Šobrīd toreizējais Dagdas novads ietilpst Krāslavas novadā. Kā pagastos ar zemāko vēlētāju aktivitāti iedzīvotāji ir noskaņoti šogad, un kas varētu mudināt viņus piedalīties vēlēšanās?
Vladislavs ir pensionārs no Krāslavas novada Asūnes pagasta. Iegriezis traktoru atpakaļ savā pagalmā, pēc tam, kad izpalīdzējis un nofrēzējis kaimiņam lauku, viņš stāsta, ka cilvēki te vairāk domā par pavasara darbiem, nevis politiku. Kad sējas darbi būs beigušies, tad gan atlikšot laiks piedalīties arī EP vēlēšanās.
"Vajadzēs aiziet. Noteikti vajadzēs aiziet. Vienkārši jāatdod balss. Tur kandidātu pietiekoši uz Eiroparlamentu," saka Vladislavs.
Doties vēlēt – tas ir pienākums, uzskata Vladislavs, turklāt Eiropas Savienības (ES) projektu finansējums Asūnē esot jūtams. "Projektu ziņā – jā. Projektu daudz gan pagastā, gan vispār. Zemnieki darbojas ar projektiem. Citādi viņiem nav kustības nekādas. (..) Drošības mums te pietiekoši."
No Asūnes līdz Baltkrievijas robežai ir vien pāris kilometri. To, kā tiek stiprināta Latvijas un visas ES ārējā robeža, vietējie jūt, tāpat kā robežsargu klātbūtni. Taču citādi Asūne esot diezgan tukša.
"Cilvēki tādā kā depresijā dzīvo, jo izredzes nekādas. 50-gadīgie ir gandrīz paši jaunākie pagastos," stāsta Asūnes pagasta pārvaldes vadītāja Žanna Aišpure, atzīstot – jaunieši te nepaliek, arī pēc izglītības iegūšanas un ģimenes nodibināšanas uz dzimtajām mājām atgriežas vien retais.
"Bērnu ļoti maz. Kādreiz bija skola, bet tagad uz Dagdu vedam. 19 vietu autobuss un tas pats pustukšs."
Asūnes pagastā ir nepilni 300 balsstiesīgie jeb deklarētie pilngadīgie iedzīvotāji. Ikdienā te dzīvo mazāk. Iepriekšējās vēlēšanās nobalsot atnāca 40 cilvēki. Cerībām, ka šoreiz būs vairāk, neesot pamata, saka Asūnes pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Olga Džerina-Vilgerta.
"Cik dzirdu, ka izmaiņu nekādu nav. Kāpēc mums par to Eiropu jābalso, ka mums nekas labāks nepaliek."
"Nav nekas darīts priekš Latgales. Jūs paši redzat, kādi ceļi," – arī Asūnes pagasta komunālās saimniecības vadītājs Viktors Kuzņecovs saskāries ar cilvēku skepsi. "Cilvēki neiet tāpēc, ka netic nekam. Jēga kāda no tā? Nav nekādas jēgas. Vienkārši cilvēki netic tam."
Kaimiņos Asūnei ir Konstantinovas pagasts. Šeit iepriekšējo Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti bija līdzīgi – no gandrīz 360 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem pie urnām devās vien 43. "Kur mēs, kur Eiropa..." teic vietējie.
"Es personīgi pati netaisos balsot. Negribu. Un no tiem kandidātiem, kas ir, – nav to, kurus gribētos redzēt un kuri varētu ietekmēt. Es nesaku par visu Latviju kopumā, bet par mūsu novadu."
Konstantinovas centrā ir pagastmāja, tautas nams, bibliotēka un divi veikali. Pirms dažiem gadiem slēgta skola, bet pērn arī bērnudārzs.
"Mums jau izmirst pagasts," stāsta pagasta darbiniece Ināra Raginska. "Tajā ielā, kur es dzīvoju, es vienīgā. Visas mājas stāv tukšas blakus. Man ir darbs, tāpēc es te dzīvoju. Tie pārējie? Viņiem ir māja, viņiem ir īpašums, bet viņu nav."
Ināra Raginska gan pirms pieciem gadiem, gan šogad darbosies arī pagasta vēlēšanu komisijā. Viņa uzskata – cilvēki par vēlēšanām ir informēti, taču tāpat uz tām nedodas.
"Jā, es domāju, ka zina. Ir televīzija, radio. Tomēr klausās un kaut ko jau zina. Bet tāda attieksme – ai, nu ko tad es. Mani tāpat neviens nesadzirdēs."
Nedz Konstantinovā, nedz Asūnē neatceras, ka vēlēšanu kandidāti kādreiz būtu atbraukuši arī pie viņiem uz ciematu.
Konstantinovā izdodas satikt arī vairākus iedzīvotājus, kuri plāno doties pie urnām.
"Piedalos visu laiku, kad vēlēšanas. Tagad šeit pagastā strādāju. Atnākšu, novēlēšu."
"Domāju, ka jā. Mēs sūtam šos deputātus uz Briseli, lai viņi rūpētos par mums. Neaktīvi mums cilvēki, pat uz vietējiem pasākumiem nenāk."
Kā izdarīt izvēli?
Eiroparlamenta vēlēšanās talkā var nākt LSM "Kandidātu šķirotava" un "ES Partiju šķirotava"!
Aizpildi anketas un uzzini kandidātus un partijas, ar kurām tavas domas sakrīt visvairāk un vismazāk! Tas aizņem tikai dažas minūtes.
Cilvēki ir neaktīvi un neapmeklē vēlēšanas dažādu iemeslu dēļ – citam nav pilsonības, cits dodas tikai uz pašvaldības vēlēšanām, ja saņēmis teju vai personīgu uzaicinājumu, citam lauku darbi svarīgāki, bet vēl citam grūti nokļūt vēlēšanu iecirknī. Loģistiku un lielos attālumus no dzīvesvietas līdz iecirknim kā argumentu, kāpēc laukos vēlētāju aktivitāte ir mazāka, min arī Daugavpils Universitātes docētājs, politikas vērotājs Dmitrijs Oļehnovičs.
"Par to arī ir jārunā un jārunā daudz vairāk – lai vienkārši lauku iedzīvotāji sasniegtu balsošanas iecirkņus. Bieži vien mūsu reģionos ļoti bieži loģistikas jautājumi ir zem katras kritikas."
Arī viņš saistībā ar vēlētāju aktivitāti gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās nav optimistisks. Gluži otrādi – daudzviet Latgalē aktivitāte varētu būt vēl zemāka, nereti tieši informācijas un reklāmas trūkuma dēļ.
"Noteikti ir jābūt reklāmai, bet reklāmai šī vārda plašā nozīmē. Ne tikai "balso par mani", bet arī paskaidrot, kāpēc ir jābalso par mani, ko esmu gatavs izdarīt."
Oļehnovičs uzsver – daudziem cilvēkiem vēl joprojām nav skaidrs, ko dara Eiropas Parlamenta deputāti. Tas, tāpat kā ES priekšrocības un devums Latvijai esot regulāri jāatgādina, turklāt īpašu uzmanību pievēršot informatīvajai telpai Latgalē, jo ir aplami cerēt, ka pie urnām dosies tie, kuri ikdienā dzīvo Krievijas informatīvajā telpā.
