Organizācija darbojas nu jau teju 30 Eiropas valstīs un kopš pagājušā gada arī Latvijā. Tās mērķis ir atbalstīt un veicināt sieviešu iesaisti kiberdrošībā gan starptautiskā mērogā, gan lokāli, lai veidotu dzimumu līdzsvaru nozarē. Tajā vērojams profesionāļu trūkums, jo kiberdraudi ik dienas pieaug.
2021. gadā veiktais "Boston Consulting Group" pētījums rāda, ka
47% sieviešu neizskata kiberdrošību kā profesiju – viņas nemaz nezina, ka ir šāda profesija un ka viņas varētu būt daļa no tās.
Savukārt 22% to apdomātu, ja vien būtu vairāk informācijas.
Kiberdrošība nav tikai cīņa ar hakeriem
"Nav nozīmes, vīrietis vai sieviete, ir svarīgas prasmes un zināšanas," norāda "Women4Cyber" vadītāja Elīna Smilga. "Kiberdrošība nav tikai hakeri, darbošanās tikai ar tīkliem, sistēmām. Ir ļoti daudz dažādu lomu, un, attīstoties un pieaugot kiberdraudiem, attīstīsies arī vēl jaunas lomas, kas varbūt nav tik ļoti tehniskas, bet arī būs ļoti nepieciešamas. Piemēram, darbs ar cilvēkiem kiberdrošības jautājumu risināšanā uzņēmumos, jo, kā zināms,
visvājākais punkts ir nevis aizsargmūri, bet cilvēks, kas klikšķina, pieļauj kļūdas," stāsta Elīna Smilga.
Viņa norāda, ka uzņēmumiem ir vajadzīgi uzreiz jau pieredzējuši speciālisti un no iesācēju pozīcijām tikt iekšā uzņēmumā ir sarežģītāk. Taču viņa pati tam gājusi cauri.
"Darba intervijās skaidri un gaiši saku – esmu tikko sākusi, apgūstu pašmācības ceļā dažādas zināšanas un prasmes par kiberdrošību. Tajā brīdī varbūt mazliet skeptiskāk skatās, jo tad ir jāiegulda no uzņēmēja, darba devēja puses lielākas pūles – apmācīt, sākumā arī uzpasēt, ievadīt šajā darbā jaunpienācēju, bet šis slieksnis, lai to pārkāptu, ir ļoti grūts," atzīst Elīna Smilga.
Bez zināšanu bāzes neiztikt
Viena no jaunajām kiberdrošības pārstāvēm ir arī Jana Orlova, kura ikdienā ir friziere, taču pandēmijas laikā radusies interese par kiberzināšanām. Tagad viņa katru dienu aizvada jaunu zināšanu apguvē un labprāt dalās ar tām arī ar jauno paaudzi, apmeklējot skolas un stāstot par to, kā drošāk dzīvot interneta vidē un kā sevi pasargāt.
Jana Orlova norāda, ka Latvijā šobrīd ir vairākas izglītības iestādes, kas sagatavo jaunos kiberdrošības speciālistus dažādos līmeņos:
"Man personīgi pirmais solis diezgan vērtīgs bija "Google IT support" sertifikācija, kur tiešsaistē soli pa solim bāzi iedod. Ja īstenībā cilvēks vēlas iet iekšā šajā kiberdrošības lauciņā, tad diemžēl bez bāzes mēs tālāk nekur netiksim. No savas puses varu pateikt, ka šis "Google IT support" piedāvātais kurss ir ļoti vērtīgs un dziļš, lai es varētu nostāties kaut cik uz savām kājiņām, mazliet nedrošajām vēl joprojām. Bet vismaz ieraudzīt to kopainu, kā tas vispār notiek."
Savukārt Anna Badaeva ikdienā ir datu aizsardzības speciāliste uzņēmumā "Printful", bet brīvajā laikā viņa iesaistās organizācijā "Women4Cyber Latvia". Viņai nebija nepieciešama pārkvalificēšanās, jo darbā bieži vien tika skarti kiberdrošības jautājumi. Tomēr viņa norāda, ka ir nācies saskarties ar grūtībām, jo ikdienā nepieciešams pierādīt, ka ir pietiekamas zināšanas un pieredze.
"Mūsu organizācijas ideja – mudināt sievietes iesaistīties un iziet ārā no ēnas šobrīd. Tā bija arī manā gadījumā šopavasar, kolēģes aicināja iesaistīties pasākumos, martā bija pasākums "Kā pasargāt savējos?", kurā skatījāmies [uz šo jautājumu] gan no privātuma puses, gan IT drošības, gan militārā dienesta puses," pastāstīja Badaeva.
"Cybersecurity ventures" aptaujas dati liecina, ka tikai 25% sieviešu globāli darbojas kiberdrošības nozarē.
Šis ir tikai viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc organizācija "Women4Cyber" vēlas izglītot sievietes un iesaistīt kiberdrošības pasaulē. Ikviena sieviete bez iepriekšējām zināšanām var sākt mācīties un iekļūt kiberdrošības lauciņā. Šeit nevajag uzreiz stāties pretī sliktajiem hakeriem, bet iegūtās zināšanas izmantot, lai pasargātu sevi un savus tuvākos no kiberuzbrukumiem.
