Ja vēl pirms dažiem gadiem par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projekts "Rail Baltica" tika vērtēts galvenokārt kā solis, lai veicinātu Baltijas valstu politisko integrāciju ES, tad šobrīd par to aizvien vairāk tiek domāts, kā par neatņemamu daļu no visai Eiropai nepieciešama, visaptveroša transporta tīkla - šāda nostāja no vairākiem ietekmīgiem politiķiem izskanējusi Rīgā notiekošajā transporta nozares konferencē "TEN-T dienas 2015".
Komentējot 22.jūnijā parakstīto Baltijas valstu, Somijas un Polijas deklarāciju par "Rail Baltica II" realizāciju, Eiropas Savienības transporta komisāre Veronika Bulca norādīja, ka šāda mēroga projekti ir jāvērtē ne tikai no transporta nozares interešu viedokļa, bet arī kā citu jomu, piemēram, vides un nodarbinātības interešu viedokļa.
"Pēc ilga laika mēs atkal pievienojam Baltijas valstis Rietumeiropai. Es ceru, ka visas iesaistītās valstis spēs pierādīt, ka šāds projekts ir veids, kā būtiski veicināt izaugsmi, radīt jaunas darba vietas, ka projekts nesīs mums vēl lielāku konkurētspēju," norādīja Violeta Bulca.
"Lai gan mums priekšā vēl ir ne mazums darba, tomēr - kamēr mūsu vīzija mums ir skaidra, visi darbi ir veicami un visi šķēršļi ir pārvarāmi. Es ceru un arī novēlu jums, lai jūsu vīzija saglabātos skaidra un spēcīga, lai jums izdotos pārliecināt savus iedzīvotājus un uzņēmējus šo projektu realizēt tādā veidā, kādā esam to iecerējuši," pauda ES transporta komisāre.
Arī Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzsvēra, ka lēmums par "Rail Baltica II" projekta īstenošanu nav jautājums tikai par dzelzceļu, bet gan par tālāko Baltijas valstu integrāciju ar Eiropas valstīm.
"Mēs skaidri demonstrējam, ka ne tikai Latvijai, Lietuvai vai Igaunijai ir vajadzīgs šis savienojums, bet gan visam reģionam. Esmu priecīgs redzēt, ka arī komisāre ir kopā ar mums, lai paustu atbalstu. Tas pilnīgi noteikti ir viens no lielākajiem, nozīmīgākajiem projektiem Baltijas valstīm, domāju, ka varbūt pat vislielākais. Nozīmīgs projekts, kura rezultātā mēs tiešām savienojamies un tiešām integrējamies Eiropā. Un runa nav tikai par dzelzceļu," uzsvēra Anrijs Matīss.
No vairāku nozares ekspertu teiktā arī var secināt, ka nozares attīstība un iniciatīvas citās politikas jomās, piemēram, vides politikā un informācijas sabiedrības politikā, kopumā uzlabo arī "Rail Baltica" un citu tiem līdzīgo transporta koridoru ekonomisko pievilcīgumu.
Somijas transporta ministre Anne Bernera prognozē, ka jau salīdzinoši tuvā nākotnē uz transporta politikā mums būs ievērojami atšķirīgs skatījums - tā kopumā būs labāk pielāgota ikvienam lietotājam.
"Milzīgs izaugsmes potenciāls, jaunas biznesa iespējas un iespējas palielināt efektivitāti slēpjas transporta pakalpojumu tirgū. Mēs esam izstrādājuši konceptu par mobilitāti kā par pakalpojumu, kas ir fundamentāli jauns veids, kā raudzīties uz transportu un mobilitāti. Tas balstās uz to, kas eksistē jau šobrīd pastāvošo infrastruktūru, pārvadājumu floti, datiem un sistēmām, tomēr paceļot to visu jaunā līmenī. Mūsu mērķis ir aizpildīt robus mūsu ikdienas mobilitātē, kuri joprojām mums liek izvēlēties automašīnas. Kad visi pamatakmeņi būs salikti, mums būs saskanīgs mobilitātes pakalpojumu tīkls ikdienai visā Eiropā," pauda Anne Bernera.
Galīgo atbildi no EK par finansējuma piešķiršanu "Rail Baltica II" projektam Baltijas valstis saņems 10.jūlijā. Baltijas valstis cer saņemt ES līdzfinansējumu aptuveni 85 procentu jeb 620 miljonu eiro apjomā, savukārt EK norādījusi, ka projekts varēs saņemt līdzekļus, ja projekts būs pietiekami kvalitāti sagatavots. Tiesa, skaidru atbildi par to, vai projektam ir izredzes uz visu pieprasīto finansējumu, EK amatpersonas šobrīd vēl nesniedz.
Jau vēsīts, ka "Rail Baltica" projekts izsaucis lielu neapmierinātību Rīgā, Mārupē un reģionos. Liela daļa rīdzinieku "Rail Baltica" sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā kategoriski iebilda pret pazemes tuneļa izbūvi zem Āgenskalna, kas paredzēts vienā no līnijas variantiem. Cilvēki aicinājuši šo tuneli izņemt no trases projekta.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. EK varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums EK, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
