Dienas ziņas

Latvijas hokeja izlasei izšķirīgā spēle

Dienas ziņas

Jaunieši iesaka, kā politiķiem viņus uzrunāt

Situācija uz Latvijas - Baltkrievijas robežas stabila

Situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas stabila, bet viļņveidīga

Situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pašlaik ir stabila, taču viļņveidīga, atzīst Valsts robežsardzē. Ik dienu konstatēti 15–70 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot robežu. Vietējie iedzīvotāji pierobežā Augšdaugavas novadā uzsver, ka jūtas droši. Vairāk satrauc Silenes robežkontroles punkta slēgšana un apgrūtinātā iespēja tikties ar radiniekiem Baltkrievijā.

Salienas un Silenes ciemi atrodas mazāk nekā 10 kilometru attālumā no Latvijas–Baltkrievijas robežas. Valsts robežsardzes kontaktinformācija šeit redzama ik uz soļa, robežsargi ir arī klātesoši. Vietējiem tā jau ir ikdiena, viņi zina, ka par aizdomīgām automašīnām vai nejauši sastaptiem migrantiem uzreiz jāziņo atbildīgajiem dienestiem.

"Migrantiņi vienam iedzīvotājam ir paprasījuši ūdeni un wi-fi, lai iedotu. Uztraukumu es neredzu, goda vārds, neviens man nav pa šo laiku sūdzējies," stāsta Salienas pagasta pārvaldes vadītāja Svetlana Kursīte.

"Mēs tiešām esam drošībā. Policija vienmēr kontrolē visu, robežsargi, zemessargi."

Valsts robežsardzē uzsver, ka situācija ir stabila un kontrolējama. No Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas šogad atturētas 1915 personas, desmit cilvēki aizturēti humānu apsvērumu dēļ. Tuvojoties vasarai skaitļi gan aug – aprīlī mēģinājumu skaits nelikumīgi šķērsot robežu bijis ap 800, maijā vienu dienu var būt 15 cilvēki, nākamajā pat ap 70.

"Daudz cilvēku ir no Indijas, Pakistānas, Bangladešas, Nigērijas, Mali. Piemēram, lai no Indijas nokļūtu uz Vāciju, viņi maksā apmēram 5000–7000 eiro, bet, lai no Latvijas robežas tiktu līdz Vācijai, viņi maksā apmēram pusotru tūkstoti. Šogad jau ir noķerti 11 pārvadātāji," pastāsta Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Tomass Skrimblis.

Visbiežāk Latvijas–Baltkrievijas robežu migranti cenšas šķērsot vietās, kur vēl nav uzbūvēts žogs.

"Daži pienāk, paskatās, ka ir žogs, un aiziet projām, bet ir tādas organizētas grupas, kuras atnāk, izgriež logus un vienalga šķērso. Bet žogs dod mums papildu reaģēšanas laiku,"  atzīst Skrimblis.

Uzrunātie pierobežas pagastu pārvalžu vadītāji turpmāk sadarbībā ar dienestiem vēlētos, lai būtu savlaicīgāk un regulārāk informēti par jaunākajām aktualitātēm. Savukārt iedzīvotājiem lielākas raizes rada tas, ka robežkontroles punkts Silenē slēgts jau astoņus mēnešus.

"Slikti, ka robeža šeit ir aizvērta, tagad varētu aizbraukt pie radiem Minskā, māsa tur ir apbedīta. Bet kā? Silenē punkts ir slēgts. Kāpēc aizvēra?" vaicā Silenes ciema iedzīvotāja Elvīra.

Pastiprināts robežapsardzības darbības režīms pierobežā – Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils valstspilsētā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā – pagaidām izsludināts līdz 12. septembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti