Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Prasīs anulēt mandātu Daugavpils mēram

Topošie arhitekti veido vīzijas Aizputei

Aizputē varētu tapt mazāks «Lielais dzintars»

Topošie arhitekti no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) radījuši vīziju par to, ka Aizputē varētu tapt Liepājas "Lielajam dzintaram" līdzīga koncertzāle tikai mazākā mērogā.

Arhitektūras studenti un viņu pasniedzēji no Lietuvas un Latvijas Aizputē bija pulcējušies kopīgā plenērā, lai izstrādātu idejas par to, kā veidot mūsdienīgu  pilsētvidi, saglabājot vēsturiskās vērtības.

Viens no lielākajiem Aizputes objektiem, kam būtu jārod reāls risinājums ir pagājušā gadsimta 70.gadu sākumā celtā PMK administrācijas un kluba ēka. Tajā pēdējā desmitgadē atradusies Valsts policija, kas pārcēlusies citur, atdodot īpašumu pašvaldībai. Savulaik klubs bijis viens no lielākajiem Liepājas rajonā, kur uzstājušās pazīstamas grupas un mākslinieki, rīkoti vērienīgi pasākumi.

Pašvaldībā uzskata, ka plašajai ēkai arī tagad jākļūst par mūsdienīgu kultūras centru.

"Gribam jaunu cilvēku skatījumu, viņu viedokli , lai tas palīdzētu projektēšanas uzdevumu izstrādāt , ko uzdot izveidot arhitektiem," saka Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis (Nacionālā apvienība).

RTU studenti uzskata, ka Aizputē varētu būt "Liepājas dzintaram" līdzīga koncertzāle, tikai mazākos apjomos. 

"Mēs plānojam ēku ieskaut ar stiklojumu, lielu stikla veidojumu, kas ieskauj koncertzāles ēku, lai būtu vēl funkcionālāk," stāsta RTU 1.kursa students Jēkabs Ozols.


RTU Arhitektūras fakultātes docents Egons Bērziņš piebilst, ka ideja neparedz tradicionālu ēkas izskatu - galveno ieeju un aizmuguri -, bet caurspīdīgu, atvērtu vestibilu.

Tāpat viena no Aizputei raksturīgajām ainavām ir Dzirnavdīķis, ko ieskauj apkārtne ar reljefu. Pēdējos gados jausākta pilsmuižai piegulošās pakrantes labiekārtošana, izveidojot terases ar apstādījumiem. Topošie ainavu arhitekti profesores Aijas Ziemeļnieces vadībā plāno šeit radīt gan krasta promenādi, gan savienojošu gājēju tiltu pāri tranzītielai  uz viduslaiku pili.

"Kuldīgas mazā māsa, kurai ir jāatgūst tie paši sarkanie kārniņu jumti, tās pašas bruģētās akmens ieliņas, tie paši skaistie krāsu stādījumi," stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Aija Ziemeļniece.

Trešais uzdevums studentiem - izveidot pilsētas robežzīmi, kas apliecinātu Aizputes senatni un spēku. "Vecpilsētas koka apbūve ir kā nesabojāts audums, kas ir reti sastopama vērtība," atzīst arhitekts Jānis Dripe. Jau šobrīd skaidrs, ka darbs pie pilsētvides veidošanas turpināsies, pieaicinot arī ārvalstu speciālistus.

"Aizputes lielā vērtība ir koka mantojums. Mēģināsim Ziemeļvalstu resursus un zināšanas piesaistīt, lai Aizpute izskatītos skaistāka," saka Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) Arhitektūras un dizaina nodaļas vadītājs Jānis Dripe.

Kura no arhitektūras studentu radītajām trim idejām un vīzijām par katru no objektiem tiks īstenota dzīvē, būs atkarīgs no pašvaldības izvēles un finansiālajām iespējām.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt