Aina Nagobads-Ābola pasaulē nāca skaistā ziedoņa laikā Rīgā, tobrīd vēl nevienam nenojaušot, kā dzīve no ārstes viņu izveidos par vienu no ievērojamākajām diplomātēm Latvijas vēsturē. Otrais pasaules karš - bēgļu gaitas Vācijā un Marokā, kā arī vēlāk dzīves nostiprināšanās Francijā.
Tieši no Francijas, brūkot padomju varai un atjaunojoties Latvijas neatkarībai, Aina Nagobads -Ābola kļuva par savienojumu starp tobrīd stipri atšķirīgajām sabiedrībām.
“Saiknes starp Latviju un Franciju bija tā aizaugušas, ka te neviens cilvēks vairs nezināja, kas tā Latvija ir. Francijas ministrs man teica: “Jūs esat Laponija, vai ne?” “Nē!” es sacīju, “Mēs esam Lettonie,” atceras Nagobads-Ābola.
Kļūdama par pirmo Latvijas vēstnieci Francijā, Nagobads-Ābola deviņdesmito gadu sākumā uz Latviju atveda arī pirmo ārzemju valsts vadītāju, toreizējo Francijas prezidentu Fransuā Miterānu. Tā bija ziņa visai pasaulei, kas Latviju neizdzēšami iezīmēja Eiropas kartē.
Līdztekus tam bija nemitīgs darbs ar diplomātiem, politiķiem un sabiedrību, liekot lietā izcilas valodas zināšanas, šarmu, labu humora izjūtu un dzīves gudrību.
Nagobads-Ābola bija arī vēstniece Spānijā un Portugālē, kā arī Latvijas pastāvīgā pārstāve UNESCO. Viņa pirmā ienesa Latvijas valsts karogu UNESCO Ģenerālās konferences zālē.
Otrdien, 9. jūnijā, diplomāte savu simto dzimšanas dienu sagaida mājās Parīzes piepilsētā Vezinē, un, tā kā Covid-19 pandēmija liedz ceļot, attālināti saņem sveicienus no Latvijas - ar “airBaltic” atvizinātu kliņģeri un Ārlietu ministrijas īpašu video apsveikumu ar kolēģu, draugu, radinieku un citu laikabiedru sveicieniem un atmiņām.
