ĪSUMĀ:
- 8. klases skolnieks Kristiāns nākamgad mācīsies Rankā, Ralfs 9. klasi beigs šogad.
- Smiltenes Variņu pamatskolā šogad 55 skolēni, nākamgad to būtu tikai ap 40.
- Variņieši apvainojušies uz pašvaldību, arī par vīzijas trūkumu par skolas ēku.
- Ministrija uzteic plānu vienā ēkā ietilpināt pirmsskolu un speciālās skolas audzēkņus.
Kristiāna un Ralfa skolas gaitas
Slēdzamās Smiltenes novada Variņu pamatskolas 8. klases skolēnu Kristiānu Latvijas Radio satiek pēc stundām, skolas priekšā runājoties ar draugiem. Trīs kilometrus uz lauku mājām viņš jaukajā laikā brauks ar riteni, un dara to – vienalga, līst vai snieg –, jo tad pēcpusdienā nav lieki jānīkst, gaidot pašvaldības autobusu, un arī no rītiem nav jāpielāgojas tā grafikam.
Latvijas Radio: Desmit? Desmit minūtēs tu atbrauc? Ceļš ir ļoti labs.
Kristiāns: Jā, bišķiņ ir pa "zeminieku" un tad – pa asfaltu.
Latvijas Radio: Nākošgad tev pieripos autobuss klāt pie mājas. Esi priecīgs, ka būs pārmaiņas dzīvē?
Kristiāns: Ne īsti. Šeit, Variņos, jau ilgi dzīvoju, un tad pēkšņi – izmaiņas, traki būs.
Kristiānam pamatskolas līmenī vēl jāpabeidz viena klase. Viņš izlēmis to darīt nevis novada centrā Smiltenē, uz kurieni, ja būs pieprasījums, nākamajā mācību gadā aptuveni 30 kilometru garo ceļu ar autobusu arī divreiz dienā varēs mērot Variņu bērni, vai tuvākajā skolā – Palsmanē, kas ir tikai nepilnu deviņu kilometru attālumā –, bet gan Rankā, ko no viņa mājām šķir ap 20 kilometru. Skaidrs, ka tad puiša iecienītā riteņbraukšana būs jāmet pie malas.
Kristiāns: Uz Ranku tādēļ, ka man tur daļa klasesbiedru ies, un arī labākais draugs no citas klases ies.
Latvijas Radio: Kādas sajūtas, atstājot šo skoliņu?
Kristiāns: Nu, bēdīgi ir. Ļoti daudz atmiņu ir šajā skolā, un nu pēkšņi pēdējā gadā jāpārvācas.
Jaunsardzes formā tērptais Ralfs, viens no Kristiāna draugiem, ko arī Latvijas Radio satiek tepat uz lieveņa, gan šopavasar mazo lauku skoliņu paspēs absolvēt, turklāt te ieradies tikai tās pēdējā darba gadā – no galvaspilsētas pārceļoties pie vecvecākiem.
Ralfs: Rīgas troksnis un stress apnika. Skolā saskāros ar mobingu. Sapratu – kāpēc ne te? Ja man ir iespējas, tad iespējas ir jāizmanto.
Latvijas Radio: Un atbrauci pēdējā klasē?
Ralfs: Uz pēdējo pusgadu atbraucu šeit pabeigt.
Latvijas Radio: Vai cerības attaisnojās, ka tev šeit būs labāk?
Ralfs: Man teica, ka būs ļoti grūti, ka mani nepieņems, – īpaši kā pilsētnieku šeit laukos. Bet patiesībā bija gluži pretēji. Mani neuzņēma kā pilsētnieku, mani uzņēma kā savējo. Uzreiz varēja just atšķirību – pilsētā katrs domā tikai par sevi, šeit ir citādāk – cilvēki domā, kas tev blakus dzīvo, domā par citiem. Uzskatu, kad pabeigšu mācības Rīgā, es atgriezīšos šeit. Rīgā es nebūtu pabeidzis 9. klasi, bet šeit es pabeigšu. Tā atmosfēra, cilvēki man deva otru iespēju, un es vēlos kaut ko atdot.
Ralfs iesaucas: ja Variņos būtu vidusskola, viņš mācītos tikai šeit. Tipveida padomju projekta ēka, kur pirmais zvans izskanēja 1977. gadā, kad šī vieta vēl bija kolhoza "Oktobris" centrs, ir renovēta, tai blakus pirms 16 gadiem uzcelta moderna sporta halle. Taču no nākamā mācību gada šeit vairs nebūs pat pamatskolas.
Skolā nākamgad būtu tikai 40 skolēni
Šogad skolā ir 55 skolēni, nākamgad to būtu tikai ap 40. Variņu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Birkenšteins, satikts pie skolas, gan pauž pārliecību, ka pēc pandēmijas Variņos sākusies cilvēku atgriešanās, īpašumi esot izpārdoti, un demogrāfijas uzlabošanās būtu tikai laika jautājums, bet lēmējvara novadā nebija ar mieru gaidīt.
Skolā gan jau pagājušogad iemitināts arī Variņu bērnudārzs, tā ēku nododot izsolē, un kopējo audzēkņu skaitu pietuvinot 80, tomēr mācību iestāde vienalga neatbilda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izvirzītajiem skolu tīkla optimizācijas kvantitatīvajiem kritērijiem.
Tie minēti informatīvajā ziņojumā valdībai pagājušā gada decembrī, bet pagaidām nav nostiprināti Izglītības likumā, taču par skolas slēgšanu jau 22. februārī atbilstoši IZM rekomendācijām lēma Smiltenes novada dome, kas pēc Variņu skolēnu vecāku un arī mācībspēku iebildumiem un gandrīz 400 atbalsta parakstu savākšanas bija devusi skolai iespēju pastāvēt vēl vienu gadu. Viens no aktīvajiem protestētājiem bija Vilnis Korulis.
"Sajūta tā kā pirms bērēm – tas mīļais vēl ir tepat, bet tūlīt nebūs," stāsta Korulis.
Korulis ir Variņu patriots, uztraucas par šīs vietas likteni. Pats ir beidzis šo skolu, nākamgad pēdējais gads šeit būtu viņa jaunākajai meitai, kuras klasē ir astoņi bērni. Un tālāk – vēl sliktāk. Ja Variņu skola paliktu, tajā mācītos tikai ap 40 skolēnu.
Latvijas Radio: Ko darīsiet, kur [meita] dosies?
Korulis: Mūsu izvēle pašlaik ir kritusi par labu Jaunpiebalgas vidusskolai. Ja tā paskatāmies, novada virzītā izvēle reformas rezultātā bija Palsmane. Lai man piedod palsmanieši, tā nav skola! Tur nav ne sporta infrastruktūras, lielajām klasēm vairāku kabinetu trūkst.
Latvijas Radio: Brauks katru dienu uz skolu turp un atpakaļ?
Korulis: Cēsu novads nodrošinās autobusu.
Latvijas Radio: Vienam bērnam?
Korulis: Nē, apmēram pieci bērni dodas uz Jaunpiebalgu, lielākā daļa – uz Ranku.
Korulis stāsta, ka uz Gulbenes novada Ranku iegūt pamatizglītību ik dienu ceļos kādi 25 Variņu bērni, tikmēr uz pašu novada centru Smilteni – tikai daži. Vēl mazāka interese ir par Palsmani, kaut zemes ceļam uz turieni, paredzot lielāku transporta plūsmu, beidzot uzklāts cietais segums. Jaunpiebalgas vidusskola, kas no Variņiem atrodas līdzīgā attālumā kā Smiltenes vidusskola, Koruļu ģimenei iepatikusies tādēļ, ka tur neesot pārblīvētu klašu, bet izglītības kvalitāte pietiekami laba, turklāt vērtību sistēma esot līdzīga kā Variņu skolā.
"Tur tomēr vairāk centrā ir tas cilvēciskais – bērns, nevis skaits klasē, nevis ekselis," saka Korulis. "Es saprotu, ka manas indivīda intereses būtu mazāk svarīgas par pārējo cilvēku, bet, ja var neņemt vērā pagasta iedzīvotāju vairākuma intereses, tad man ir jājautā – kam pašvaldība kalpo?"
Variņieši apvainojušies par skolas slēgšanu
Kā noprotams, variņiešu apvainošanos uz lēmumu pieņēmējiem novadā veicinājis arī tas, ka ar viņiem nav pārrunāta vīzija, kas notiks ar arhitektoniski ne tik glīto, bet labiekārtoto un tautā iemīļoto namu, kur nu jau skolojušās vairākas paaudzes un kur par skolotājiem strādā vairāki bijušie absolventi. Skolas ēkas likteni nezināja arī direktore Taiga Kalniņa.
"Informācijas mums nav. Esmu sazinājusies ar speciālās skolas direktori, jo plānā bija, ka speciālā skola tiek ievietota mūsu skolā – pilnīgi nekas nav zināms, ir absolūtais klusums. Bērni prasa, kas būs ēkā, tikko bija arī bērnudārza vecāku sanāksme, viņi prasa, bet nav, ko atbildēt," atzīst Kalniņa.
Variņu bērnudārzā vienā no ēkas spārniem nākamgad vēl varētu pulcēties apmēram 22 bērni. Tomēr gaidāms, ka pamatskolas slēgšana, kā ir noticis arī citās vietās, papluinīs arī mazuļu rindas.
Kalniņa: Ir bērni, kuri, diemžēl, aizies līdzi ģimenei, lielajiem skolas bērniem.
Latvijas Radio: Uz kurieni?
Kalniņa: Ranka, Jaunpiebalga.
Latvijas Radio: Ne tuvējā Palsmane?
Kalniņa: Nē, noteikti nē.
Palsmanē ir liels skolēnu skaits klasē, skolai nav sporta zāles – direktore minēja tos pašus argumentus, ko vecāku pārstāvis Korulis, taču piebilda: "Varbūt vecākos ir ierunājusies spītība, kaut kāds pāridarījums."
Sociālantropoloģisku niansi, ka palsmanieši ar variņiešiem vēsturiski nav pašās sirsnīgākajās attiecībās, izcēla arī Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs. Taču šādas fineses, skolu reformas gaitā cenšoties virzīt skolēnus uz tuvāko pieejamo mācību iestādi, īsti nav ņemtas vērā.
Jautāts, vai patiešām tas, ka jaunā Variņu paaudze tagad aizplūdīs mācīties uz skolām citos novados, Smiltenei ir izdevīgi, jo katram bērnam taču ceļamaizē tiek dots arī valsts finansējums, kas arī aizplūdīs prom, Roslovs pauda:
"Šis varētu būt tas gadījums: kod kurā pirkstā gribi, visi sāpēs.
Tas, ka audzēkņi aiziet uz citiem novadiem, pašvaldībai nav visai patīkami, jo šobrīd ir MK noteikumi, kas nosaka pašvaldību savstarpējos norēķinus, nauda par pamatizglītību aiziet līdzi uz citu pašvaldību. Bet pašvaldībai ir zināms slieksnis, līdz kuram tā var uzturēt konkrēto iestādi."
Vienā ēkā pirmsskola un speciālā skola?
Ja šajā mācību gadā jau nebūtu ietaupīts pusmiljons eiro, aizverot vairākas citas novada skolas, tad nenāktos viegli savilkt galus arī šķietami visai pārtikušā Smiltenes novada budžetā, apgalvoja atbildīgais par izglītības nozari. Variņu skola palikusi pēdējā, kas novadam nes zaudējumus, to apjomu Roslovs gan nevar nosaukt. Viņš uzsvēra, ka šo skolu slēgt likušas arī valsts izglītības politikas vadlīnijas, un kritizēja kaimiņnovadu nasko reakciju, piedāvājot transportu bez skolas palikušajiem variņiešiem, lai pārvilinātu tos mācīties pie sevis bailēs no citu mazo skolu slēgšanas.
"Pirms pāris gadiem Valsts kontrole bija veikusi analīzi vai sarunu ar pašvaldībām, kuras īpaši nodarbojas ar "bērnu makšķerēšanu", organizējot transportu uz citām pašvaldībām.
Laba prakse tā nav. Daža laba pašvaldība arī par to saņēma aizrādījumu," spriež Roslovs.
Smiltenes pašvaldība transportu skolēnu pārvilināšanai no citiem novadiem neorganizējot, taču koncentrējoties, lai transports nokļūšanai skolā būtu katram bērnam novada iekšienē, turklāt katrā vietā arī nodrošinātu pirmsskolu, uzsvēra Roslovs. Piemēram, jau šajā mācību gadā slēgtās Bilskas pamatskolas pirmsskolas grupiņās, kas administratīvi pievienotas Smiltenes bērnudārzam "Pīlādzītis", bērnu skaits pat palielinājies, jo tagad te esot pieejams plašāks pakalpojumu klāsts. Tiesa, Bilskas pirmsskola no septembra pārcelsies uz izremontētām telpām pagastmājā, bet bijušajā Bilskas skolā ienākšot pansionāts.
Savukārt par Variņu skolu no IZM patiešām saņemta ziņa, ka te būtu pieejams finansējums speciālajai izglītībai. Taču tas ieripošot makā tikai tad, ja speciālo izglītību novadā īstenos vienā vietā, nevis gan Palsmanē, gan Gaujienā, kā tas ir šobrīd, turklāt, ja vienuviet būs gan speciālās skolas 1.–9.klase, gan speciālais bērnudārzs, gan profesionālās izglītības programmas, kas visas Variņu skolā neietilpst. Tās kapacitāte patlaban ļauj izmitināt tikai speciālo pamatskolu ar internātu, un tāpēc sarunas ar ministriju apstājušās. Plānu vienā ēkā ietilpināt Variņu pirmsskolu un speciālās skolas audzēkņus arī ar ļoti nopietnām diagnozēm arīdzan no citiem novadiem ministrija gan esot pat uzteikusi.
"Ja mēs paskatāmies uz šī brīža izglītības pamatnostādnēm, tad iekļaušanas modelis ir tas, uz ko mēs virzāmies, tas mums ir jāpilda pēc izglītības politikas plāniem. Jau pirms diviem gadiem bija IZM analīze, tas bija viens no spēcīgākajiem posmiem. Tas ikdienas dzīves ritms ir kopā, un tā jau ir tā integrācija," pauž Roslovs.
Sarunas ar IZM par speciālās izglītības plānošanu Smiltenes novadā atsākšoties vasaras sākumā, bet Variņu pamatskolā tikmēr 13. jūlijā notiks pēdējais bijušo absolventu salidojums. Arī pedagogi ir atraduši citas darba vietas. Visu mīlētā latviešu valodas skolotāja Māra Lāce, kura Variņos strādā jau kopš skolas atklāšanas, stāstīja, ka baudīs pensiju, bet matemātikas skolotāja Daina Muižniece ar līdzīgu stāžu jau māca Palsmanē, uz Variņiem atbraukusi tikai sakārtot skolas muzeju. Uz atvadām abas ieskandināja 1875. gadā darinātu zvanu, kas lietots Variņu priekštecē – Ķempu skoliņā.
