ES nav militāra alianse, bet sniedz drošības garantijas

Lai arī Eiropas politiķi uzsvēruši, ka ES nav militāra alianse, augstākās amatpersonas ir pārliecinātas, ka arī dalība ES sniedz spēcīgas drošības garantijas. Aptaujas rāda, ka drošības jautājumi ir aktuāli ES iedzīvotājiem. Arī Latvijā vēlētājiem svarīgāko jautājumu sarakstā ES kontekstā pirmo vietu ieņem aizsardzība un drošība, kam seko atbalsts ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai, kā arī sabiedrības veselība.

Kā izdarīt izvēli?

Eiroparlamenta vēlēšanās talkā var nākt LSM "Kandidātu šķirotava" un "ES Partiju šķirotava"! 

Aizpildi anketas un uzzini kandidātus un partijas, ar kurām tavas domas sakrīt visvairāk un vismazāk! Tas aizņem tikai dažas minūtes.

Ņemot vērā mūsdienu drošības apdrau­dē­jumu pieaugumu, ES apņēmusies ciešāk sadarboties drošības un aizsardzības jomās, īstenojot ES Kopējo ārējo un drošības politiku. Tās mērķis ir risināt konfliktus un veicināt starptautisko sapratni ar diplomātiju un starptautisko normu ievērošanu, un vienlaikus stimulēt ES dalībvalstis attīstīt savas militārās spējas.

Lai arī ES nav pastāvīgas armijas, par ko laika gaitā vairākkārt uzvirmojušas diskusijas, ES dalībvalstis vajadzības gadījumā ir apņēmušās apvienot spēkus, tostarp nosūtot misijas uz konflikta zonām visā pasaulē, lai tur pārraudzītu un saglabātu sabiedrisko kārtību, piedalītos miera uzturēšanā un sniegtu humāno palīdzību iedzīvotājiem.

2022. gada martā, arī pēc aktīvas Latvijas iesaistes, dalībvalstis apstiprināja Stratēģisko kompasu drošībai un aizsardzībai jeb rīcības plānu ar mērķi stiprināt ES drošības un aizsardzības politiku līdz 2030. gadam. Stratēģija izstrādāta, lai aktualizētu ES drošības un aizsardzības sadarbības prioritātes, uzlabotu spēju rīkoties krīzes situācijās un aizsargātu savu drošību un iedzīvotājus. Stratēģijas izstrādē ņemts vērā Krievijas sāktais karš pret Ukrainu un tā radītie draudi, uzsvars likts uz stratēģisko sadarbību ar NATO, paplašināts atbalsts ES austrumu dalībvalstīm ar mērķi stiprināt to spējas un noturību, tostarp pret hibrīduzbrukumiem un kiberdraudiem.

Eiropas Parlaments saistībā ar ES drošības un aizsardzības politiku gan vairāk pilda uzrauga lomu – rīko debates, pieņem ziņojumus par stratēģijas progresu. Šī gada februāra izskaņā Eiropas Parlamentā pieņēma 2023. gada ziņojumu par Kopējo drošības un aizsardzības politiku, kurā galvenā uzmanība pievērsta tam, lai palielinātu ES atbalstu Ukrainai un stiprinātu sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm un organizācijām. Vienlaikus ziņojumā ietverts mērķis padarīt ES par starptautisku drošības garantu, un šajā virzienā Eiroparlements jau pieņēmis vairākus konkrētus lēmumus.

Konkrēti lēmumi par robežas stiprināšanu un militāro ražošanu

Krievijas karš pret Ukrainu parādīja nepieciešamību ES stiprināt savas aizsardzības stratēģiju un paātrināt ieroču ražošanu. Līdz ar vairākām militārās palīdzības paketēm Ukrainai Eiropas Parlaments arī atbalstīja 500 miljonu eiro novirzīšanu, lai palīdzētu ES rūpniecībai palielināt munīcijas un raķešu ražošanu, tādējādi gan veicinot piegādes Ukrainai, gan palīdzot ES dalībvalstīm atkārtoti uzpildīt krājumus. Saistībā ar šiem lēmumiem arī Latvijas SIA "Valsts aizsardzības korporācijas" projekts kopā ar Francijas, Itālijas, Somijas un Norvēģijas uzņēmumiem ir ieguvis 41 miljona eiro grantu no Eiropas Komisijas fonda munīcijas ražošanas atbalstam. 

Eiropas Parlaments arī atvieglojis dalībvalstu sadarbību aizsardzības jomā. Šim nolūkam jau 2017. gadā tika izveidots īpašs finanšu fonds, kas iekļauts ES ilgtermiņa budžetā. Vienlaikus Eiropas Parlaments nesen panācis vienošanos par noteikumiem, lai stimulētu ES dalībvalstis kopīgi iepirkt aizsardzības ražojumus un atbalstītu ES aizsardzības rūpniecību – instrumenta budžets līdz 2025. gadam būs 300 miljoni eiro; ES apmaksās līdz 20% no kopīgo iepirkuma līgumu iepirkuma cenas.

Arī pirms Krievijas sāktā kara pret Ukrainu līdzšinējais Eiropas Parlamenta sasaukums pievērsa uzmanību drošības jautājumiem, pieņemot lēmumus citos aspektos. Piemēram, lemts stiprināt ES ārējo robežu apsardzību, palielinot robežu un krasta apsardzes darbinieku brigādes. Tas darīts ar mērķi, lai palīdzētu dalībvalstīm robežu sargāšanā, pārrobežu noziedzības apkarošanā un nelikumīgi ieceļojošu personu apturēšanā. Tāpat Eiroparlaments atbalstījis izmaiņas ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmā, ļaujot pārbaudīt ceļotājus vēl pirms iebraukšanas ES, lai novērstu potenciāli bīstamu personu ieceļošanu blokā.

Eiroparlaments arī lēmis, ka ES ciešāk jāsadarbojas ar NATO tādās jomās kā kiberdrošība un terorisma apkarošana, kā arī īsteno kopīgās mācības. Apstiprināts arī plāns, lai veicinātu ES militāro mobilitāti, uzlabojot esošo aprīkojumu un infrastruktūru un militārā personāla spēju reaģēt uz krīzēm. Piemēram, Latvijā tādiem projektiem kā Salacgrīvas tilta remonts un dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izveide viens no mērķiem ir balstīts arī ES militārās mobilitātes stratēģijā, lai savienotu Baltijas valstis ar Rietumeiropu. 

Par drošību lemj no autoceļiem līdz mākslīgajam intelektam

Eiroparlamenta lēmumi drošības jomā ikdienā izjūtami arī uz autoceļiem. Piemēram, no 2022. gada maija ir spēkā prasība jaunas automašīnas aprīkot ar avārijas bremzēšanas sistēmu, tāpat jauniem spēkratiem jābūt aprīkotiem ar brīdinājuma sistēmām, kas vadītāju brīdina, kad tas ir novērsies no ceļa un kad tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums. Automašīnām jābūt aprīkotām arī ar tā dēvēto "melno kasti" jeb datu reģistratoru. Vienlaikus Eiropas Parlaments sācis virzību uz to, ka lēmumam atņemt autovadītāja tiesības par smagiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tostarp lielu ātruma pārsniegšanu vai braukšanu reibumā, jābūt spēkā visā ES teritorijā, nevis tikai dalībvalstī, kurā izdarīts pārkāpums.

Atbilstoši digitālajam laikmetam, ES politikas veidotāji pastiprinātu uzmanību pievērš arī drošībai digitālijā vidē, tostarp datu aizsardzībai.

Proti, mērķis ir nodrošināt to, lai katrs cilvēks ir pārliecināts, ka dati, ko viņš uzticējis kādai organizācijai vai iestādei, tiks droši glabāti un svešām acīm nebūs pieejami, jo katram cilvēkam ir tiesības par sevi atklāt tieši tik daudz informācijas, cik viņš vēlas. Par to jau vairākus gadus rūpējas Vispārīgās datu aizsardzības regula, kas paredz stingrāku kontroli pār fizisko personu datiem un to uzglabāšanu. ES arī uzrauga, vai tādi tehnoloģiju un sociālo mediju giganti kā, piemēram, "Facebook" vai "TikTok" ievēro datu aizsardzības prasības. 

Savukārt bažās par ļoti strauju tehnoloģijas attīstību Eiropas Parlaments šogad pieņēma pasaulē pirmo regulējumu, kas ierobežo dažādus mākslīgā intelekta rīkus, tas turpmāk reglamentēs mākslīgā intelekta (MI), tostarp tādu jaudīgu sistēmu kā "OpenAI" un "ChatGPT" darbību. Jaunais regulējums aizliedz mākslīgā intelekta izmantošanas veidus, kuri apdraud cilvēku tiesības. Piemēram, mākslīgā intelekta sistēmas būs aizliegts izmantot tādiem mērķiem kā emociju atpazīšana darbavietās un skolās, lietotāju vērtēšana. Būs arī aizliegtas MI sistēmas, kuras manipulē ar cilvēku uzvedību un ļaunprātīgi izmanto neaizsargātus lietotājus. Jaunie likumi paredz, ka ES iedzīvotājiem ir jābūt informētiem, kad viņi saskaras ar mākslīgo intelektu. Regulējums dalībvalstīs būs jāpiemēro tuvāko divu gadu laikā.

Tikmēr Latvijā jau iedzīvināts Eiropas Parlamenta lēmums par Digitālo pakalpojumu aktu, kura mērķis ir radīt drošāku vidi internetā. Prasību izpildi Latvijā uzraudzīs Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC), kurš pārliecināsies, vai digitālo pakalpojumu sniedzēji, kas saista patērētājus ar precēm, pakalpojumiem vai saturu, ievēro prasības par lietotāju aizsardzību. Proti, lietotājiem jābūt piekļuvei informācijai par to, kāpēc viņi saņem konkrēto piedāvājumu, kā darbojas konkrētā reklāma, kā arī lietotājiem jābūt iespējai sazināties ar konkrēto iestādi un iesniegt sūdzību. Nu tiešsaistes platformas un veikali nedrīkst uzvedināt cilvēkus iegādāties konkrētus pakalpojumus, piešķirot lielāku redzamību kādai no izvēlēm vai mudinot lietotāju mainīt savu izvēli, izmantojot traucējošus logus. Tāpat atsevišķas prasības ieviestas, lai digitālo vidi padarītu drošāku nepilngadīgām personām, piemēram, noteikts pilnīgs mērķētas reklāmas aizliegums.

Citus portāla LSM.lv rakstus šajā sērijā lasi sadaļā "Kas man no tā?", kurā katru nedēļu līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām varēsi izzināt jaunas jomas, kurās Eiroparlamenta lēmumi ietekmē katru no mums ikdienā!