Dienas ziņas

Atver grāmatu «Latvijas valsts dibinātāji»

Dienas ziņas

Jēkabpils mūzikas skola izveido A. Žilinska istabu

Atvērtā vēstures stunda par Latvijas dibināšanu

Atvērtajā stundā vēstures doktori skolēniem stāsta par faktiem un maldinošo informāciju

“Fakti un maldināšana. Latvijas valsts izveidošana un zaudēšana.” Tāds bija temats atvērtajai vēstures mācību stundai, kas šoruden notiek visos Latvijas reģionos. Tās vada divi vēstures doktori un lielāko vērību pievērš tieši mūsu valsts izveidei un Otrā pasaules kara laikam.     

Preiļu 2. vidusskolā atvērto vēstures mācību stundu klausījās un vēroja arī Rīgas Tūrisma un radošo industriju tehnikuma Preiļu filiāles audzēkņi.

Vēstures doktori un vadošie nozares pētnieki Jānis Šiliņš un Uldis Neiburgs stundu veltīja faktiem un maldinošai informācijai par Latvijas valsts izveidi un pēc tam tās zaudēšanu Otrā pasaules kara laikā.

“Tas mūsu mērķis bija nevis noturēt tādu klasisku vēstures lekciju, kas, kur, kad noticis, bet vairāk runāt par to, kā vēsture tiek dažādi bieži vien interpretēta, kas ir fakti, kas ir dezinformācija. Mēs rādījām te piemērus arī no Krievijas televīzijas dažiem sižetiem,” stāstīja vēstures doktors, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs.

Preiļu 2. vidusskolas 10. klases skolniece Laura Grigule atzina, ka šādi pasākumi jāorganizē biežāk “tāpēc, ka tas ir daudz, daudz interesantāk nekā parastās mācību stundas”.  

Atvērtās stundas laikā izskanēja arī vairāki padomi par to, kā saprast, vai informācija ir patiesa, piemēram, ja ir šaubas, jāsalīdzina vairāki viedokļi. Tāpat līdztekus pašu valsts vēstures pirmsākumiem svarīgi pārzināt vismaz būtiskākos faktus par kaimiņu valstu notikumiem, kam šā brīža mācību programmās pievērsta maza uzmanība.

“Ir tāda absurda situācija, ka, piemēram, mēs Francijas vai ASV vēsturi zinām labāk, nekā, piemēram, Lietuvas vai Igaunijas vēsturi, vai Baltkrievijas vēsturi, kaut arī viņi ir mūsu kaimiņi, mēs par viņiem gandrīz neko nezinām,” norādīja vēstures doktors, Latvijas Nacionālā arhīva pētnieks Jānis Šiliņš.

“Es domāju, jaunā paaudze ir ļoti pozitīvi noskaņota, viņi nedzīvo kaut kādos padomju laika mītos. Tie ir sveši diezgan, arī kaut kāda Krievijas dezinformācija viņus īpaši neskar. Cita lieta – mums ir katram sava ģimenes pieredze, kas ir atšķirīga,” sacīja Uldis Neiburgs.

Neiburgs, stāstot par okupācijas laiku, atbildēja arī uz vienu no šobrīd aktuālākajiem jautājumiem - kāpēc mēs svinam Latvijas tieši simto jubileju.

“Starptautiski Latvija vienmēr bija atzīta, neatkarība saglabājās, Latvijas sūtņi darbojās arī 2. pasaules kara laikā, un vēlāk un mēs 1991. gadā nevis izveidojām jaunu valsti, bet mēs atjaunojām iepriekšējo,” skolēniem atgādināja Uldis Neiburgs.

Atvērtās vēstures mācību stundas rīko Sociālās atmiņas pētniecības centrs visos Latvijas reģionos, un jau šonedēļ no Preiļiem un citām Latgales pilsētām vēsturnieki devās uz Kurzemi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt