„Ja šobrīd tiek piedāvāta koncepcija, kura, pēc speciālistu aprēķiniem, izmaksās apmēram 80 miljonus. Ja tajā netiek parādīts, kādā veidā tiks nodrošināts Latvijas Radio, kurš tiek uzskatīts par vienu no objektīvākajiem, profesionālajiem medijiem, ka tas spētu saglabāt blakus televīzijai šādā apvienojumā savu kvalitāti vai šī radio kvalitāte tādā veidā aizies uz televīzijas kvalitāti. Ja ir Valsts kontroles atzinums, ka NEPLP nav īsti pareizi tērējis savus līdzekļus, kas tiem doti, lai paši apsaimniekotu sevi. Tie ir jautājumi, par kuriem mēs diskutējām, jāizvērtē, vai tas ir prioritārs jautājums, vai tas mērķis – nodrošināt sabiedrību ar informāciju – vai ar šo koncepcijas īstenošanu tiktu sasniegts,” norādīja Āboltiņa.
Āboltiņa pauda pārliecību, ka LSM koncepcija to nenodrošinās. „Vēl jo vairāk, šīs izmaksas par 80 miljoniem, kā to vērtē eksperti, lai gan koncepcijā ir uzrādīti 17 miljoni, neskaitāmi eksperti norāda, ka tā ir tikai sākotnējā cena,” piebilda Saeimas priekšsēdētāja.
Taujāta, vai liela loma tam, ka koncepcijas virzība ir apstājusies, ir personālijām, kas strādāja un aizstāvēja to, Āboltiņa atbildēja izvairīgi: „Manuprāt, šī koncepcija šobrīd nenodrošina tos uzdevumus, kas ir sabiedrības pilnvērtīga informēšana. Un NEPLP, kas pašlaik nāk ar skaļiem paziņojumiem par savas darbības ierobežošanu, arī koncepcijas izstrāde bija viens no uzdevumiem. Tas nenozīmē, ka šajā situācija, ja netiek veidot vienots medijs, NEPLP nav jāpilda savi uzdevumi par to, kā nodrošināt kvalitatīvu saturu un sabiedrībai vispusēju informāciju.”
„Ir jāvar atrast piedāvājums gan finansējumam, lai medijiem būtu nepieciešamais finansējums, lai viņi varētu sagatavot neatkarīgu, objektīvu, profesionālu informāciju. (..) Jebkurā pasaules vietā, kur runā par apvienoto mediju, tas ir - lai ietaupītu līdzekļus. Šajā brīdī, ja runājam par 80 miljoniem un pazūd saturs, nedomāju, ka tas ir optimālais risinājums, kas nodrošinās to uzdevumu izpildi, kāpēc tas tiek radīts,” skaidroja Āboltiņa.
Jau vēstīts, ka valdību veidojošās partijas pirmdien nolēma veidot Saeimas apakškomisiju, lai turpinātu darbu pie vienotā sabiedriskā medija koncepcijas. Apakškomisijā paredzēts mēģināt rast vienošanos, kādā veidā virzīties uz priekšu ar vienotā sabiedriskā medija izveidi. Tas nozīmē, ka lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiks pieņemts vismaz līdz rudenim. Arī papildu līdzekļu saņemšana Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai nākamā gada budžetā ir apgrūtināta.
Vienīgais koalīcijas partneris, kas joprojām pilnībā atbalsta līdzšinējo Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanas koncepciju, ir Reformu partija.
