Kā skaidroja Ekonomikas policijas 4. nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko, krāpnieki ļoti precīzi orientējās esošajā situācijā – apzinājās, ka cilvēki ieinteresējas ar darba piedāvājumiem, jo tas ir sociāli aktuāls. Vairāki cilvēki šādi reaģēja uz maldinošu paziņojumu pieteikties darbam pie uzticama komersanta. Cilvēki aizpildījusi pieteikumu, kur starp datiem tika prasīts interneta bankas piekļuves un kredītkaršu dati.
Krāpnieki šos datus izmantojuši mantkārīgā nolūkā. Tomēr lielākoties maldus sludinājumam atsaucās maznodrošināti cilvēki, kuriem nebija lieli līdzekļi bankas kontos. Līdz ar to noziedznieki noformēja ātros kredītus uz svešu personu datiem un naudu izņēma bankomātos.
Līdz šim apzinātas 27 cietušās personas, taču kopumā šādus datus ievadīja vairāk nekā 1300 cilvēki. Zaudējumi pārsniedz astoņus tūkstošus latu.
Taujāts, vai apkrāptajiem iedzīvotājiem izdosies atgūt naudu, policijas pārstāvis norādīja, ka tas ir sarežģīts jautājums, jo nauda uzreiz tikusi aktīvi tērēta.
Krāpnieku grupējumā bijuši trīs cilvēki, no kuriem divas personas veica intelektuālas darbības un viena – izņēma naudu.
Noziegumu palīdzēja atklāt gan iedzīvotāju aktivitāte, gan arī ātro kredītu sniedzēja administrācija.
„Šis gadījums ir kā lakmusa papīrs, kas raksturo vidi un noziedznieka vēlmi iegūt naudas līdzekļus. Pašlaik šis jautājums Latvijā ir ārkārtīgi aktuāls,” uzsvēra Buko.
Pērn līdzīga rakstura noziedzīgi nodarījumi Latvijā reģistrēti 646. Savukārt šogad šādi bijuši 137 gadījumi, kad cilvēki neatļauti rīkojušies ar svešu personu maksājumu līdzekļu - kredītkaršu, interneta bankas - datiem. Vidēji VP dienā reģistrē trīs gadījumus ar krāpniecību ar ātrajiem kredītiem: „Cilvēki iegūst piekļuvi interneta bankas kontam un to izmanto, lai noformētu kredītu un naudu izņemtu kādā bankomātā.”
Kriminālprocess ierosināts par nelikumīgu rīcību ar maksājumu līdzekļu datiem.
