Ambiciozi plāni, sarkanās līnijas un aptuveni solījumi. Kas jāzina par partiju «Progresīvie»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 8 mēnešiem.

Jauniešu pulciņš, kreisie, radikāli zaļie – šādi mēdz dēvēt politisko partiju "Progresīvie", kas sevi uzskata par vienīgo vērā ņemamo sociāldemokrātu spēku valstī. Saeimā tai līdz šim vēl nav izdevies sevi parādīt, tomēr varam analizēt viņu cilvēkus, solījumus un paveikto pašvaldībās.

Ambiciozi plāni, sarkanās līnijas un aptuveni solījumi. Kas jāzina par partiju «Progresīvie»
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Progresīvie" būtu saucami par Rīgas partiju. Galvaspilsētā tai prognozē labus rezultātus, taču sekmes reģionos var pievilt. Ārpus Rīgas tā pārstāvēta tikai divos novados – Rēzeknē un Smiltenē. Kampaņā tie piesaka sevi ar vadmotīvu "Aizstāvam nākotni", bet diskusijās un intervijās turpina pozicionēt savu politiku kā pašu rokām veidotu. Te gan saredzamas pretrunas.

Cilvēki

"Progresīvie" vēlēšanām pieteikuši 115 kandidātus, tomēr, lai to paveiktu, ar pašu aptuveni 800 biedru rokām bijis par maz. Viņi vēlētāju balsis zvejo ar medijos redzamām personām,  kas partijā nav iestājušās. Viņu vidū – ārpolitikas pētnieks  Andris Sprūds, bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, bijušais aizsardzības ministrs Imants Lieģis un bijusī "Delnas" vadītāja Liene Gātere

Atšķirībā no partijām, kas piesaista māksliniekus un sportistus, minēto "Progresīvo" līderu kompetences grūti apšaubīt, un tas palīdz izskaidrot arī  stabilo reitingu. Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem, jūlijā par "Progresīvajiem" balsot piekristu 8% vēlētāju.

Turpinot par cilvēkiem, "Progresīvie" premjera amatam izvirzījuši ilggadējo "Rail Baltica" un "airBaltic" vadības pārstāvi Kasparu Briškenu: "Mēs esam pārliecināti, ka būsim nākamajā Saeimā, ka būsim daļa no nākamās koalīcijas, ka uzņemsimies atbildību par svarīgām ministrijām."

Ambiciozs, bet politikā maz pieredzējis Briškens jau dabūjis skaidroties par iespējamo sastrādāšanos ar "Saskaņu", līdz beigās šādu iespēju tomēr skaidri izslēdzis, sakot, ka ar "saskaņiešiem", Latvijas Krievu savienību un "demagoģiskām populistu partijām" koalīcijā kopā neietu.

"Progresīvo" finanšu ministra amata kandidāts ir publicists un antropologs Andris Šuvajevs.  Viņš kampaņas ietvaros klauvējis pie rīdzinieku durvīm, aicinājis aprunāties.

Visticamāk, to spiež darīt plānais partijas naudas maks. Lai arī partijai netrūkst dāsnu ziedojumu no partijas valdes locekļu Antoņinas Ņenaševas un Janas Simanovskas dzīvesbiedriem, kā arī uzņēmuma "Draugiem" īpašnieka Agra Tamaņa, tomēr publiskotie kampaņas izdevumi līdz 8. augustam "Progresīvajiem" bijuši vien ap 1626 eiro, iepretim simtiem tūkstošu, ko šajā laikā iztērējusi viena otra varas partija.

Uz Saeimu startē arī septiņi Rīgas domnieki, no kuriem viens – Rīgas Satiksmes autostāvvietu skandāla izgaismotājs Māris Mičerevskis – kļuva par "Progresīvo" atbalstītāju pēc izstāšanās no partijas "Latvijas attīstībai".

Kandidē arī Rīgas domes deputāte un partijas vadītāja Antoņina Ņenaševa. Viņa noliedza, ka tādējādi būtu nodota rīdzinieku sniegtā uzticība: "Es domāju, ka divi gadi ir pietiekams laiks, lai tu izdarītu to, ko tu tajā līmenī vari. To, ko es visu esmu solījusi saviem vēlētājiem, es apzinos, ka nevaru panākt  pašvaldības līmenī. Līdz ar to, lai tiešām nepieviltu vēlētāju, man ir jāiet tālāk."

Ņenaševas politiskais CV sakņojas "Saskaņas" tuvumā, kur viņa vadīja jauniešu organizāciju un piedalījās vairākās vēlēšanu kampaņās. Divos Saeimas sasaukumos viņa bija palīdze saskaņietim Aleksejam Holostovam, kurš savulaik mēģināja attīstīt ekociematus ar nosaukumiem "CCCP" un "Putinka". "Tas bija tik sen, es pat vairs neatceros…. Nu, ir pagājuši jau 11 gadi, nē, 12," komentēja Ņenaševa.

Jāpiebilst, ka viņa "Saskaņu" pameta vēl pirms Krimas okupācijas, ir norobežojusies no tās un "Saskaņai" vietu valdībā neredz: "Kas ir mainījies? Manā izpratnē no 2014. gada, kad manā izpratnē pa īstam karš ir sācies… Tas viņu pozicionējums bija tik neskaidrs, un tu saproti, ka īsti viņi nav. It kā viņi sevi pozicionē kā Latvijas patrioti, kas iestājas par mazākumtautībām, kas ir ļoti svarīgi, iestāties par mazāk aizsargātu grupu – mazākumtautību vai cita veida. Bet tad man kļuva skaidrs, ka viņi drīzāk mēģina nosēdēt uz abiem krēsliem.  Viņi mēģina paņemt to elektorātu, kas balso kā par krievu partiju utt."

Otrs partijas vadītājs ir uzņēmējs Atis Švinka; medijos redzams reti. Viņš "Progresīvo" kampaņā bija atslēgas persona atpazīstamu cilvēku  iesaistīšanā, ja ne uz vēlēšanām, tad vismaz ekspertu lomā partijas domnīcā "PRO platforma".   

Savu lomu "Progresīvajos" nostiprinājis Edgars Labsvīrs, kurā partija saskatījusi nākamo veselības ministru.  Pēc masku iepirkuma skandāla Labsvīrs atkāpās no Nacionālā veselības dienesta vadītāja amata.

Viņa vadītās iestādes darbu, iepērkot sejas aizsarglīdzekļus, Valsts kontrole raksturoja šādi: veselības resorā tika pieļauta vienpersonisku lēmumu pieņemšana, tādējādi radot korupcijas risku.

Latvijas Radio noskaidroja, ka Valsts policijas lietvedībā joprojām ir kriminālprocess, kas ierosināts par, iespējams, neatbilstošiem līguma nosacījumiem un tehniskajām prasībām sejas masku piegādātajiem. Kamēr policija skaidro apstākļus, nedrīkst aizmirst, ka iepirkuma procesa laikā Labsvīra vadītajai institūcijai bija būtiska loma. Partijas vadība kandidātu aizstāv un risku nesaredz. 

Atteicās pievienoties

Latvijas Radio zināms, ka ne visi uzrunātie atsaukušies. To vidū arī bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova, kura nevēlas doties politikā un kurai nebija pa ceļam ar partijas kreisi noskaņoto politiku.

"Viņi aicināja ekspertus, viņi aicināja cilvēkus, kas ir, varētu teikt, domas līderi vai profesionālie līderi. Un viņi uzklausīja, viņiem bija jautājumi. Kaut kur viņi klausījās manus viedokļus, kaut kur viņi man nepiekrita, un mēs pastrīdējāmies. Piemēram, man bija saruna par nekustamā īpašuma nodokli un ekonomikas izaugsmi. Es saku, ka ekonomikas izaugsme nav pašmērķis, ekonomikas izaugsmei ir jābūt, lai cilvēkam ir labklājība. Nevis lai cipari vienkārši iet uz augšu," pastāstīja Osipova.

Darbi

Partija "Progresīvie" Saeimā nekad vēl nav bijusi, toties tā ir vadošās pozīcijās Rīgas domē.

Tur viņi darbu sāka kopīgā frakcijā ar partijām "Latvijas attīstībai" un "Kustību "Par!"", taču pēc skandāla ar Rīgas domes stāvvietu atļaujas izmantošanu, pēc kura atkāpās ministrs Juris Pūce, "Progresīvo" sadarbība ar "Latvijas attīstībai" pārtrūka.  

Te jāatgādina, ka "Progresīvo" attieksme attiecībās ar šo politisko spēku bijusi mainīga. 

Pirms iepriekšējās Saeimas vēlēšanām tās pārstāvji nāca klajā ar skarbu paziņojumu: "Līdzdalība vienā apvienībā ar partiju "Latvijas attīstībai" grautu partijas "Progresīvie" uzticamību."

Tomēr Rīgas domes vēlēšanās šāda problēma šķēršļus neradīja, kas liecina par visai izplūdušām sarkanām līnijām. 

Bet kas paveikts Rīgā?

  1. Apvienotas vairākas kapitālsabiedrības.
  2. Likvidēta firma "Aqua Riga", kas nodarbojās ar "Rīgas ūdens" pildīšanu pudelēs un radīja zaudējumus rīdziniekiem.
  3. Nozīmīgākajos Rīgas uzņēmumos, tostarp "Rīgas satiksme", "Rīgas namu pārvaldnieks" un "Rīgas meži" nomainītas uzņēmumu padomes un valdes.
  4. Jaunu korupcijas skandālu, kas mestu ēnu uz domes darbu, nav. 

Tomēr viena no būtiskākajām galvaspilsētas problēmām – garās rindas uz pašvaldības bērnudārziem – pretēji solījumiem nav atrisināta.

Rindas ir sarukušas nedaudz, uz vietu gaida 1888 bērni. Divu jaunu bērnudārzu atvēršana rudenī tikai nedaudz – par 300 vietām – atvieglos situāciju. 

Vēl "Progresīvie" pirms Rīgas domes vēlēšanām solīja kopā ar valdību uzbūvēt laikmetīgās mākslas muzeju. Šobrīd projekts iestidzis finansējuma trūkuma dēļ. 

Viņi arī saņēmuši pārmetumus par koku stāvokli pilsētvidē un nepārdomātiem risinājumiem velo un auto satiksmes mijiedarbībā. Satiksmes jautājumos partija ierasti lūdz vērsties pie kolēģiem no "Jaunās Vienotības", lai gan programmā tika solīti šīs jomas uzlabojumi. 

Saeimas solījumi

Solījumos uz Saeimas vēlēšanām  "Progresīvie" tik konkrēti nav. Viņi laikus atrunājuši, ka ne visus mērķus būs iespējams sasniegt četros gados. Tas vēlētājiem traucēs izsekot solījumu izpildei.

Savas programmas priekšplānā "Progresīvie" izvirza enerģētikas krīzes pārvarēšanu. Solītas arī investīcijas cilvēkos, pāreja uz Latvijas dabas energoresursu plašu izmantošanu un saliedētas sabiedrības veidošana. Daudz runāts par zaļo kursu. 

Bet viens no konkrētākajiem solījumiem skan šādi: vienlaikus būtiski uzlabojot veselības sistēmas efektivitāti, progresīvie ik gadu veselības budžetu palielinās vismaz par 0,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta, līdz tas sasniedz 8%.

Lasot programmu, gan netop skaidrs, kā to panākt, ja vienlaikus par vispārēju nodokļu celšanu programmā nav runāts. Tieši otrādi – darbaspēkam solīts progresīvs nodokļu samazinājums.

LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" Briškens skaidroja, ka runa ir par divu Saeimas sasaukuma termiņu. 

Atšķirībā no iepriekšējo Saeimas vēlēšanu programmas, no solījumu saraksta pazudis pretrunīgais mērķis ieviest Latvijā mantojuma nodokli ar mainīgām progresīvām likmēm, kuras ir atkarīgas no likumisko mantinieku pakāpes. Tas paredzēja šāda jauna nodokļa atbrīvojumu mantojumiem ar vērtību līdz 50 000 eiro. Partija toreiz saņēma asu kritiku, ka šāds priekšlikums ir atrauts no realitātes, kurā jau šobrīd cilvēkiem reizēm ir grūtības nomaksāt mantojuma nodevas.

Vēl pērn partijas pārstāvji šo ideju aizstāvēja, taču pirms vēlēšanām no jaunās programmas tā pačabējusi.

Skandāli

Partijas un tās līderu skandāli uz kopējās Latvijas politikas skatuves nav bijuši tik pamanāmi vai nozīmīgi. 

Pirms pieciem gadiem, neilgi pēc partijas dibināšanas, viens no "Progresīvo" līderiem Mārtiņš Kossovičs bija atbildīgs par ģimenei piederošā optikas uzņēmuma reklāmu, kurā bija saskatāmi pornogrāfijas elementi. Kossovičs ilgstoši publikas kritiku noraidīja, līdz saņēma savas partijas ētikas komisijas aizrādījumu. Partijai tika pārmests, vai šāda līdera biznesa prakse tiešām ir savienojama ar "Progresīvo" vērtībām, kas cieši savītas ar līdztiesību. 

Šobrīd gan Kossovičš no nosodītā pārvērties par partijas varoni, jo skaļi paziņoja, ka atteicies no divu miljonu eiro vērta kukuļa. Lietu šobrīd skata tiesa. Un šo notikumu partija cītīgi izmanto vēlēšanu kampaņā, atkārtojot kā mantru, ka pie viņiem ar kukuli var nenākt.

Vēl arī jāatgādina, ka tikai dienu pēc ievēlēšanas Rīgas domē Antoņina Ņenaševa sniedza interviju oficiālajai Kremļa ziņu aģentūrai, kurā paudusi, ka piemineklis Uzvaras parkā paliks savā vietā, kā arī uzsvērusi, ka jaunais Rīgas mērs ar iedzīvotājiem ir gatavs runāt krieviski. Tagad viņa skaidro, ka karš Ukrainā  mainījis situāciju ar pieminekli un tam ir jāpazūd.

Krievijas medija publikācijai viņa aicina neticēt: "Neticiet tam, ko raksta Krievijas mediji. (..) Es nevaru pateikt, kā es teicu. Un es neticu atreferējumam, ko viņi ir uzrakstījuši. Es mutiski sniedzu to interviju, man nav transkripta. Un to, ko pēc tam es izlasīju, es neesmu droša, ka tā tas bija."

Arī metodes, ar kurām "Progresīvie" tika ievēlēti Rīgas domē, savā laikā tika apšaubītas. Mediju uzraugs saskatīja priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumus "Rīga TV24" ēterā par labu vairākiem vēlēšanu kandidātiem, tostarp no "Progresīvo" rindām. 

Pašvaldību vēlēšanas partijai veiksmīgas bija tikai Rīgā. Pēc tām politiķi skaidroja, ka tās ziedotas un ir taupīti līdzekļi, lai labāk sagatavotos cīņai par vietām Saeimā. Vai tā tiešām bijis, vai arī tā ir atruna par neveiksmi un atbalsta trūkumu novados, labāk varēs spriest pēc 1. oktobra rezultātiem. Bet nepilnus divus mēnešus pirms vēlēšanām "Progresīvie" izskatās pēc partijas, ar kuru pārējām frakcijām jaunajā Saeimā būs jārēķinās.

Partiju analīze

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti