Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris, pulkvedis Gunārs Vizulis apliecināja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā cilvēku vēlme stāties Zemessardzē ir krietni pieaugusi gan Latvijā kopumā, gan arī Latgalē.
"Šo divu nedēļu laikā, ja mēs runājam kopumā par valsti, tad ir vairāk nekā 1200 iesniegumu stāties zemessardzē. Un, ja mēs runājam par Latgali, tad šobrīd ir ap 150 kandidāti, kas vēlas kļūt par zemessargiem, un vēl no pagājušā gada beigām man jau bija 100 kandidāti, tad šobrīd mēs strādājam, lai Zemessardzē iesauktu aptuveni 250 zemessargus tuvākajā laikā," teica Vizulis.
Pērn Latgalē gada laikā Zemessardzē iesaukti vairāk nekā 160 zemessargu. Piesakās dažādu profesiju cilvēki, šobrīd lielākā daļa strādājošie no 25 līdz 45 gadiem.
"Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, cik ir iestājušies 32. kājinieku bataljonā, tas gribētāju skaits ir palielinājies. Bet, protams, gribētāju ir samērā daudz, bet, kad iziet visu atlasi un pārbaudes, tad skaits samazinās.
Ir arī tādi, kuri negrib stāties Zemessardzē, bet viņi grib iziet pamatapmācības un grib palikt kā rezervisti, bet negrib būt Zemessardzē,"
stāstīja Zemessardzes 32. kājinieku bataljona komandieris, majors Zigmārs Krišāns.
Lai iestātos Zemessardzē, jābūt Latvijas pilsonim vecumā no 18 līdz 55 gadiem, nedrīkst būt krimināla sodāmība, jābūt atbilstošai veselībai un fiziskajai sagatavotībai. Izejot pārbaudes, notiek apmācības, kur iegūst zināšanas, lai krīzes situācijā zinātu, kā rīkoties.
"Karavīra individuālās iemaņas sastāv no dažādiem elementiem: darbības ar ieročiem, pārvietošanās mežā, teritorijā, orientēšanās, medicīna, kaujas šaušana, ekipējuma sakārtošana, ļoti daudz dažādu tēmu, izejot tās, tad zina, kā izdzīvot," skaidroja Krišāns.
Pamatapmācības notiek 21 dienu, tās ir gan triju nedēļu garumā kā nometnes vai arī sestdienās un svētdienās, ja darbs vai citi apstākļi neļauj ilgāku laika periodu būt atrautam no ikdienas dzīves.
"Kas ir pozitīvs mums, ka katrs zemessargs, kas izgāja pamatapmācību, viņš kļūst arī par rezerves karavīru. Tas nozīme to, ka mēs esam apmācījuši savu Latvijas iedzīvotāju primārajām militārajām zināšanām, spējai aizsargāt sevi, aizsargāt ģimeni. Un, ja būs nepieciešams, viņš kolektīvās aizsardzības ietvaros spēs pildīt šos visus uzdevumus," piebilda Vizulis.
Šobrīd Latvijā ir aptuveni 8200 aktīvu zemessargu. Šo skaitu tuvākajos gados ir plāns palielināt, norādīja pulkvedis Vizulis.
"Tuvākajā laikā līdz 2024.,2025.gadam mums ir jāsasniedz 12 000 aktīvo zemessargu. Mēs ejam uz to.
Šobrīd šī situācija, kas notiek Ukrainā, rāda to, ka cilvēku vēlme ir, viņi vēlas stāties Zemessardzē. Un es domāju, ka mēs šos rezultātus varēsim sasniegt. Jo arī 2014. gads, kad bija Krimas aneksija, arī bija tāds vilnis, patriotiskais pacēlums, kad cilvēki nāca un stājās Zemessardzē, un bija gatavi aizsargāt mūsu valsti, un sniegt atbalstu," stāstīja Vizulis.
Jau šajā mēnesī Latgalē ir plānots rīkot zemessargu kandidātu apmācības. Jāteic, daļai Zemessardze ļauj izvērtēt savus spēkus un saprast, vai turpināt iestāšanos profesionālajā dienestā.
