Par grozījumu Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai balsoja 46 deputāti, pret bija 25, atturējās 10 deputāti. Par balsoja "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, pret bija – "Progresīvie", "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei!", bet atturējās Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.
Debates – priekšvēlēšanu aģitācija
Iesniedzēju nolūks ir likumā noteikt valsts valodas lietojumu, bet ļoti strīdīga ir debašu pielīdzināšana aģitācijai.
Likumprojekts paredz, ka priekšvēlēšanu debates uzskatāmas par priekšvēlēšanu aģitāciju un līdz ar to tās var notikt tikai valsts valodā (tai skaitā latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā.
Likumprojekta autori norāda, ka "priekšvēlēšanu debašu rīkošana krievu valodā ir būtībā pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. Tādējādi krievu valoda tiek nepamatoti izcelta citu Latvijā lietotu svešvalodu vidū, vājinot valsts valodas statusu un sašaurinot tās lietojumu publiskajā saziņā".
Arī Valsts valodas centrs uzsvēris, ka "krievu valodas lietošana priekšvēlēšanu aģitācijā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir nepārprotama divvalodības veicināšana un sabiedrības informatīvās telpas šķelšana".
Brīdina par demokrātijas apdraudējumu
"Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs kritizēja likumprojektu un vilka paralēles ar mediju brīvības ierobežošanu Polijā. Viņš uzsvēra, ka šis likumprojekts nav par to, vai debatēm jānotiek vai nav jānotiek krievu valodā, un tas arī nav jautājums par to, vai debates jādefinē kā priekšvēlēšanu aģitācija.
"Šis likumprojekts ir par politisku principu, vai priekšvēlēšanu laika izskaņā ir pieņemami mainīt aģitācijas likumu, vai Saeimas deputātiem ir pieņemami censties mainīt mediju redakciju pieņemtos lēmumus. Iesniedzēji uzskata, ka tas ir pieņemami.
Šis ir ļoti bīstams signāls, kas apdraud demokrātiju un rada bīstamu potenciālu mediju brīvības ierobežošanai," uzsvēra Šuvajevs.
Ja debates noteiks kā priekšvēlēšanu aģitāciju, pēc "Progresīvo" domām, tiks grauta demokrātija Latvijā. Tādējādi tiks "atvērta jauna lappuse Latvijas politikas vēsturē", kad sāks izplūst robežas starp partijām un mediju brīvību, pauda Šuvajevs.
Likumprojektu, visticamāk, uzlabos
Tikmēr Nacionālās apvienības deputāte Ināra Mūrniece norādīja – tie, kas atbalsta divvalodību un rusifikāciju, ir satraukušies par šādu likumprojektu. Viņa uzsvēra, ka grozījumu mērķis ir pateikt, ka debates jārīko valsts valodā. Un grozījumi likumā joprojām ir aktuāli, jo Latvijas Televīzija lēmumu tomēr nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieņēma pēc ilgstoša sabiedrības spiediena. Mūrniece arī piebilda, ka šādi grozījumi, ja tos atbalstīs Saeima, stāsies spēkā līdz ar nākamajām vēlēšanām, kas ir pašvaldību vēlēšanas 2025. gadā.
Arī "Jaunās Vienotības" frakcija atbalstīja grozījumu nodošanu atbildīgajai komisijai, lai turpinātu diskusiju par šo jautājumu parlamenta līmenī. "Jaunās Vienotības" frakcija uzskata, ka priekšvēlēšanu laikā diskusijām sabiedriskajos medijos jānotiek valsts valodā. Vienlaikus likumprojekts, pēc frakcijas domām, ir juridiski jāuzlabo un iespējami pat grozījumi citā likumā. Tomēr, kā norādīja frakcijas deputāte Agnese Krasta, – "Jaunā Vienotība" atbalsta likumprojekta virsmērķi pēc būtības – priekšvēlēšanu aģitācijas perioda komunikācijā jālieto valsts valoda.
"Valsts valodas lomas un vienotas informācijas telpas stiprināšana ir mūsu valsts drošības jautājums, lai mūsu valsts pilsoņi sajustu piederību un lojalitāti savai valstij. Latvijā demokrātijas valoda ir latviešu valoda,"
norādīja Krasta.
Apzinoties, ka priekšvēlēšanu debašu pielīdzināšana aģitācijai likuma tekstā nav atbalstāma un tiks pārskatīta, likumprojekts ar Saeimas vairākuma balsīm tomēr nodots skatīšanai komisijās.
Vienlaikus Saeima neiekļāva šodienas darba kārtībā Nacionālās apvienības izstrādātos grozījumus likumā, kas precizētu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilnvaras, dodot padomei "nepārprotamas tiesības" noteikt valodu izvēli un lietojumu sabiedriskajos medijos.
Žurnālisti iebilst
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) izplatījusi paziņojumu, iebilstot pret grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, ar kuriem debates kā žurnālistikas žanrs un formāts tiktu pielīdzināts politiskajai aģitācijai.
LŽA ieskatā iecerētās izmaiņas nesasniegs plānoto mērķi un nepamatoti iejauksies mediju redakcionālajā neatkarībā.
Asociācija norādīja, ka aģitācija ir politisko partiju un politiķu reklāma medijos vai citos formātos, kur partijas netraucēti aicina balsot un var izplatīt nekritiskus paziņojumus, reklamējot savu piedāvājumu. Politiskās debates ir žanrs un formāts žurnālistikā, kura ietvaros politiķi, reaģējot uz jautājumiem, var paust savu viedokli un vēstījumus, taču diskusiju vada žurnālists, uzdod kritiskus jautājumus un liek atbildēt par saviem vārdiem.
Fundamentālā atšķirība balstās reklāmas un žurnālistikas nodalījumā, kas profesionālā mediju vidē tiek ievērota.
Gluži kā Satversmē baznīca un valsts ir atdalītas, medijos, kur tiek ievēroti profesionāli standarti, tiek nošķirta reklāma un redakcionālais saturs, norāda LŽA.
Ar minētajiem grozījumiem Latvija nonākšot vienā līmenī ar autoritāru valstu izpratni par mediju regulējumu un uzraudzību, apdraudot ne tikai žurnālistu iespējas izvēlēties atbilstošākos formātus un žanrus, bet arī graujot visas valsts tēlu Rietumu pasaules acīs, uzsvēra asociācija.
Vairāki mediji jau pauduši, ka tad, ja šādi likuma grozījumi stātos spēkā, tie lemtu par atteikšanos no politisko debašu rīkošanas.
Žurnālists Domburs: Debašu pielīdzināšana aģitācijai ačgārna
Kāpēc priekšvēlēšanu debašu pielīdzināšana aģitācijai būtu ačgārna, trešdien debašu raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja arī tā vadītājs žurnālists Jānis Domburs.
"Šis ir pilnīgi analfabētisks formulējums. Tas ir jānoraida saknē, jo tas ir analfabētisks pret visu absolūti eiropeisko principu. Aģitācija ir tad, kad viens politiķis iet un reklamējas jebkādos veidos – nopirktā laikā, uz ielas, jebkur. Debates ir žurnālistisks, redakcionāls produkts, kas ir konfrontācijas formāts. Tas pēc izslēgšanas metodes nevar būt tas pats, kas aģitācija. Šis regulē debašu pielīdzināšanu reklāmai. Tas ir absurds."
"Šis ir pilnīgi analfabētisks formulējums!" Žurnālists Jānis Domburs šī vakara raidījumā #KasnotiekLatvijā asi kritizēja Nacionālās apvienības sagatavotos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz debates pielīdzināt priekšvēlēšanu aģitācijai. pic.twitter.com/pMrPV1zjel
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) May 22, 2024
Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājs, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis intervijā Latvijas Radio pauda, ka daļas politiķu vēršanās pret medijiem priekšvēlēšanu laikā notiek, lai mēģinātu tos diskreditēt. Ar to skaidrojami arī šajā likumprojektā iebūvētie bīstami risinājumi.
"Primāri būtu jārunā par politiķu centieniem priekšvēlēšanu laikā radīt tādu diskusiju, kas kārtējo reizi cenšas diskreditēt medijus, vainot tos pie visām nelaimēm, arī tajā, ka 30 gadu laikā bijusi viena izgāšanās pēc otras izglītības politikā, integrācijas politikā.
Pēkšņi mediji ir vainīgi pie visa. Manuprāt, tā ir apzināta diskreditēšana vai arī īsa atmiņa par to, ko [pieredzējušākie] politiķi paši ir darījuši,"
sacīja Lastovskis.
KONTEKSTS:
Sabiedrībā plašu rezonansi izraisījis Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanu debates krievu valodā Rus.LSM.lv. Pret debatēm krievu valodā iebilda sabiedrībā redzami cilvēki, publisku spiedienu tās atcelt savu priekšvēlēšanu kampaņu ietvaros izvērsa arī vairāki politiķi. Vairāki EP vēlēšanās startējošie politiskie spēki paziņoja, ka viņu kandidāti šādās debatēs nepiedalīsies.
Sākotnēji LTV Redakcionālā padome uzskatīja, ka plānotās debates atcelt nav nepieciešams, taču 22. maijā LTV galvenā redaktore Sigita Roķe, konsultējoties ar LTV Redakcionālo padomi, nolēma no tām atteikties.
