Lai gan iepriekš no amatpersonu puses izskanēja informācija, ka plāna pielikumu vēl nav izstrādājušas četras pašvaldības, realitātē tās ir sešas, kurām plāna daļa ir izstrādes procesā vai vēl nav apstiprināta. Kāpēc tā? Un vai ir pamats uztraukumam par to, ka vairākas pašvaldības militāra apdraudējuma gadījumā tam nebūs gatavas?
ĪSUMĀ:
- Plāna nav Saulkrastu, Cēsu, Ogres, Līvānu, Preiļu un Valkas pašvaldībai.
- Šīs pašvaldības plānu sola izstrādāt un apstiprināt tuvāko mēnešu laikā.
- Limbažu pašvaldības vadītājs: sarežģītākais ir nevis plānu izveidot, bet pielietot.
- VUGD: pašvaldībās atšķirīgas pieejas plānu izstrādē; dažādi izpildes ātrumi.
- Nākamais solis – ieinteresēto pārrunas, cik reālistiski ir plāna pasākumi.
Bez plāna arī Saulkrasti
Dažādās krīzes situācijās, kā militāra apdraudējuma vai kara gadījumā, it sevišķi pirmajās krīzes stundās pašvaldības ir tās, kas būs pirmās un teju vienīgās, kas varēs sniegt palīdzību cilvēkiem. Tāpēc viņu gatavība un spēja rīkoties pēc pašu sarakstītiem plāniem daudziem būs dzīvības vērts dokuments.
Civilās aizsardzības plāna pielikumā par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā pašvaldībām ir jāsniedz atbildes uz vairākiem jautājumiem – kā informēt iedzīvotājus? Kur iegūt pārtikas, dzeramā ūdens, degvielas vai medicīnas krājumus? Kur patverties un kā evakuēties? Kā nodrošināt pašvaldībā sabiedrisko kārtību? Daļa no šīs informācijas ir ierobežotas pieejamības.
"Šie plāni, kas ir, un tie noteiktie datumi, kuros tie jāapstiprina – nu tas apstiprinājums, datums vien neko nedod, – tas plāns ir nepārtraukti jāaktualizē, jābūt mācībām, izspēlēm un reālai rīcībai," stāsta Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (Latvijas Reģionu apvienība (LRA)).
Saulkrasti ir viena no pašvaldībām, kura vēl nav apstiprinājusi Civilās aizsardzības plāna pielikuma militāro sadaļu.
Kā stāsta Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs, pielikums projekta līmenī izstrādāts jau pērn rudenī, un tad arī saprasts, ka tas ir vispārīgs, jo trūkst informācijas un atbalsta no valsts puses.
"Vai tiešām būtu katrai pašvaldībai no jauna jāizdomā divritenis, ja ir cilvēki, kuriem tā ir specialitāte, kuri var smelties pieredzi Ukrainas jautājumā, un tad attiecīgi nodot šo informāciju daudz precīzāku, koordinētāk visām pašvaldībām, jo arī nav tādas robežas starp pašvaldībām militārā apdraudējuma gadījumā, tas viss ir vienoti – Latvijas valsts ir maza. Šim, manuprāt, būtu jābūt daudz augstākā līmenī, un, ja arī mēs ieskatāmies Ministru kabineta noteikumos, ko paredz speciālā sadaļa, šie 14 punkti, tad mēs redzam, ka lielākā daļa no šiem punktiem ir valstiski jautājumi, kopīgi risināmi jautājumi, nevis pašvaldības jautājumi."
Līcis norāda, ka 29. maijā pielikums "simboliski tiks apstiprināts" un to turpinās pilnveidot.
Sarežģītākais – plānu pielietot
Līdzīgi Saulkrastiem Civilās aizsardzības plāna pielikumu pilnībā nav izstrādājušas un apstiprinājušas Cēsu, Ogres, Līvānu, Preiļu un Valkas pašvaldības, kas sola to izdarīt tuvāko mēnešu laikā. Arī šīs pašvaldības norāda uz valsts līmeņa nepilnībām, kas traucē jēgpilni izstrādāt sadaļu, tiesa, publiski plašāk komentēt iemeslus gan vairās.
"Civilās aizsardzības plāns noteikti ir tāds nepārtraukts process, un droši vien pēc pusgada mēs teiksim, ka tas ir orientējošais dokuments par resursu pieejamību," uzsver Limbažu novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LRA).
Limbažu pašvaldībā pielikums izstrādāts jau pērn, un, kā skaidro domes priekšsēdētājs,
pats sarežģītākais ir nevis plānu izveidot, bet gan pielietot, jo šobrīd nav iespējams paredzēt, kas un kā varētu notikt militārā iebrukuma vai kara gadījumā.
"Katra pašvaldība varbūt pieiet ar kaut kādu zināmu detalizācijas pakāpi un mēģina, iespējams, rast atbildi uz visiem jautājumiem, to risina tajā brīdī, kad sasauc Civilās aizsardzības komisiju – tie ir citi apstākļi, tā ir pilnībā cita situācija. Faktiski sanāk kopā Civilās aizsardzības komisija, kura lemj un saliek pa plauktiem – kas tas ir, ko vajag izdarīt. Man šķiet, šīs operatīvās lietas nevajag pašvaldībām mēģināt šobrīd risināt, jo tas ir pilnīgi neprognozējami. Mums ir jāsaprot, kā mēs sanākam kopā un kādi mums ir resursi, ka mēs varam sanākt, kur mēs varam sanākt, un tad jau komisija pieņem lēmumu atbilstoši tam, kāda ir problēma."
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš skaidro, ka laikus izstrādāta plāna militārā sadaļa vēl nenozīmē labāko gatavību militāram apdraudējumam vai karam. Turklāt esot arī jāsaprot, ka šī sadaļa nekad nebūs līdz galam gatava nevienai no pašvaldībām, jo to vienmēr būs nepieciešams aktualizēt un papildināt ar jaunāko informāciju, kā arī noteikt tās kvalitāti – praktiski pārbaudot, cik labi pašvaldību sarakstītais uz papīra darbojas reālajā dzīvē.
"Mēs varam to izdarīt ļoti ātrā termiņā un formas pēc apstiprināt tās datubāzes, par kurām pašvaldības nemaz arī neatbild, jo pašlaik no tiem 14 punktiem ir vismaz astoņi tādi, kur pašvaldībām faktiski ir jāmeklē informācija pašām, kas nav saistīta ar viņu funkcijām. Otra lieta ir, ka šīs datubāzes būtu jāsavieto, jo nav būtība formāli sagatavot šīs datubāzes, kuras pēc tam nav aktualizētas un nav savietotas savā starpā, līdz ar to šeit ir daudzas lietas, kas mums būtu jāsavieto ar valsts datubāzēm, ar blakus esošajām pašvaldībām, jo – kā mēs varam sataisīt militāro sadaļu, ja mēs nezinām ministriju plānus?"
Lai radušās problēmas risinātu, LPS maija beigās paredzēta tikšanās ar Iekšlietu ministriju, lai runātu par risinājumiem civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēmām, proti, civilās aizsardzības iespējamajām struktūrām, patvertnēm un pašvaldību Civilās aizsardzības plāniem un to militāro sadaļu.
VUGD: Pašvaldībās ir atšķirīgas pieejas
To, kā pašvaldībām norit plāna militārās sadaļas izveide, uzrauga Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Kā norāda dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts, ir grūti vērtēt, vai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā ir pieļaujams pašvaldībām neiekļauties pielikuma izstrādes termiņā, jo svarīgāk par noteikto datumu ir tas, ka pašvaldība šo pielikumu izstrādā.
"Kāpēc varbūt tās atšķirības – vienai pašvaldībai ātrāk un citai pašvaldībai lēnāk iet, mums ir jāsaprot vēl viena atšķirība – pašās pašvaldībās ir dažāda veida struktūras, piemēram, pēc mūsu informācijas septiņām pašvaldībām ir izveidotas atsevišķas struktūrvienības, kuras tieši nodarbojas ar civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības jautājumiem. Pārējām pašvaldībām ir dažāda pieeja – vai nu ir nozīmēts kāds cilvēks vai daži cilvēki, kuriem ir amata aprakstos uzdots šo uzdevumu koordinēt, un citas pašvaldības šo visu procesu koordinē tikai un vienīgi caur [pašvaldības] Civilās aizsardzības komisiju. Šī atšķirīgā pieeja noteikti ir arī ar dažādiem izpildes ātrumiem."
Nakurts stāsta, ka tas, cik ātri pašvaldības izstrādā plānu pielikumus, ietekmējis arī pašvaldībām paredzētās vienreizējās subsīdijas no valdības puses.
Tiesa, šo naudu valdība tā arī nepiešķīra, un līdz ar to pašvaldības nevarēja piesaistīt ārējos ekspertus, kas palīdzētu izstrādāt Civilās aizsardzības plāna sadaļu.
Nākamais solis – pārrunas
Katru gadu pašvaldībām, tostarp tām, kas pielikumus vēl nav izstrādājušas, notiek apmācības kopā ar valsts institūcijām un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kur teorētiski izspēlē scenāriju, kādā veidā pašvaldības varētu nodrošināt pasākumus, kas iekļauti Civilās aizsardzības plāna sadaļā.
"Plāna sadaļas esamība neapliecina to, ka mēs darbu esam izdarījuši – tas ir tikai pats sākums. Nākamais solis ir obligāts – pašvaldības komisija un visas ieinteresētās puses pārrunā, vai tie pasākumi, kas ir iekļauti plānā, ir reālistiski, kādā veidā mēs to izpildīsim, īstenosim.
Uz papīra tas ir viens, svarīgais ir tiešām, ja tas ir iespējams, arī praktiskā izspēle, bet arī teorētiskā diskusija – kādā veidā to īstenot."
Par pašvaldībām atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka, ja VUGD nebūs vērsies pie ministrijas ar konkrētu pašvaldību un tās nespēju plāna pielikumu realizēt, tā nevērtēs – vai un kāpēc pašvaldības nav ievērojušas laiku, kurā bija jāizstrādā plāna militārā sadaļa.
Taču plašāk skaidrot problēmas, ko Civilās aizsardzības plānu militārās sadaļas izveidē saskata pašvaldības un to, vai ir paredzēts kāds atbalsts vai palīdzība no valsts puses, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un valdība gan atsaka, uzsverot, ka plānu uzraudzība ir VUGD pusē. Iespējams, tas arī nozīmē to, ka līdz galam valstī joprojām nav skaidrs, kā pašvaldības rīkosies militāra apdraudējuma vai kara gadījumā, un vai savus iedzīvotājus tās spēs pasargāt reālajā dzīvē, drīzāk visi pagaidām koncentrējušies vien uz papīru sakārtošanu.
