Prokurors tiesu lūdza Čalovskim piemērot vismaz divu gadu cietumsodu. Savukārt viņa advokāts pauda, ka Čalovskim nevajadzētu saņemt papildu cietumsodu, jo viņš jau pavadījis desmit ar pusi mēnešus ieslodzījumā Latvijā un vēl desmit mēnešus ASV.
Federālā tiesa Manhetenā piesprieda Čalovskism ieslodzījuma laiku līdzvērtīgi jau izciestajam.
Tiesa viņa nodarījumu nodēvēja par nopietnu, bet norādīja, ka soda mērķis jau ir sasniegts, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Aģentūra AP norāda, ka līdz ar šo spriedumu Čalovskis var atgriezties mājās.
Atzīšanās nozieguma līdzdalībā bija daļa no vienošanās ar ASV prokuroriem, kas paredzēja, ka hakeris nepārsūdzēs spriedumu, ja sods nebūs lielāks par diviem gadiem cietumā. "Acīmredzot, tas bija šis racionālais solis, un konkrētajā gadījumā tas jāvērtē pozitīvi. Bet, kas attiecas uz atzīšanu, neatzīšanu, “vainīgs”, “nevainīgs” – es domāju, ka šobrīd Latvijā šis jautājums nav aktuāls, vismaz pašam Denisam, kurš Latvijas likuma priekšā ir faktiski likumpaklausīgs. - Ko jūs saprotat ar likumpaklausīgs? Tādā izpratnē, ka viņš nav vainīgs? - Viņš nav sodīts Latvijas teritorijā kriminālā kārtā," saka Čalovska bijusī advokāte Ilona Bulgakova.
Par to, vai ASV tiesā noskaidrota patiesība par Denisa vainu vai tikai panākta abām pusēm izdevīga vienošanās, Bulgakova neņemas spriest, pirms nav redzējusi sprieduma tekstu.
Čalovska ceļš uz apsūdzēto sola ASV sākās jau 2012.gada nogalē, kad viņš policijas speciālā operācijā tika aizturēts savu vecāku dzīvoklī Imantas daudzstāvu namā. Tas notika pēc ASV lūguma – izmeklētāji uzskatīja, ka tieši viņš ir hakeris ar segvārdu „Miami”.
Šo segvārdu pēc aizturēšanas atklāja Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kas tiek uzskatīts par vīrusa radītāju un kurš ar izmeklēšanu sācis sadarboties bailēs no bargā soda. Sākotnēji pats Čalovskis noliedzis savu saistību ar nelikumībām, tomēr, nonākot ASV, tiesā atzina savu vainu "Gozi" vīrusa izplatīšanā.
Gan Latvijas prokuratūra, gan Augstākā tiesa, gan valdība neiebilda Čalovska izdošanai tiesāšanai ASV. Vēlāk arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), kurā bija vērsušies Čalovska aizstāvji, secināja, ka to drīkst darīt, jo neesot saskatāms cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās risks.