējām izdarīt, tad šeit ir tā īstā vieta, kur atrast sevi”, stāstīja mācītājs.
“Te ir tāds gaišums. Te tu vari padomāt, pameditēt,” atzina Ivars.
Par ko padomāt ir ne tikai cilvēkiem, kas dzīvo kopienā, teic priesteris. Arī viņam pašam un ikvienam no mums. Un Ziemassvētku laiks ir brīdis, kad – no jauna ieraudzīt savus tuvākos!
“Aizraujoties ar ikdienas dzīves dzīvošanu, mēs pazaudējam vistuvākos cilvēkus, kas mums ir līdzās. Un vistuvākie cilvēki, tā ir mūsu ģimene. Un tāpēc šajos Ziemassvētkos gan sev es vēršu uzmanību, gan arī aicinu visus televīzijas skatītājus apstāties savā ģimenē un ieraudzīt, cik mums apkārt ir brīnišķīgi cilvēki, kuri mums ir jāmīl šodien, nevis tad, kad viņu nebūs,” aicināja mācītājs.
“Katram no mums jau gribas pakāpties mazliet uz augšu, sasniegt kaut ko vairāk – varbūt karjerā, varbūt iekšēji. [..] Mums ir visa kā par daudz. Šis ir laiks, kad mums ir jāmācās no daudz kā atbrīvoties. Svarīgākais ir sākt atbrīvoties. Nevis raust, nevis triekties vai tiekties, bet apstāties un ieraudzīt, cik daudz ir lietu, ko mēs piekraujam savā dzīvē, mēs vienkārši sākam smakt no tā visa. Tas ir tas svarīgākais šajos Ziemassvētkos – man un arī citiem, pārstāsim zūdīties, sāksim mācīties pateikties debesīm, Dievam par to, cik mums daudz ir, cik mums tiek daudz dots, cik daudz mēs tiekam mīlēti,” sacīja Andrejs Mediņš.
