Ārvalstu skolēnus šogad uzņem 35 Latvijas ģimenes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

35 Latvijas ģimenes šogad uzņem skolēnus no ārzemēm apmaiņas programmā. Tiesa gan, šogad vēl seši jaunieši gaida iespēju gadu dzīvot īstā latviešu ģimenē, kamēr mācās skolā. AFS projekta pārstāvji atzīst, ka Latvijas ģimeņu interese nedaudz sarukusi, ko skaidro ar finansiālo situāciju mājsaimniecībās, jo jaunieši viesģimenēm jāuztur pašām.

Starptautiskajā skolēnu apmaiņas programmā AFS Latvijas ģimenēs šogad brīvprātīgi uzņem 35 skolēnus, kuri lielākoties ierodas no Eiropas valstīm, bet bieži arī no Dienvidamerikas, Āzijas un Austrālijas. Taču šogad vēl vairākiem viesskolēniem meklē pastāvīgas ģimenes. Skolnieks Alehandro no Venecuēlas Latvijā ir tikai divas dienas un viņu uzņēmusi ģimene no Dalbes.

„Cilvēki parasti izvēlas Eiropā ceļot uz Franciju vai Spāniju, bet man likās interesanti, kā ir Latvijā. Kad atradu iespēju internetā un jautāju mammai, vai varu šurp doties, viņa teica, ka es taču nosalšot. Taču es varu to paciest un nolēmu doties uz Latviju. Mana viesģimene ir lieliska, tas palīdz veidot attiecības ar jauniem draugiem un mans mērķis ir iemācīties runāt arī latviski,” skaidro Alehandro.

Savukārt Larke no Dānijas apmaiņas programmā kā skolniece jau bijusi iepriekš, bet nu pēc vairākiem gadiem atgriezusies Latvijā, lai brīvprātīgi darbotos projektā. Viņa norāda, ka sākumā skolēniem ir ļoti grūti te iejusties, jo nav savas īstās ģimenes, tāpēc viesģimene ir ļoti svarīga, turklāt tā arī ir īstā skola kultūras iepazīšanā.

„Man arvien ir sajūta, ka viesģimene ir mana īstā ģimene, kad satieku viņus saku ''čau, mammu''. Viņi man deva lielisku iespaidu par jūsu kultūru. Ja es kaut ko nesapratu, es varēju jautāt. Un es varēju viņiem pretī mācīt par to kā tās pašas lietas dara Dānijā,” atceras Larke.

AFS apmaiņas programmas pārstāve Ilze Liepiņa skaidro, ka gadu gaitā projektā pieaug jauniešu skaits, kas vēlas Latviju iepazīt, taču viesģimenes kļuvušas kūtrākas, un jaunieši dzīvo pagaidu ģimenēs.

Viesģimenēm pašām ir jānodrošina ārzemju skolēnam gultasvieta, mācību vieta un ēdināšana. Ģimene kļūst par ko līdzīgu Latvijas vizītkartei. Abas puses apmainās ar kultūras vērtībām, stāsta Kintija no Līgatnes, kura šogad ģimenē uzņēmusi jaunieti no Beļģijas – jādod no sevis daudz, jāiegulda finansiāli, bet jaunieši ir motivēti mācīties un pieņemt mūsu ikdienu.

Ap 30 latviešu jauniešu savukārt devušies gadu mācīties uz citām valstīm - mūsu skolēni visbiežāk dodas uz Franciju, Itāliju un Ameriku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti