Pēc slepkavības Purvciemā sabiedrībā aktualizējies jautājums par likumsargu spēju nodrošināt sabiedrisko kārtību. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) akcentēja, ka būtiska loma ir policistu sagatavošanā.
"(..) Ir jāstrādā pie policijas spēju stiprināšanas. Ir noteikti jādomā par Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošanu. Tā ir bijusi milzīga politiska kļūda tanī brīdī, kad akadēmija tika likvidēta (..)," klāstīja Rancāns.
Policijas akadēmiju likvidēja 2010. gadā, kad tolaik iekšlietu ministre bija Linda Mūrniece. Viņa tad un arī šodien uzsvēra, ka lēmums tika pieņemts, lai saglabātu policiju, proti, ministrijas atvēlētie izdevumi akadēmijai bija pielīdzināmi 2000 policistu algām. Savukārt akadēmijā mācījās niecīgs skaits studentu.
Tāpat bijusī iekšlietu ministre norādīja, ka šāds lēmums netika pieņemts bez konsultēšanās ar speciālistiem un plašākas situācijas izpētes. Turklāt tajā pašā brīdī policisti augstāko izglītību varēja iegūt citās augstskolās. Mācību process netika pārrauts. Un liela daļa Policijas akadēmijas pasniedzēju māca Rīgas Stradiņa universitātē un Daugavpils Universitātē, kur izveidotas speciālas policistu sagatavošanas programmas.
Viņa šobrīd saredz citas problēmas – ir, kur mācīties, bet nav, kas mācās.
Krimināltiesību eksperts, "Jaunās Vienotības" Saeimas deputāts Andrejs Judins uzskata, ka ir nepieciešams atjaunot Policijas akadēmiju, jo tur vislabāk varēja sagatavot nozares speciālistus.
"Ja mēs gribam, lai mūsu krimināltiesības būtu efektīvi piemērotas, lai būtu efektīva izmeklēšana, skaidrs, ka ir jāgatavo speciālisti. Mūsu problēma ir tā, ka mēs varam sagatavot juristus, kas orientējas pantos, bet ir jāsaprot, ka, izmeklējot noziedzīgus nodarījumus, ar to vien nepietiek. Ir jāatgādina, ka akadēmiju likvidēja nevis tāpēc, ka tā nebija vajadzīga, bet bija krīze, bija smaga situācija. Bet diemžēl tai likvidācijai ir negatīvas sekas," skaidroja Judins,
Viņš stāstīja, ka ir vairākas skolas, kur var sagatavot speciālistus, taču tā, kā tika organizēts darbs Policijas akadēmijā, tā šobrīd netiek sagatavoti speciālisti.
Judins skaidroja: ja ir specializācija, tad ir lielāks pamats apgalvot, ka darbs būs efektīvs. Viņš norādīja, ka nav svarīgi, cik augstskolu izveidos, jo ar to noziedzību nevar pilnībā apkarot. Jautājums ir par to, cik efektīvi var atklāt un izmeklēt noziegumus. Un sagatavoti eksperti to spēj.
Savukārt Mūrniece norādīja, ka pirms Policijas akadēmijas slēgšanas mācību iestādei bija kritusies kvalitātes latiņa. Viņasprāt, Policijas akadēmijas atjaunošana neatrisinās likumsargu darba efektivitāti.
Cilvēki iegūst iemaņas, strādājot ikdienas darbā. Un tas, kādus rezultātus viņi sasniedz, ir atkarīgs no darba vadītāja. Mūrniece pieļāva, ka likumsargu darba kvalitāte ir atkarīga no zemā atalgojuma, policistu pārstrādāšanās un kadru trūkuma. Savukārt pamatiemaņas jaunie policisti iegūst Policijas koledžā.
