Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas zvani vēl pirms pusgada bija saplaisājuši un laika gaitā tik nolietoti, ka bija jāpieņem lēmums – zvanus atjaunot vai iegādāties jaunus. Mazākais no zvaniem jau ilgstoši vairs netika lietots. Trešdien abi 18. gadsimtā izlietie bronzas zvani atgriežas baznīcas tornī pēc restaurācijas Nīderlandē un Vācijā. Atjaunošanas laikā tie karsēti 450 grādu temperatūrā, tāpēc mainījuši krāsu un kļuvuši tumšāki, bet būtiski ir tas, ka atgriezies zvanu kādreizējais skaņas dzidrums.
“Šī te vieta bija tā, kur bija plaisa, pa visu šo gāja pāri līdz šejienei. Tepat viņi restaurēja, visus burtus atjaunojuši, visu šo te gravējumu, kas ir virsū, tas viss tika no jauna atjaunots. Šī ir vēsturiska vērtība. Bija jau no meistariem priekšlikums likt jaunus, jo tie kalpos ilgāk un būs labāki, bet manā skatījumā vispār šajā ēkā tā lielākā vērtība ir tieši tam vēsturiskajam," teica Sv. Sīmaņa baznīcas draudzes priekšsēdētājs Ainārs Pastva.
Zvani tiks aprīkoti ar elektronisku sistēmu un zvanīs reizi stundā, kā arī iezvanīs dievkalpojumus.
Zvanus uzstāda kaimiņi igauņi, un izrādās, ka viņi vienīgie Baltijas valstīs veic šādus darbus. Tomass Maevelī ar zvanu uzstādīšanu šobrīd nodarbojas jau 20 gadus, bet viņa pamatnodarbošanās ir ērģeļu atjaunošana, kopšana un skaņošana, rūpes par baznīcu zvaniem viņš pārņēmis no vectēva, kurš bija mācītājs.
Kamēr Nīderlandē notika zvanu restaurācija, pārvērtusies arī zvanu telpa baznīcas torņa 4. stāvā. Pārbūvētas kāpnes, kas ved uz torņa smaili, demontēta stikla bloku siena, tā atklājot šo telpu apmeklētājiem, ka arī atjaunota elektroinstalācija un ierīkota ugunsdrošības signalizācija.
