Šogad Saeimas deputātu priekšlikumi nākamā gada valsts budžeta naudas sadalei sasniedz teju 300 miljonu eiro vērtību, aprēķinājis LTV raidījums "De facto". Tā dēvētās "partiju kvotas" kļuvušas par nemainīgu vērtību. Tā ir noteikta naudas summa, ko deputāti no valsts budžeta var sadalīt pēc saviem ieskatiem. Finansējuma saņēmēji priecīgi, ka atbalstīts tieši viņu projekts, savukārt politiķi cer, ka par viņiem atcerēsies vēlēšanu dienā.
Pērn skaitliski mazākā Saeimā pie partijām nepiederošo deputātu grupa, tā dēvētais "Olšteina sešinieks" iepriecināja valmieriešus ar lielāko kādam projektam atvēlēto naudas summu. 367 tūkstoš latu tika novirzīti Vidzemes olimpiskā centra vieglatlētikas manēžas un peldbaseina tehniskā projekta izstrādei. Tas būs gatavs nākamā gada februārī. Pašsaprotami, nu jau daudz vairāk naudas būs nepieciešams būvniecībai. Bez turpmāka politiskā atbalsta neiztikt.
"Katra pašvaldība cīnās par kaut kādu iespēju. Mēs tieši tāpat nevaram vienkārši sēdēt un gaidīt, ka mums kaut ko iedos, atnesīs. Mēs katrs izmantojam visas iespējas, lai kaut ko panāktu, lai šeit reģionā kaut kas notiktu," saka Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"). Te būtiski ir atcerēties - puse no "Olšteina sešinieka" 11.Saeimā iekļuva pēc veiksmīga starta Reformu partijas rindās. Elīnu Siliņu, Gunāru Rusiņu un Jāni Upenieku ievēlēja tieši no Vidzemes apgabala.
Saeimas deputāts Klāvs Olšteins apstiprina ciešo draudzību ar Valmieras domniekiem, sakot, ka viņiem ir "ļoti labas attiecības ar Valmieras pilsētas domi". Šogad "Olšteina sešinieks" Vidzemes olimpiskā centra attīstībai pieprasījis jau krietni lielākus naudas līdzekļus. Vieglatlētikas manēžas celtniecībai un peldbaseina būvniecībai kopumā lūdz atvēlēt četrus miljonus eiro.
Taču četri miljoni ir pārāk daudz, lai ietilptu tā dēvētajās "partiju kvotās". Olšteiniešu "dāvanām" atvēlēti 150 tūkstoši eiro, pārējām koalīcijas partijām ap 300 tūkstošiem, bet opozīcijā esošajiem ZZS – 100 tūkstoši eiro. Tādēļ olšteinieši cer, ka šogad atbalstīs vismaz priekšlikumu par 60 790 eiro novirzīšanu onkoloģijas nodaļas remontam Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.
"De facto" aprēķinājis, ka Reformu partijas (RP) iesniegto priekšlikumu vērtība pārsniedz pusmiljonu eiro. Pērn RP daļu naudas tērēja pētījumiem, tostarp par darbaspēka nodokļa samazināšanas iespējām (30 000 latus) un Pasaules Bankas pētījumam par ostu konkurētspējas un pārvaldības uzlabošanu (88 000 latus). Savukārt šogad lūdz atbalstīt dažādu muzeju un biedrību darbību, kā arī baznīcas restaurāciju. Cita starpā aicina 19 tūkstošus eiro "uzdāvināt" Ozolnieku vidusskolai, lai tā nopērk 55 planšetdatorus un trīs dokumentu kameras.
Tikpat savāds šķiet Nacionālās apvienības (NA) piedāvājums par 27 035 eiro dotēt mācību priekšmeta "Dzīvesziņa" programmas izstrādi. Kopējā viņu priekšlikumu summa šogad sasniedz teju trīs miljonus eiro. NA Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis saprot, ka "tāda "partiju kvota" sabiedrībai neliekas tas labākais veids, bet šinī gadījumā tas ļauj pēdējā brīdī tomēr atrisināt dažus jautājumus, kas citādi lielajā budžeta bildē ir paskrējuši garām".
Tā pērn citādi atbalstu nebūtu saņēmusi ne Nacionālo partizānu (10 000 lati), ne karavīru (5 000 lati) apvienības, dziesminieku saiets (3 000 lati), kā arī pirmsskola "Kurzemīte" paliktu bez muzikālās zāles renovācijas (5 000 lati). Turklāt kinofilma "Dvēseļu putenis", kas no NA pērn saņēma 25 tūkstošus latu, šogad jau bauda plašāku politiķu atbalstu. Tajā pašā laikā šāds lēmums izraisīja neizpratni kino nozares speciālistu vidū, kuri neslēpa sašutumu par atsevišķu filmu lobismu.
50 000 latu no valsts budžeta līdzekļiem NA atvēlēja dabas parka "Ogres zilie kalni" tūrisma infrastruktūras attīstībai. Par šo naudu šobrīd top koka skatu tornis. Šis ir viens no projektiem, kas parāda to, ka iesaistītās puses visbiežāk izvairās runāt, kādā veidā "dāvanas" tiek izcīnītas. Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūras direktore Ieva Tumana sakās nezinām, kā šī sarunas notika: "Man no pašvaldības bija ziņa, ka šāds finansējums mums ir piešķirts. Mēs to drīkstam izmantot infrastruktūrai."
Lai arī opozīcijas partijām iedala vismazāko naudas summu, taču tieši tās ar priekšlikumiem ir visdāsnākās. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) gatava atbalstīt projektus kopsummā par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, bet "Saskaņas centrs" par vairāk nekā 18 miljoniem. Šajās summās gan nav iekļauti grozījumi dažādos ar nodokļiem saistītos likumos, citādi kopējā vērtība būtu vēl lielāka un budžeta prioritātes būtiski mainītos. Taču, ja ZZS vēl ir cerības, ka viņi "dāvanās" varēs izlietot 100 tūkstošus eiro, "Saskaņas centram" būs jāpaliek bešā.
Interesantā situācijā ir premjera pārstāvētā "Vienotība". Arī viņiem pienākas "partiju kvota". Taču pērn no daļas naudas atteicās par labu olšteiniešiem, kas finansējumu deva Vidzemes olimpiskajam centram. Tādā veidā rūpējoties par koalīcijas stabilitāti un novēršot iespēju, ka olšteinieši apvainojas un balsojumā par valsts budžetu nepiedalās.
Tikmēr šogad "Vienotība" iesniegusi septiņu miljonu eiro vērtus priekšlikumus. Gribot "apdāvināt" gan sporta nozari, gan mainīt jumtus, gan grāmatu tulkot. Ministru prezidents Valdis Dombrovkis (Vienotība) nenoliedz "partiju kvotas": "Deputāti to izmanto, lai kaut kādā veidā politiski pozicionētos. Tas nav nekāds noslēpums, bet mēs kā valdība nevaram aizliegt deputātiem iesniegt priekšlikumus." Taču tajā pašā laikā neatklāj, kādā veidā tiek noteikti "partiju kvotu" apmēri.
Protams, virknei projektu atbalsts ir nepieciešams. Taču šādas "partiju kvotas" ar šķietamām deputātu dāvanām zināmā mērā izkropļo profesionālu budžeta veidošanas procesu. Turklāt, kāpēc projektu realizētājiem pamatot tā nepieciešamību oficiālā viedā, ja vieglāk ir sarunāt ar kādu no deputātiem.
