Liepājas pašvaldībai pieder meži aptuveni 15 tūkstošu hektāru platībā. Šajā teritorijā nolemts izcirst bojātus, aizlūzušus, kā arī invazīvu sugu kokus. Šāda kopšanas cirte, pēc Komunālās pārvaldes skaidrojuma, palīdz saglabāt jūras krasta kāpām raksturīgo ainavu. Tomēr iedzīvotājus šie darbi uztrauc.
"Zvanījām uz domi par tiem kokiem. Viņi bija pārsteigti, ka pēc 11. aprīļa vēl zāģē kokus, kad putni ligzdo. Vakar vēl zāģēja šeit lielos lapu kokus. Tur visas jaunās priedes zāģē ārā," novērojumos dalījās liepājniece Iraida.
Tikmēr liepājniece Līga uzskata, ka ir tikai normāli, ka izcērt kokus, jo putni atradīs, kur lizgdot.
Komunālā pārvalde norāda, ka pirms ciršanas katrs koks tiek rūpīgi izvērtēts, kā arī iegūts ciršanas apliecinājums no Valsts meža dienesta.
"Ir nepieciešama kopšanas cirte, ņemot vērā arī Dabas aizsardzības pārvaldes un citu speciālistu atzinumu, ka piekrastes mežā ir jābūt mazliet citādākam biotopam sakarā ar krūmājiem, kas šeit ir ieauguši,"
skaidroja Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam ir aizliegts cirst kokus pilsētā un apdzīvotu vietu teritorijās. Arī dabas aizsardzības prasības noteic, ka jaunaudzēs, lai saudzētu ligzdojošos putnus, ciršanas darbi šajā laikā ir aizliegti. Komunālā pārvalde uzskata, ka šie noteikumi neattiecas uz pašvaldības mežu.
"Nav valstī spēkā esošajos normatīvos, ka šis putnu saudzēšanas laiks būtu jāievēro, veicot kopšanas cirtes darbus mežā. Noslēgts līgums, izvērtēti visi nosacījumi, un te nebūtu iemesla atbilstoši normatīviem par to pārdzīvot vai pārmest mums," uzsvēra Štāls.
Ornitologs Viesturs Ķerus atzina, ka šobrīd noteikumi tiešām ir tālu no tā, lai sargātu dabu: "Ja mēs gribam saglabāt dabu, nevaram skatīties tikai uz minimumu, ko prasa noteikumi, jo
putnu ligzdas jau tur ir neatkarīgi no noteikumiem."
Šobrīd ir pats aktīvākais putnu ligzdošanas laiks un koku ciršana nav vēlama, jo izposta piejūras teritorijā izplatīto žubīšu un citu putnu ligzdas, kā arī traucē dažādām pūču sugām, kas ir jūtīgas pret troksni.
"Varbūt, ja to izdarītu ziemā, kad putni neligzdo, tas lielu kaitējumu putniem nenodarītu," pieļāva Ķerus.
Ciršana noslēgšoties jūnijā un tiks iegūti 265 kubikmetri koksnes. Uzņēmējs, kas veic darbus, izvēlēts izsoles kārtībā un samaksājis vietvarai aptuveni 23 tūkstošus eiro par tiesībām cirst pašvaldības mežā.
