Aptauja: Putinu un viņa sabiedroto iebrukumu Ukrainā atbalsta tikai 4% Latvijas iedzīvotāju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa sabiedroto iebrukumu Ukrainā atbalsta vien 4% Latvijas iedzīvotāju un viņu skaits kopš marta ir sarucis divkārt, liecina publiski pieejamais Valsts kancelejas pasūtītais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem pārliecinošs vairākums Latvijas sabiedrības atbalsta Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju, Ukrainas bēgļu uzņemšanu, kā arī Ukrainas uzņemšanu Eiropas savienībā un NATO.

Latvijas sabiedrības atbalsts šiem Ukrainas mērķiem pieaug, proti, Ukrainas cīņu par savas zemes neatkarību un brīvību pilnībā vai drīzāk atbalsta 82% iedzīvotāju, kas ir par 6% vairāk salīdzinājumā ar 2022. gada martu.

Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu Latvijā atbalsta 73% aptaujāto, kas ir par 1% mazāk salīdzinājumā ar martu.

Ukrainas uzņemšanu NATO atbalsta 63%, kas ir par 12% vairāk salīdzinājumā ar martu. Ukrainas uzņemšanu Eiropas savienībā atbalsta 62%, kas ir par 7% vairāk salīdzinājumā ar martu.

Putinu un viņa sabiedroto iebrukumu Ukrainā atbalsta tikai 4% aptaujāto, un viņu skaits kopš marta ir sarucis divkārt. Dominējošā daļa jeb 86% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pret Krievijas sākto karu Ukrainā.

Vairākums aptaujāto jeb 60% Latvijas iedzīvotāju kopumā piekrīt, ka karš Ukrainā pastiprina spriedzi latviešu un krievu starpā, un tas ir par 4% aptaujāto vairāk salīdzinājumā ar martu. Rezultāti latviešu un krievu grupās ir līdzīgi.

Latvijas iedzīvotāji augstu vērtē savas prasmes medijpratībā un kopumā uzticas Latvijas valsts institūciju un mediju sniegtajai informācijai. 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņi spēj atšķirt patiesu informāciju par karu Ukrainā no sagrozītas.

Latvijas valsts institūciju sniegtajai informācijai par karu Ukrainā uzticas 50%, bet Latvijas mediju sniegtajai informācijai uzticas 47%.

Neuzticēšanos Latvijas institūcijām un medijiem pauda 22%–23% respondentu. Mazākumtautību pārstāvju vidū uzticēšanās rādītāji tradicionāli ir zemāki nekā vidēji sabiedrībā.

Atbildot par iespējamo nogurumu no ziņām par karu Ukrainā, 52% respondentu to noraidīja, paužot viedokli, ka nav no šīm ziņām noguruši.

Pieaugusi drošības sajūta dēļ Latvijas dalības NATO un Eiropas savienībā. Latvijas dalība NATO drošības sajūtu rada 48% respondentu, kas ir par 11% vairāk salīdzinājumā ar martu. Latvijas dalība Eiropas savienībā drošību rada 48% respondentu, kas ir par 11% iedzīvotāju vairāk salīdzinājumā ar martu. Noraidošu viedokli šajos jautājumos pārstāvēja katrs ceturtais respondents, un biežāk tie bijuši cittautieši.

41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopumā jūtas droši, jo Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma. Pretēju viedokli pārstāvēja 27% aptaujāto.

Līdzīgi kā pavasarī, arī 2022. gada decembrī Latvijas sabiedrība diezgan skeptiski vērtē Rietumu valstu paveikto cīnoties pret Putina karu Ukrainā. Tikai 22% aptaujāto iedzīvotāju piekrita tam, ka Rietumu valstis un institūcijas pietiekami spēcīgi darbojas pret Putina karu Ukrainā.

Nav mainījies sabiedrības viedoklis par Rietumu valstu iesaistīšanos karā. To atbalstītu 20% respondentu. Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 49% ir pret Rietumu iesaistīšanos karadarbībā Ukrainā.

Krievijas valsts institūciju un mediju sniegtajai informācijai par karu Ukrainā uzticas tikai 4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Gandrīz viennozīmīgi vairāk nekā 80% gadījumu gan Krievijas valsts institūciju, gan Krievijas mediju sniegtā informācija tika raksturota kā neuzticama.

Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka ir snieguši materiālu vai morālu atbalstu Ukrainai un Ukrainas bēgļiem.

Pētījumu pērn veica tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti" no 9. līdz 19. decembrim. Kopumā aptaujāti 1057 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti