Kā zināms, par grozījumu Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai balsoja "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, pret bija – "Progresīvie", "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei!", bet ZZS frakcija atturējās.
Mieriņa skaidroja, ka ZZS balsojumā atturējās, jo priekšlikums esot nepārdomāts.
"Pielīdzināt debates priekšvēlēšanu aģitācijai nozīmē, ka pēc būtības mēs padarām debates par tādu kā aģitācijas instrumentu. Bet mēs jau vēlamies, lai tomēr debates parādītu to, ko tiešām politiķi domā," sacīja Mieriņa.
Taujāta, kāpēc tādā gadījumā ZZS frakcija nenobalsoja pret likumprojekta nodošanu skatīšanai komisijās, Mieriņa atbildēja, ka viņas pārstāvētā frakcija uzskata, ka par priekšlikumu vēl vajadzētu diskutēt un meklēt kompromisu, bet ZZS nevar piekrist tam, ka debates pielīdzinātu priekšvēlēšanu aģitācijai. Kā zināms, šāds priekšlikums tiek virzīts, lai priekšvēlēšanu debates drīkstētu rīkot tikai valsts valodā.
"Man vispār šķiet, ka šobrīd tādā priekšvēlēšanu gaisotnē lēmumi un emocijas ir ļoti sakāpinātas, līdz ar to visi grib visu aizliegt," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, norādot, ka emocijas būtu jānoliek malā, ieklausoties visos par un pret argumentos.
Mieriņa norādīja, ka par to, kā tālāk rīkoties, frakcija lems pēc tam, kad priekšlikums tiks apspriests komisijās, uzklausot dažādu pušu viedokļus.
Šobrīd esot bijis pārāk maz laika, lai likumprojektā iedziļinātos, tāpēc par to esot daudz jautājumu un neskaidrību.
To, vai koalīcijas partijas pagājušajā pirmdienā sanāksmē opozīcijas priekšlikumu apspriedušas, Mieriņa nezināja, jo bijusi ārpus Latvijas.
KONTEKSTS:
Saeima ceturtdien, 23. maijā, nodeva skatīšanai komisijās opozīcijas deputātu ierosinājumu priekšvēlēšanu debates rīkot tikai valsts valodā, tās pielīdzinot priekšvēlēšanu aģitācijai. Likumprojekts vēl jāskata trijos lasījumos.
Likumprojekts paredz, ka priekšvēlēšanu debates uzskatāmas par priekšvēlēšanu aģitāciju un līdz ar to tās var notikt tikai valsts valodā (tai skaitā latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā. Tikmēr izskan iebildumi, tostarp no Latvijas Žurnālistu asociācijas, norādot, ka tad debates kā žurnālistikas žanrs un formāts tiktu pielīdzināts politiskajai aģitācijai. Asociācijas ieskatā iecerētās izmaiņas nesasniegs plānoto mērķi un nepamatoti iejauksies mediju redakcionālajā neatkarībā.
Šis jautājums nokļuva deputātu dienaskārtībā pēc tam, kad sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanu debates krievu valodā Rus.LSM.lv. 22. maijā LTV galvenā redaktore Sigita Roķe, konsultējoties ar LTV Redakcionālo padomi, nolēma no tām atteikties.
