Aizsardzības ministrija ir konstatējusi, ka pašlaik likums ļauj Valsts aizsardzības dienestā uzņemt Latvijas pilsoni, kuram ir izveidojusies dubultā pilsonība, piemēram, ar Krieviju.
Lai gan Krievija nav starp valstīm, ar kurām saglabājama dubultpilsonība, tomēr pieļaujami izņēmumi, ja valdība izsniegusi īpašu atļauju vai ja persona kļuvusi par dubultpilsoni automātiski, apprecoties vai adopcijas rezultātā. Aizsardzības ministrija neuzskata, ka dubultpilsonība, kas iegūta atbilstoši šiem izņēmumiem, atbilstu valsts interesēm.
Ministrija uzskata, ka persona, kura vēlas veidot vai saglabāt noturīgu, tiesisku saikni ar valsti, ar kuru dubultā pilsonība nav pieļaujama, un vēlas būt šīs valsts pilsonis, var potenciāli radīt apdraudējumu nacionālās drošības interesēm. Tādējādi, ņemot vērā valsts drošības intereses, ministrijas ieskatā nav pieļaujams, ka valsts aizsardzības dienestā var tikt iesaukti pilsoņi, kuriem ir dubultā pilsonība ar attiecīgajām valstīm.
Tāpēc Aizsardzības ministrija rosināja papildināt VAD likumu, nosakot, ka valsts aizsardzības dienestā var dienēt tikai tie dubultpilsoņi, kuriem ir dubultā pilsonība ar kādu no šīm valstīm:
- Eiropas Savienības vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsti;
- NATO dalībvalsti;
- Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes;
- tādu valsti, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu;
KONTEKSTS:
Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī izveidots obligātais aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums bija brīvprātīgs – tam varēja pieteikties Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
No šī gada dienests noteikts kā obligāts. Obligātajiem iesaukumiem prioritāri būs pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. Augstākās izglītības iegūšana nebūs iemesls, lai pilsoni neiesauktu dienestā.
