Daudzas māmiņas, kas svētdien satikušās Vērmanes dārzā, jau viena otru pazīst. Viņu starpā izveidojies tāds kā neliels sociālais tīkls, kura dalībnieki iedalīti pēc dzīvesvietas rajona, bērniņa vecuma un pat dzimšanas mēneša. „Katram mēnesim nav, krāsas ir pa dzīvojamiem rajoniem, bet, lai mēs zinātu pa tiem visiem rajoniem, lai nepazustu aprīļa māmiņas, mēs uztaisījām savu atpazīšanās zīmi,” saka Ričarda mamma Laura.
Mēs jau esam atraduši jaunus draugus, jo sākumā man bija pilnīgi cits draugu loks, un tagad ar citām jaunajām māmiņām, ar kurām ejam kopā. (..) Mēs jau forumā sazināmies parasti ar sava rajona māmiņām un jau saplānojam, cikos ies, cikos izies,” saka Renāra mamma Kristīne.
Hugo tētis Viesturs saka, ka tēti savā starpā runājas reti. „Reti. Drīzāk, kad satiek kādus cilvēkus, skraida mazais pa parku, satiek kādu draudzīgu suni, un tad drīzāk tā saruna izveidojas, ne savādāk,” pauž Viesturs.
Tie, kas jau izkāpuši no ratiem un iet mammai un tētim pie rokas vai biežāk gan skrien pa priekšu, visas dienas garumā turpat Vērmanes dārzā varēja piedalīties dažādās atrakcijās Bērnu Eiropas karnevālā.
„Tagad mēs krāsojam kaķi. Šodien mums ir daudz kaķu, puķu, suņu un taureņu. (..) Es gribēšu bizbizmālīti. Tāpēc, ka bizbizmālītes var lidot,” stāsta Linda.
Jau otro gadu pēc kārtas bērnu aizsardzības dienai par godu īpašs pasākums arī Mežaparkā - “Mazais stiprinieks”. Pirmā jūnija diena ar karstumu gan nelutināja, tomēr rindas pie atrakcijām stiepās garas jo garas. „Te ir putnu atrakcijas un vēl tādas labākās slotu atrakcijas, man vislabāk patika, kur tiem mimioniem sita,” norāda Daniels.
„Jāpaņem viens no sarkanajiem putniem un jāšauj pa to kaķeni. Pa cūkām jātrāpa,” klāsta Marta.
Svētdien Mežaparkā tiešām var redzēt, ka skola beigusies un sākusies vasara – bērnu lielākie svētki.
