Ātrās palīdzības mašīnas uz Latvijas skolām dodas ne reti. Teju vai ik dienu dienests saņem izsaukumus, jo skolēni guvuši traumas vai viņiem ir kādas citas veselības problēmas. Vakar Latgalē notikušais negadījums sporta zālē, kad meitene guva nopietnu kakla traumu, ir viens no smagākajiem pēdējā laikā, taču bijuši arī vēl citi.
„Kad kāds 17 gadu vecs jaunietis Rīgā bija zaudējis samaņu, pārstāja elpot un bija ļoti būtiska skolas medmāsas iesaistīšanās, kura sāka sirds masāžu, līdz ieradās mediķi..." - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola stāsta, ka te izšķiroša bija skolas personāla steidzama un pareiza rīcība.
Tāpēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests izglītības iestādēs uzsācis lekciju ciklu. Dienesta darbinieki skolu personālam stāsta, kā rīkoties līdz mediķu atbraukšanai. Atsaucība ir liela, Vītola norāda, ka lekcijām jau pieteikušās 50 skolas no visas Latvijas:
„Tiek stāstīts par to, kā rīkoties, neapjukt gadījumos, kad uzreiz jārīkojas, piemēram, asiņošanas, aizrīšanās, krampju gadījumā un vairākos citos negadījumos, kas var notikt. Un pārrunājām akūtus jautājumus, kas radušies un, iespējams, arī kādas akūtas situācijas."
Viena no aktīvākajām skolām šajā projektā ir Rīgas 25.vidusskola Ķengaragā. Skolas direktore Inga Nestere norāda, ka skolas kolektīvā ikvienam jābūt gatavam, ka negadījums var notikt jebkurā vietā skolā - jebkurā kabinetā, jebkurā gaitenī un jebkurās kāpnēs. Tāpēc skolēnu brīvdienu laikā skolas pedagogi un arī tehniskie darbinieki noklausījušies lekcijas par pareizu rīcību nelaimes gadījumos un izgājuši praktiskās nodarbības. Viņu vidū bija arī skolas direktore:
„Mūsdienās mainījies uzskats, kā rīkoties, ja applaucējies ar karstu ūdeni, kā tad, ja ir piedūmota telpa, kā rīkoties, ja ir epilepsijas lēkme. Agrāk uz šīm lietām varbūt bija cits skatījums. Tāpat, ja ir stipra asiņošana, kādreiz viennozīmīgi bija skaidrs, ka jāliek žņaugs, tagad nedaudz citādāk skatāmies - ka jānovieto bojātais loceklis augstāk, var vieglu pārsēju likt".
Savukārt Bērnu slimnīcas traumatologs Jānis Upenieks atsaucas uz kādu nesenu pētījumu. Tajā pierādīts, ka no kopējā pacientu skaita tikai trīs procenti traumas guvuši skolās. Biežāk tās gūst sporta nodarbības stundās, taču nereti arī ārpus tām, piemēram, starpbrīžos, skrienot pa gaiteņiem, laižoties lejā pa margām, lecot pa kāpnēm vai iespiežot rokas durvju spraugās. Upenieks stāsta arī par sporta stundām :
„Tie ir kritieni, lēcieni. Izpildot vingrinājumus, spēlējot komandas sporta veidus. Vairākumā gadījumu tā nav ļaunprātība, tie ir neapzināti, situācijas radīti brīži, kad, piemēram, paslīd, nokrīt, saskrienas viens ar otru. Katrā gadījumā tā nav ikdiena, tie ir atsevišķi gadījumi, tā katrā gadījumā nav sistēma"
Bērnu traumatologs arī norāda, ka traumu spektrs ir ļoti plašs: „Sākot ar vienkāršiem sasitumiem, nobrāzumiem, zilumiem, līdz pat lūzumiem, kas prasa ķirurģisku ārstēšanu slimnīcā".
Vēl jāatgādina, ka pieteikšanās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta rīkotajām lekcijām turpinās. Dienests aicina atrast skolām laiku, lai pieteiktos, organizētu personāla grupas un noklausītos lekciju kursu. Tad bērniem nelaimē varēs palīdzēt pēc iespējas labāk.
