Kiberdrošības speciāliste Ilvesa: Rietumeiropai būtu ko pamācīties no Baltijas valstīm

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā arī mūsu reģionā ar jaunu sparu licis saprast aizsardzības un bruņošanās lielo nozīmi. Taču tas jādara ne tikai fiziski – mūsdienu tehnoloģiju laikmetā īpaši nozīmīga ir arī kiberdrošība. Cik attīstīta tā ir Latvijā un kādiem kiberdrošības izaicinājumiem šobrīd pretī nākas stāties Ukrainai, – par to Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" stāstīja kiberdrošības speciāliste un Ukrainas digitālās transformācijas ministrijas kiberdrošības padomniece Ieva Ilvesa.

Kiberdrošības speciāliste Ilvesa: Rietumeiropai būtu ko pamācīties no Baltijas valstīm
00:00 / 00:00

No Ukrainas pieredzes Latvija un arī pārējā pasaule mācījusies jau diezgan ilgi, sarunā norādīja Ilvesa. Proti, pastiprinātu kiberuzbrukumu pieredze šajā valstī ir jau kopš Krimas okupācijas 2014. gadā.

"Un tas arī, manuprāt, izskaidro, kāpēc šobrīd ukraiņiem iet nedaudz vieglāk. Viņi ir diezgan labi sagatavojušies, jo pirmo liela apjoma [kiberuzbrukuma] pieredzi ieguva jau 2014. gadā, kad notika uzbrukumi enerģētikas kritiskajai infrastruktūrai," stāstīja eksperte. "Tajā brīdī viņi saprata, ka ar ļoti vienkāršām metodēm var paralizēt visu valsti. Un kopš tā brīža viņi kopā ar sabiedrotajiem – ļoti daudz lieliem privātā sektora uzņēmumiem un arī valsts, kā arī citu partneru atbalstu – ir stiprinājuši kiberdrošību."

Arī Latvija ir daudz mācījusies un kopumā ar kiberdrošību valstī varam lepoties, vērtēja speciāliste. Turklāt atzinīgus vārdus par to pauduši ne vien jomas pārzinātāji Latvijā, bet arī ārvalstīs, tostarp – ASV kiberdrošības struktūras Vašingtonā.

"Latvijas CERT tur novērtēja kā vienu no labākajiem partneriem Amerikas mērogā. Tāpēc es uzskatu, ka mēs esam ļoti labās rokās un esam izveidojuši labu sistēmu. Bet, protams, kiberdrošība faktiski katru dienu ir jauns izaicinājums," atzina Ilvesa.

No Ukrainas līdz šim saņemtā informācija liecina, ka kiberuzbrukumi tiek mērķēti gan pret kritisko infrastruktūru, gan arī valsts pārvaldi un tās iestādēm. No tiem cieš arī lieli privātie uzņēmumi.

Sarunā ar Latvijas Radio kiberdrošības speciāliste stāstīja par trešdien kiberdrošības pasākumā Parīzē pieredzēto. Tur uzstājās arī pārstāvji no Ukrainas, stāstot par to, cik svarīgi pirms pilnapmēra Krievijas iebrukuma bija valsts veiktie kiberdrošības pasākumi.

"Dienu pirms fiziskā iebrukuma valstī bija masīvs kiberuzbrukums, kuru viņi [ukraiņi] ļoti labi spēja izturēt, bet tas bija rādītājs, ka [arī pretinieku pusē] notiek priekšdarbi, lai sagrautu resursus. Un mani ļoti aizķēra šī vakardien paustā atziņa, ka nevar zināt – ja šie kiberuzbrukumi būtu veiksmīgi, ja telekomunikācijas vai finanšu sektors, vai kāds no tiem nobruktu, rastos liels haoss," sacīja Ilvesa.

Un, lai arī Ukraina ik pa brīdim piedzīvo arvien jaunus kiberuzbrukumus, pašreizējo kiberdrošības stāvokli Ukrainā viņa vērtēja pozitīvi:

"100% droša digitālā telpa nekad nebūs. Jautājums ir, cik prasmīgi tu pārvaldi šos riskus un tos apzinies. Manuprāt, Ukrainā šobrīd ir diezgan stabila situācija."

Arī Latvijā tiek strādāts ar potenciālo risku un draudu apzināšanu, kā arī to novēršanas iespējām. Taču ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs liels izaicinājums ir cilvēkresursu trūkums attiecīgajā nozarē.

"Es domāju, ka arī Latvijā mums šis viss atstāj ietekmi, jo ir [vajadzīgi] ļoti specifiski nozares speciālisti, kuru mums kritiski trūkst," atzina eksperte. 

Vienlaikus viņa slavēja CERT organizētos informācijas tehnoloģiju drošības seminārus "Esi drošs", kuros ik gadu kā nozares pārstāvji, tā iestādes un uzņēmumi tiek informēti par kiberdrošības aktualitātēm gada griezumā.

Latvijas Saeima jau drīz trešajā lasījumā skatīs jauno nacionālās kiberdrošības likumprojektu. Viens no tā veidošanas iemesliem ir ieviest pārskatītās Eiropas Savienības direktīvas prasības, kuru mērķis ir panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Eiropas Savienībā.

Uz jautājumu, kur, viņasprāt, Latvija šobrīd atrodas uz ES fona – vai esam vidējā līmenī, zem vai virs tā –, Ilvesa atbildēja, ka Latvija varētu būt virs šī vidējā līmeņa, lai gan izmērīt to ir grūti.

"Katrā ziņā fakts, ka Vašingtona mūs redz kā labākos, un tas, ka nesen notikušajos NATO krīzes vingrinājumos spēju sacensībās kiberdrošībā Latvijas komanda uzvarēja kopā ar NATO komandu, rada pamatu domāt, ka Latvijā [kiberdrošības] līmenis ir nedaudz augstāks [par vidējo]," viņa pauda.

"Esmu arī nonākusi pie secinājuma, ka viens ir tehniskās zināšanas, bet digitālā pasaule un uzbrukumi digitālā vidē ir ļoti saistīti ar to, kas notiek reālajā dzīvē. Un tāpēc, ka vienmēr esam bijusi robežvalsts ar ļoti naidīgu kaimiņu, mēs vienmēr esam prātā paturējuši to, ka pret mums var rīkoties negodīgi, ļauni uzbrukt. Šī apziņa ir arī digitālajā telpā – ka ir riski un jānodrošinās pret tiem. Šāda izpratne ir mazāka Vācijā vai Francijā, jo – kur esi tālāk [no draudiem], tur arī jūties mazāk apdraudēts," sprieda Ilvesa.

Un šī iemesla dēļ Rietumeiropai būtu ko mācīties no Baltijas valstīm un arī Latvijas, secināja eksperte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti