Vides uzraugiem bažas par 2 gadus Latvijā «iestrēgušām» Krievijas oligarha minerālmēslu kravām

Vislielākās bažas Valsts vides dienestam (VVD) izraisa minerālmēslu glabāšana Rīgas brīvostas teritorijā esošajā uzņēmumā "Systems Recycling", kur noliktavā un aptuveni 100 konteineros glabājas aptuveni 6000 tonnu iesaldētās kravas. VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš vērš uzmanību uz to, ka šajā uzņēmumā uzglabāšana notiek bez pilnīgas normatīvo aktu ievērošanas, proti, nav izstrādāta drošības risku pārvaldības programma šādu kravu apsaimniekošanai. Kaut gan minimālie drošības pasākumi tiek ievēroti un tūlītēju risku nav, būtisks šķērslis ir tas, ka te glabājas vismaz 6 dažādi minerālmēslu veidi un tie ir fasētā veidā. Izvešanas loģistika varētu būt sarežģīta un dārga. 

Paaugstinātas drošības prasību ievērošanai uzņēmums ik mēnesi ieguldot aptuveni 40 000 eiro. "Systems Recycling" jau vairākkārt ir vērsies pie atbildīgām iestādēm, ministrijām, Saeimas un Valsts prezidenta ar lūgumu palīdzēt rast risinājumu un atbrīvoties no minerālmēsliem. "Systems Recycling" vadītājs Ivars Vallis rakstiskā komentārā minēja: "Daudzkārtēja sarakste divu gadu garumā nav devusi nekādu rezultātu, tieši otrādi, nepatīkamas sekas. Esam saņēmuši valsts iestāžu sodus apstākļos, kurus neesam spējīgi ietekmēt, un ir radušās arī citas izmaksas."

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) "System Recycling" glabātajiem minerālmēsliem meklē alternatīvus ceļus bez ANO programmas. Aprīlī uz valdību tika virzīts informatīvais ziņojums, kura skatīšanu gan atlika, visticamāk, līdz rudenim. Tam ir ierobežotas pieejamības statuss. Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītāja Sanita Pēkale uzsvēra, ka ar premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") rezolūciju ir uzdots meklēt risinājumus un izvērtēt, vai situācija nerada vides apdraudējumu: "Jo mēs redzam, ka "Systems Recycling" muitas noliktava nav paredzēta šādu minerālmēslu ilgstošai glabāšanai."

Šobrīd lielākais minerālmēslu daudzums Latvijā, kas sankciju dēļ nekust no vietas, atrodas kuģī "Asian Majesty" – 55 000 tonnu ar aptuveno vērtību 17 miljoni eiro. Pats kuģis ir noenkurots Rīgas līcī kopš 2022. gada 5. marta, jo drīz pēc iekraušanas kravas īpašnieks, tobrīd arī uzņēmuma "Uralchem" īpašnieks Dmitrijs Mazepins, tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde liedza kuģim izvest šo kravu. To vairs nevarēja pat izkraut atpakaļ "Riga Fertilizer Terminal", jo arī tajā kontrolpakete pieder Mazepinam. 

Muitas pārvaldē klāstīja, ka risinājums ir ticis piedāvāts – pārvest kravu uz kādu citu Eiropas Savienības dalībvalsti. "Diemžēl ne no kuģa īpašniekiem, ne no kravas īpašniekiem nekāda rīcība nesekoja. Tā arī acīmredzot šis kuģis stāv," sacīja VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Muitas pārvaldes lēmumu tiesā pārsūdzēja kuģa īpašnieks – Taivānas kompānija "U Ming Marine Transport", pieteikumā paužot neapmierinātību ar iesaldētās kravas uzglabāšanu piespiedu kārtā: "Kuģis tiek beztermiņā izmantots kā metāla tvertne – mēslojuma glabātuve. Fraktētājs joprojām tiek saistīts ar fraktēšanas līguma saistībām, kuģa apkalpe cieš no ilgstošas atrašanās uz kuģa." Kuģa īpašnieks iesniegumu pamatojis ar vēlmi pieprasīt atlīdzinājumu, nenorādot, pret ko plāno vērsties. Kāpēc Muitas pārvaldes piedāvātais risinājums netika izmantots, to kuģa īpašnieka pārstāvis zvērināts advokāts Timurs Šiks raidījumam "De facto" komentēt nevēlējās.  

Pirmajā instancē tiesa šo pieteikumu noraidīja. Administratīvā apgabaltiesa spriedumu pasludinās pēc mēneša. Pagaidām nav pazīmju, ka kuģa īpašnieks vēlētos pieprasīt kompensāciju no Latvijas, kaut gan izdevumi par dīkstāvi varētu būt mērāmi miljonos. Kuģis dodas uz Gotlandi uzpildīties, apkalpe – aptuveni pārdesmit locekļu – ik pēc dažiem mēnešiem nomainās, pilda savus uzdevumus un saņem algu. Jūras administrācijas inspektors Valters Veits, kas pērn pārbaudīja kuģi, nekādus pārkāpumus neatklāja. 

Latvija no sankcijām pakļauto īpašnieku kravām cer atbrīvoties ar ANO Pasaules Pārtikas programmas palīdzību. Tajā šobrīd tuvu saskaņošanai esot jautājums par šī kuģa kravas ziedošanu. No publiskiem informācijas avotiem zināms, ka kuģis varētu doties uz Šrilanku. Ārlietu ministrija cer, ka tas notiks tuvākajā laikā, tomēr neprecizēja, cik drīz. 

"Ārlietu ministrija, neviena Latvijas valsts iestāde nav iesaistījusies šī jautājuma risināšanā tieši. Tamdēļ, ka šis līgums tiek slēgts starp ANO Pārtikas Programmas saņēmējvalsti un kravas īpašnieku. Atbilstoši mūsu norunai ar ANO Pārtikas programmu, tiklīdz līgums ir noslēgts, mēs šo līgumu saņemam. Ārlietu ministrija saņem šo līgumu un dod zaļo gaismu Latvijas dienestiem ļaut kuģim iziet no Rīgas ostas," paskaidroja Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītāja Pēkale. 

Latvija piekrita iesaistīties ANO Pasaules Pārtikas programmā 2022. gada beigās. Kopš tā laika no Ventspils un Rīgas ostas izvestas trīs kravas – uz Keniju, Zimbabvi un Nigēriju. Pēdējais sūtījums ir ļāvis atslogot uzņēmuma "Kālija parks" noliktavas. Pēc pirmās minerālmēslu partijas izsūtīšanas ANO ir segusi "Kālija parka" līdzšinējos zaudējumus vairāku miljonu eiro apmērā. 

"Kālija parka" terminālī vēl arvien atrodas 18 000 tonnu minerālmēslu. Kā pastāstīja "Kālija parka" pārstāvis, zvērināts advokāts Jānis Loze, uzņēmums cer sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu panākt risinājumu, kas būtu – konkrētās kravas pārdošana. 

"Riga Fertilizer Terminal" vēl joprojām atrodas 47 000 tonnu minerālmēslu, tai skaitā 9000 tonnu amonija nitrāta. Vides sargi aicina risināt šo jautājumu pēc iespējas ātrāk, jo uzraudzība prasa arī kontrolējošo dienestu resursus. "Situācija nav apmierinoša. Tas, ko es galvenokārt gribēju minēt, ir – nenoteiktie apstākļi attiecībā uz šo ziedojumu programmu ANO ietvaros, " minēja VVD pārstāvis Avotiņš. 

Ārlietu ministrijā pauda, ka ANO Pasaules Pārtikas programmas darbību ir grūti prognozēt un tas nav atkarīgs no Latvijas. Krievija tikmēr mēslus izmanto savā hibrīdkarā un regulāri nāk klajā ar apsūdzošiem paziņojumiem. 

"Minerālmēslojums nav sankcionēts atbilstoši Eiropas Savienības sankcijām. Un tātad Krievijas iespējas nogādāt šo minerālmēslojumu trešajām valstīm nav skartas. Taču Krievija, kā mēs redzam, vēlas tomēr norādīt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis, tai skaitā Latvija, bloķē un neļauj, kas nav taisnība, – jo atļauja ir dota 2022. gada decembrī," tā komentēja Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītāja Pēkale.

KONTEKSTS:

"Rīga Fertilizer Terminal" darbojas Kundziņsalā. Vairākas Rīgas ostas apkaimē dzīvojošo pārstāvošās organizācijas iepriekš centušās nepieļaut amonija nitrāta minerālmēslu pārkraušanu "Rīga Fertilizer Terminal" terminālī Kundziņsalā. Iedzīvotāju satraukums pieauga pēc sprādziena Teksasas minerālmēslu ražotnē 2013. gadā, kā arī pēc 2020. augustā notikušā milzīgā sprādzienā ostas rajonā Libānas galvaspilsētā Beirūtā, kur vienā no noliktavām vairākus gadus glabātas 2700 tonnas amonija nitrāta.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā sankcijām pakļauts koncerna "Uralhim" vadītājs Dmitrijs Mazepins, kurš ir patiesais labuma guvējs četros Latvijas uzņēmumos. Divi no uzņēmumiem ir termināļi Rīgā un Ventspilī, kas saistīti ar bīstamu vielu uzglabāšanu un pārkraušanu. Rīgā runa ir par "Riga Fertilizer Terminal," kas gadā kopumā drīkst apgrozīt 1,2 miljonus tonnu bīstamo amonija nitrātu saturošus minerālmēslus, bet Ventspilī – SIA "Ventamonjaks" terminālī rezervuāros jūras krastā tiek uzglabāts tūkstošiem tonnu amonjaka.

Valsts vides dienests (VVD) 2023. gada 27. maijā apturēja SIA "Rīga Fertilizer Terminal" piesārņojošās darbības atļauju, kas izsniegta īslaicīgai minerālmēslu uzglabāšanai un pārkraušanai Rīgas brīvostas teritorijā. Uzņēmumam piemēroto sankciju dēļ iestrēgušas komerckravas ar 113 000 tonnām minerālmēslu, kas ir klasificējama kā bīstama krava.