"Es zināju, ka tas, ko daru, ir pretlikumīgi," piektdien federālajā tiesā Manhetenā paziņoja 30 gadus vecais Čalovskis, atzīdams, ka bijis nolīgts uzrakstīt nelielu daļu no bīstamā "Gozi" vīrusa koda.
Datorvīruss inficēja miljonu datoru visā pasaulē. Ar vīrusa palīdzību tikusi iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāva ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem eiro vērtībā, liecina apsūdzība.
Šī gada sākumā Čalovskis savu vainu tiesā noliedzis. To, kāpēc tieši šobrīd viņš ir nolēmis atzīties, viņa advokāts Latvijā Saulvedis Vārpiņš vēl nezinot. Tomēr advokāts jau vasarā no Čalovska aizstāvjiem ASV uzzinājis, ka prokuratūra viņam piedāvājot vienošanos, kuras detaļas tobrīd gan tika turētas noslēpumā.
Savu vainu Čalovskis atzinis pēc vienošanās ar prokuratūru, kas paredz, ka viņš nepārsūdzēs jebkuru piespriesto cietumsodu, kas nepārsniegs divus gadus. Tādējādi viņš izvairījies no 68 gadus ilga cietumsoda. Vārpiņš uzskata, ka šī vienošanās esot izcils ASV advokātu panākums.
"Ja solīto 68 gadu vietā, ko varēja piespriest Čalovskim par tiem noziegumiem, kas bija izklāstīti lūgumā par izdošanu, ir panākti tikai divi gadi, tad acīmredzot gan no vienas puses, gan no otras puses ir bijuši kompromisi. No ASV, apsūdzības puses, visticamāk, tie pierādījumi nav bijuši tik nopietni un spēcīgi, lai prasītu kaut ko vairāk. Savukārt aizstāvība uzskatījusi, ka Čalovskis nav galīgi bez vainas. Jebkurā gadījumā uzskatu, ka tas ir ļoti veiksmīgs šīs lietas iznākums,” teica Vārpiņš.
Čalovska ceļš uz apsūdzēto sola ASV sākās jau 2012.gada nogalē, kad viņš policijas speciālā operācijā tika aizturēts savu vecāku dzīvoklī Imantas daudzstāvu namā. Tas notika pēc ASV lūguma – izmeklētāji uzskatīja, ka tieši viņš ir hakeris ar segvārdu „Miami”.
Šo segvārdu pēc aizturēšanas atklāja Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tiek uzskatīts par vīrusa radītāju, kurš ar izmeklēšanu sācis sadarboties bailēs no bargā soda. Pats Čalovskis līdz šim vienmēr noliedzis savu saistību ar nelikumībām, piemēram, pirms diviem gadiem intervijā Latvijas Televīzijai (LTV).
"Saprotiet, es vienkārši tagad esmu tā kā ķīlnieks šajos apstākļos. Varu pateikt tikai to, ka nezinu gan to Krievijas pilsoni, nezinu gan to Rumānijas pilsoni. Nezinu par to "Gozi" vīrusu un neesmu palīdzējis kaut kādiem shēmotājiem īstenot viņu shēmas un dabūt naudu," savulaik LTV apgalvoja Čalovskis.
Tomēr gan Latvijas prokuratūra, gan Augstākā tiesa, gan valdība neiebilda Čalovska izdošanai tiesāšanai ASV. Vēlāk arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), kurā bija vērsušies Čalovska aizstāvji, secināja, ka to drīkst darīt, jo neesot saskatāms cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās risks gadījumā, ja iesniedzēju izdotu ASV un tur atzītu par vainīgu viņam celtajās apsūdzībās par noziedzīgajiem nodarījumiem datorvidē.
ECT gan atzina, ka Čalovska novietošana aiz metāla norobežojuma tiesas sēžu zālē, kā arī izdošanas apcietinājuma atsevišķi aspekti neatbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Advokāts Vārpiņš norāda, ka Čalovska atzīšanās uz šo spriedumu neattiecas.
"ECT lēmums bija ne jau par viņa vainu. Lēmums bija par to, ka ir vai nav ievērota izdošanas kārtība izdošanas procesa laikā, vai ir saglabātas šīs tiesības uz taisnīgu tiesu. Tie bija tie pamata jautājumi," teica Vārpiņš.
Spriedumu Čalovska lietā paredzēts pasludināt 14.decembrī. Pagaidām nav zināms, vai, nosakot sodu, tiesa ņems vērā tos desmit mēnešus, kurus viņš pavadīja izdošanas apcietinājumā Latvijā.
