“Es teikšu godīgi, mēs neesam te braukuši, lai apprecētos šodien, rīt vai parīt. Šobrīd pastāvošā likumdošana nosaka to, ka bez nekā, kas notiek valstī, divi novadi var sanākt kopā un apvienoties jau rīt. Nedarot tādu soli, ir vienkārši jāgaida, kādu ministrija karti uzzīmēs maijā,” stāstīja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvās savu redzējumu, kā jaunās administratīvi teritoriālās vienības varētu izskatīties, ņemot vēra iedzīvotāju dabisko migrāciju, izglītības tīklu, iedzīvotāju skaitu un citus kritērijus, kas jauno teritoriālo vienību padara par dzīvotspējīgu un pašpietiekamu.
“Patiesībā es īsti neizprotu, priekš kam bija vajadzīga tā iepriekšējā reforma.
Es domāju, tā bija tāda līdzekļu izšķērdēšana, bet šī reforma varbūt ir labāka, jo tie mazie novadiņi jau neko daudz nevar izdarīt paši,” izteicās Apes novada pensionāru biedrības “Iesim kopā” vadītāja Ausma Agare.
Ar Apes novada iedzīvotājiem jau iepriekš tikusies arī Valkas novada vadība, un savu vizīti pieteikuši arī pārstāvji no Alūksnes novada. Pirms 2009. gada Apes pilsēta un četri šī brīža Apes novada pagasti bija iekļauti Alūksnes novadā. Ja šobrīd Apes novads apvienotos ar Smiltenes novadu, tad attālums no Apes pilsētas līdz novada centram Smiltenē būtu 56 kilometri, kas ir salīdzinoši tālu, jo, piemēram, Alūksne no Apes ir tieši uz pusi tuvāk.
“Aktuāli ir arī Valkas novadam pievienoties. Tiek likvidēta tur pa vidu viena skola, Ozolu pamatskola. Vārdusakot, bērnu plūsma būtu šeit uz Gaujienu,” stāstīja Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas direktore Ieva Zariņa.
Smiltenes novada vadība uzskata, ka Ape varētu veidoties kā otrs Smiltenes novada centrs, un uzsver, ka jau šobrīd abos novados darbojas Smiltenes novada pašvaldības policija un būvvalde.
“Ja mēs runājam, ka teritoriālā reforma notiek, apvienojoties tikai diviem blakus esošiem novadiem, tad, visticamāk, ka mēs arī ne pie viena cita nebrauksim. Ja reforma ies tādā izpratnē, ka tiek atšķelti no novadiem kādas attiecīgas teritorijas vai attiecīgi pagasti, tad mēs centīsimies aizbraukt pie visiem piegulošajiem. Un līdz ar to, esot vienā teritoriālā vienībā ar cilvēkiem, kuri jau tagad brauc pie mums strādāt, liels īpatsvars, mums šī ekonomiskā spēja tikai uzlabojas,” stāstīja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Kukainis.
Savukārt Apes novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Liberts norāda, ka vairāk cilvēku tomēr dodas uz Alūksni, nevis Smilteni.
Diskusijas laikā tiek skarts arī internātskolu jautājums, jo šobrīd gan Apes, gan Smiltenes novados katrā ir pa vienai speciālajai internātpamatskolai, kur skolēnu skaits nav ļoti liels. Apes novada iedzīvotāji nobažījušies, ka novadu apvienošanās varētu nozīmēt Gaujienas internātpamatskolas slēgšanu, bet Smiltenes novada vadība uzskata, ka abas skolas varētu apvienot, ļaujot tām darboties katrai savā vietā.
